pirmdiena, 2012. gada 21. maijs

Latvijā pēdējos gados iekasēta vislielākā datu nesēju atlīdzība Baltijā






















Latvijā piecos gados iekasēta vislielākā datu nesēju atlīdzība Baltijā; Igaunijā iekasēts trīs reizes mazāk, bet Lietuvā - teju par pusi mazāk, raksta laikraksts «Dienas Bizness».
Latvijā kā datu nesēja atlīdzība pērn iekasēti 160 900 latu, kamēr Igaunijā piecas reizes mazāk jeb 46 000 eiro (32 300 latu).

Lietuvā, pēc vietējās autortiesību aizsardzības aģentūras datiem, pērn iekasēti 123 739 liti jeb 25 200 lati.
Tas nozīmē, ka Latvijā salīdzinājumā ar Lietuvu 2011.gadā iekasēts 6,3 reizes vairāk, liecina Kultūras ministrijas (KM) sniegtie dati.
«Cik katrā no Baltijas valstīm tikusi iekasēta nesēju atlīdzība, ir bijis
atkarīgs no katras valsts tirgus īpatnībām nesēju tirdzniecības sektorā.

Jāņem vērā, ka Igaunijas atšķirības nosaka daudz mazāks iedzīvotāju skaits, savukārt Lietuvā - Polijas preču pieejamība, kā arī citi makroekonomiski faktori,» atšķirības Baltijā skaidro biedrības «Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība» (AKKA/LAA) sabiedrisko attiecību speciālists Reinis Briģis.
Pēdējo gadu nesēju regulējums kaimiņvalstīs netika uzskatīts par pieņemamu no šo valstu autoru organizāciju puses, piebilda Briģis.

Kopumā Baltijā kā datu nesēju atlīdzība par tukšajiem datu nesējiem, piemēram, audio un video kasetēm, CD un DVD diskiem, laika posmā no 2007.gada līdz 2011.gadam iekasēti trīs miljoni latu.

Datu nesēju atlīdzību vajadzētu atcelt,

laikrakstam savu viedokli paudis «SAF tehnikas» valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs. Viņš skaidro, ka laiki ir mainījušies un arī autoru aizstāvjiem to vajadzētu saprast un apzināties. Ja visi strādātu pēc AKKA/LAA un Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) piekoptās prakses, tikpat labi arhitekti varētu pieprasīt samaksu no iedzīvotājiem, kad tie, ejot garām «Gaismas pilij», uz to paskatās, uzsvēris Bergs.
«Esošā prakse liecina tikai to, ka viņi māk parazitēt uz sabiedrības rēķina,» uzskata uzņēmējs, uzsverot, ka AKKA/LAA un LaIPA cīnās tikai par savām biznesa interesēm, kas ir pretrunā ar visas sabiedrības interesēm. Tāpēc šādu praksi, pēc Berga domām, vajadzētu vispār pārtraukt un iejaukties ar attiecīgajām izmaiņām likumdošanā.

Ja visa problēma ir vienas kopijas veikšana pēc legāli iegādāta CD, tad lai viņi parāda, cik ir legāli iegādāto CD apmērs, un lai, jau pērkot attiecīgo CD, tā cenā paredz to, ka pircējs var veikt vienu legālu kopiju, tādējādi atlīdzību varētu atcelt pavisam, aicina uzņēmējs.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru