trešdiena, 2012. gada 30. maijs

Lato Lapsa: Valsts policijas priekšnieks: kāpēc gan jums, auni, būtu jāzina, kur notiek satiksmes negadījumi?


























Ja vēl atceraties, pirms dažām nedēļām es portālā apjautājos mūsu valsts pašam galvenajam ceļu policistam: kā tad tur ar jums īsti ir, Zivtiņa kungs, - jūs esat blēdis, muļķis, nekauņa vai tomēr viss reizē?
Jautājumam bija savs pamats. Tas tika izteikts pēc tam, kad Zivtiņa kungs uz pieprasījumu sniegt datus par fotoradaru uzstādīšanas vietās (tajās pašās, kurās saskaņā ar Zivtiņa kunga stāstiem radaru atrašanās no satiksmes un drošības viedokļa esot tik bezgala svarīga) īstenībā reģistrētajiem ceļu satiksmes negadījumiem kā tāds blēdis, muļķis, nekauņa vai viss reizē skaidru atbilžu vietā pasniedza... kopējo statistiku par ceļu satiksmes negadījumiem.

Godīga atbilde uz šo jautājumu, protams, tā arī netika saņemta – un kurš gan arī uz ko tādu cerēja, ja runa ir par Zivtiņa kungu? Taču atzīšos – man tomēr šķita, ka mēs dzīvojam valstī, kurā vismaz plašu publisku rezonansi guvušās lietās valsts amatpersonas mēģina ievērot kaut jel kādu piedienīgumu.

Līdz ar to, pārsūdzot Valsts policijas priekšniekam Intam Ķuzim Zivtiņa kunga nespēju vai nevēlēšanos paskaidrot, kā tad tur īsti ir ar fotoradariem un satiksmes drošību, biju gandrīz vai pārliecināts – kaut kādus datus gan jau tomēr sagramstīs, apkopos un pasniegs tā, lai fotoradaru afēra un tās balstītāji iekšlietu sistēmas vadībā izskatītos kaut jel cik piedienīgi.

Kļūdījos. Savā atbildē Ķuža kungs nāk klajā ar pat mūsu dienām un mūsu valstij reti pieredzētas nekaunības pakāpes tēzi, kuras būtība ir īsa un skaidra – nu kurš gan jums, auni, ir iestāstījis, ka jums ir kaut kādas tiesības vispār kaut ko pieprasīt? Kāda jums, auni, vispār daļa, kur un kādi ceļu satiksmes negadījumi notiek? Jums, auni, - kā melns uz balta norāda visas valsts policijas priekšnieks - ir tiesības pieprasīt ziņas tikai par tādiem ceļu satiksmes negadījumiem, kuros esat iesaistīti jūs paši...

Un te nu jebkādi papildu komentāri ir lieki, un arī apjautāties Ķuža kungam par to pašu, par ko Zivtiņa kungam, nav jēgas, jo atbilde tāpat ir skaidra. Vienkārši lasiet un ņemiet vērā šajā Valsts policijas priekšnieka oficiālajā skaidrojumā starp rindām ierakstīto: ko vērtas būs jūsu izredzes, ja šādiem te ķužiem vai viņu padotajiem būs jāizvēlas – kaut kādas muļķīgas likumos sarakstītas aunu tiesības vai "savējo" intereses:

"Valsts policija 2012.gada 13.aprīlī saņēma Lato Lapsas (turpmāk - Iesniedzējs) iesniegumu par Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieka 2012.gada 2.aprīļa faktisko rīcību, sniedzot atbildi Iesniedzējam (turpmāk - Iesniegums).

Iesniegumā norādīts: ,,Ķuža kungs, šā gada 19.martā vērsos pie VP GKPP PP Satiksmes uzraudzības biroja priekšnieka Edmunda Zivtiņa ar šādu iesniegumu: "Zivtiņa kungs, Valsts policijas interneta mājas lapā atrodamas divas kartes ar iespējamām fotoradaru atrašanās vietām Rīgas reģionā un Latvijā. Vēlos saņemt no Jums datus par reģistrētajiem ceļu satiksmes negadījumiem, kas katrā no minētajām vietām (200 metru rādiusā no katras no šīm vietām) fiksēti 2009. gadā, 2010. gadā un 2011. gadā (pa gadiem)."

Esmu saņēmis ar šā gada 2. aprīli datētu, E Zivtiņa parakstītu dokumentu, kurā nav sniegta manis prasītā informācija. Turklāt E. Zivtiņš pretēji Iesniegumu likuma normām dokumentā nav norādījis, kur un kādā kārtībā varu pārsūdzēt viņa atteikumu sniegt uz manu iesniegumu atbildi pēc būtības.

Ar šo pārsūdzu Jums E. Zivtiņa prettiesisko atteikumu, pieprasu sniegt manis pieprasīto informāciju, kā arī vēlos saņemt atbildi uz jautājumu - kā tiks sodīts E. Zivtiņš par Iesniegumu likuma pārkāpumu."

Valsts policija saskaņā ar Administratīvā procesa likuma (turpmāk-APL) 81.pantā noteikto kārtību izskatīja Iesniegumu un lietas materiālus pēc būtības un konstatēja:

Iesniedzējs Iesniegumā pieprasa izsniegt datus par ceļu satiksmes negadījumiem (turpmāk - CSNg), kuri notikuši vietās, kur, atbilstoši Valsts policijas interneta vietnē atspoguļotajai informācijai, iespējams, var atrasties tehniskie līdzekļi, ar kuriem fiksē ceļu satiksmē izdarītos administratīvos pārkāpumus, neapturot transportlīdzekli (turpmāk - fotoradars).

Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma (turpmāk - IAL) 2.panta pirmajā daļā noteikto, IAL mērķis ir nodrošināt, lai sabiedrībai būtu pieejama informācija, kura ir iestādes rīcībā vai kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt. Šis likums nosaka vienotu kārtību, kādā privātpersonas ir tiesīgas iegūt informāciju iestādē un to izmantot.

Savukārt IAL 2.panta trešajā daļā noteikts, ka informācija ir pieejama sabiedrībai visos gadījumos, kad likumā nav noteikts citādi.

Ceļu satiksmes negadījumu veidus, personu loku, kuras uzskatāmas par cietušām un bojā gājušām ceļu satiksmes negadījumos (turpmāk - cietušās personas), kā arī CSNg reģistrēšanas un uzskaites, reģistrējamo ziņu saņemšanas un izsniegšanas kārtību un apjomu nosaka Ministru kabineta 2010.gada 26.janvara noteikumi Nr.75 "Ceļu satiksmes negadījumu, tajos cietušo un bojā gājušo personu reģistrācijas un uzskaites noteikumi" (turpmāk - Noteikumi Nr.75).

Iesniedzējs pieprasa izsniegt informāciju par CSNg vietām un tās aprakstu, līdz ar ko Iesniedzēja Iesniegums izskatāms, piemērojot Noteikumu Nr.75 normatīvo regulējumu.

Noteikumu Nr.75 9.punkts nosaka, ka CSNg un tajos cietušo personu reģistrāciju un uzskaiti veic Valsts policija. Saskaņā ar šo noteikumu 8.punktu CSNg reģistrē, pamatojoties uz ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokolu, kas ir kādas noteiktas administratīvā pārkāpuma vai krimināllietas materiāls.

Ziņas par CSNg un tajā cietušajām personām Valsts policija vienas darbdienas laikā pēc negadījuma fiksēšanas ievada Ceļu policijas reģistrā (turpmāk-reģistrs).

Saskaņā ar Noteikumu Nr.75 12.punktu par CSNg un tajā cietušajām personām reģistrē šādas ziņas: CSNg veids, CSNg datums un laiks, CSNg vieta, proti, vietas tips (autoceļš, pilsēta, apdzīvota vieta), apdzīvotās vietas kods, ceļa posms, krustojums, teritorija, ceļa numurs, kilometrs, iela, mājas numurs, objekts, CSNg apstākļi, proti, laikapstākļi, apgaismojums, ielas vai ceļa elementi, ceļa segums, brauktuves stāvoklis, ceļa garenkritums, CSNg iemesli, ziņas par CSNg iesaistītajām personām un cietušajām personām, proti, personas statuss (transportlīdzekļa vadītājs, gājējs, pasažieris), dzimums, vecums, personas kods (ja nav personas koda, - dzimšanas datums), ja CSNg iesaistītā persona vai cietusī persona ir attiecīgā transportlīdzekļa vadītājs, - ir transportlīdzekļa vadītāja apliecība vai tās nav, ir vai nav reibumā, tā veids un pakāpe, ievainojuma smaguma pakāpe, ziņas par CSNg iesaistītajiem transportlīdzekļiem, proti, transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numurs un transportlīdzekļa veids, ja nav reģistrācijas numura, - transportlīdzekļa veids, marka un modelis, CSNg sekas, proti, ir bojā gājušie vai nav bojā gājušo, ir ievainotie vai nav ievainoto, ievainojuma smaguma pakāpe, ārstniecības iestāde, kas sniegusi medicīnisko palīdzību cietušajam vai konstatējusi nāves faktu negadījuma vietā.

Noteikumu Nr.75 17.2.apakšpunktā ir noteikts, ka reģistrā iekļautās ziņas sniedz Valsts policija papīra formā (piemēram, vēstule, izziņa) pēc rakstiska pieprasījuma (turpmāk - pieprasījums). Pieprasījumā norāda: ziņu pieprasītāja vārdu, uzvārdu un personas kodu (juridiskajai personai nosaukumu un reģistrācijas numuru nodokļu maksātāju reģistrā), dzīvesvietu vai uzturēšanās vietu (juridiskajai personai juridisko adresi), ziņu saņemšanas nepieciešamības pamatojumu, nepieciešamo ziņu apjomu un sniegšanas veidu.

Izvērtējot Iesniedzēja Iesniegumu, Valsts policija secina, ka Iesniedzējs Iesniegumā nav norādījis ziņu saņemšanas nepieciešamības pamatojumu, nepieciešamo ziņu apjomu un sniegšanas veidu.

Saskaņā ar Noteikumu Nr.75 16.1.apakšpunktu tiesības saņemt ziņas no reģistra ir privātpersonām, proti, ziņas par sevi, kā arī normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un apjomā citas reģistrā iekļautās ziņas. Par privātpersonu ir uzskatāmas fiziskas un juridiskas personas. No citētās tiesību normas ir nepārprotami secināms, ka jebkura privātpersona, tajā skaitā Iesniedzējs, ir tiesīgs pieprasīt informāciju, tajā skaitā informāciju par CSNg konkrētajās vietās, taču tikai tajā gadījumā, ja pieprasītā informācija ir saistīta ar pašu privātpersonu.

Ievērojot iepriekš minēto, Valsts policija uzskata Iesniedzēja prasību par nepamatotu un atsaka Iesniedzējam izsniegt datus par notikušajiem CSNg vietās, kur pēc Valsts policijas pasūtījuma privātās sadarbības partneris "Vitronic Baltica un Partneri" KS uzstāda vai uzstādīs fotoradarus.

Valsts policija vienlaicīgi izskaidro, ka vispārpieejama statistiskā informācija par CSNg ir pieejama internetā bez maksas. Attiecīgā informācija ir pieejama Valsts policijas internetā vietnē www.vp.gov.lv, valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" internetā vietnē www.csdd.lv un Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes internetā vietnē www.csb.gov.lv.

Valsts policija vēlas uzsvērt, ka lēmums par fotoradaru dislokāciju balstās uz gadu gaitā izveidotām profesionālām atziņām un pieredzes, kura saistīta ar ceļu satiksmes drošības situācijas analīzes kompleksu, kas ietver CSNg bojā gājušo un ievainoto skaita, CSNg skaita bez cietušajiem analīzi konkrētajā vietā, analizējot satiksmes plūsmas intensitāti, ceļa infrastruktūru un stāvokli, konkrētā ceļa posmā fiksēto atļautā braukšanas ātruma pārkāpumu skaitu (jo nereti atļautā braukšanas ātruma neievērošana ir galvenais iemesls smagiem CSNg). Valsts policijas mērķis ceļu satiksmē ir preventīvi iedarboties uz satiksmes dalībnieku tiesisko apziņu un aizsargāt iedzīvotāju dzīvību un veselību, pastiprināt transportlīdzekļu vadītāju apzinīgu attieksmi pret saviem pienākumiem un atbildību sabiedrības priekšā, tiesību pārkāpumu novēršana un kopējās satiksmes drošības uzlabošana (it īpaši mazāk aizsargāto satiksmes dalībnieku drošība un bojā gājušo skaita samazināšana), tādējādi uzskatām, ka fotoradaru ieviešana Latvijas valstī ir pozitīvi vērtējams projekts, ko apliecina līdzšinējā Valsts policijas prakse un citu valstu pieredze un atziņas.

Valsts policija pārbaudīja Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieka E.Zivtiņa rīcības atbilstību normatīvajai reglamentācijai un konstatē, ka Iesniedzējs 2012.gada 19.martā iesniedza iesniegumu Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšniekam (Valsts policijas reģ. Nr. L-2153).

Šajā iesniegumā Iesniedzējs norādīja: "Zivtiņa kungs, Valsts policijas interneta mājas lapā atrodamas divas kartes ar iespējamām fotoradaru atrašanās vietām Rīgas reģionā un Latvijā. Vēlos saņemt no Jums datus par reģistrētajiem ceļu satiksmes negadījumiem, kas katrā no minētajām vietām fiksēti 2009. gadā, 2010. gadā un 2011. gadā (pa gadiem)."

Iesniedzējs 2012.gada 19.marta iesniegumā pieprasīja izsniegt informāciju par CSNg vietām un tās aprakstu. Tātad dotais iesniegums ir uzskatāms par informācijas pieprasījumu IAL 2.panta pirmās daļas izpratnē. Iesniegumu likuma 2.panta otrajā daļā noteikts, ka šis likums neattiecas uz informācijas pieprasījumiem, kas izskatāmi saskaņā ar Informācijas atklātības likumu, kā arī uz iesniegumiem, kuriem saskaņā ar likumu noteikta cita izskatīšanas kārtība.

No citētām tiesību normām ir secināms, ka Iesniedzēja 2012.gada 19.marta iesniegums bija jāizskata, piemērojot IAL un Noteikumu Nr.75 normatīvo regulējumu. Tādējādi Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieka rīcības atbilstība ir pārbaudāma saskaņā ar IAL un Noteikumu Nr.75 normatīvo regulējumu, nevis Iesnieguma likuma normatīvo regulējumu.
Izvērtējot Iesniedzēja 2012.gada 19.marta iesniegumu, Valsts policija secina, ka Iesniedzējs iesniegumā nav norādījis ziņu saņemšanas nepieciešamības pamatojumu, nepieciešamo ziņu apjomu un sniegšanas veidu.

Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvalde 2012.gada 2.aprīlī Iesniedzējam sniedza atbildi Nr.20/3-1-L-2153 (turpmāk- atbilde). Atbilde sniegta, ievērojot IAL un Noteikumu Nr.75 normatīvo regulējumu.

IAL 14.panta pirmās daļas otrajā punktā ir noteikts, ka iestāde 15 dienu laikā atbild iesniedzējam, ja informācijai nav nepieciešama papildu apstrāde.

Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvalde Iesniedzējam uz 2012.gada 19.marta iesniegumu sniedza atbildi 14 dienu laikā, līdz ar ko ir secināms, ka atbilde ir sniegta likumā noteiktajā termiņā un kartībā un Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieks nav izdarījis prettiesisko rīcību, kas izpaužas kā tiesību aktos noteiktās kārtības un prasību neievērošana.

Ievērojot Noteikumu Nr.75 augstāk minēto normatīvo regulējumu, atbilde ir uzskatāma par sniegtu pēc būtības.

Iesniedzējs norāda, ka Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieks atbildē nenorādīja atbildes apstrīdēšanas kārtību. Iesniedzējs to uzskata par amatpersonas prettiesisko rīcību, jo amatpersonas rīcība ir saistīta ar tās dienesta pienākumu pildīšanu un izpaužas kā Iesnieguma likumā noteiktās kārtības un prasību neievērošana.

Kā jau norādīts iepriekš, Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieka rīcība nav vērtējama saskaņā ar Iesniegumu likuma normatīvo regulējumu, bet ir vērtējama saskaņā ar IAL normatīvo regulējumu. IAL 15.panta pirmajā daļā noteikts, ka iestādes izdoto administratīvo aktu par atteikumu sniegt informāciju vai izpildīt informācijas pieprasījumu, kā arī faktisko rīcību, kas izpaudusies kā informācijas nesniegšana vai nepienācīga sniegšana, var apstrīdēt un pārsūdzēt APL noteiktajā kārtībā. APL 79.panta pirmajā daļā noteikts, ka administratīvo aktu var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas, bet, ja rakstveidā izdotajā administratīvajā aktā nav norādes, kur un kādā termiņā to var apstrīdēt, viena gada laikā no tā spēkā stāšanās dienas. Arī Iesniegumu likuma 10.panta pirmajā daļā noteikts, ka iestādes rīcība tiek kontrolēta Valsts pārvaldes iekārtas likumā, APL un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Ar tiesību normas jēgu likumdevējs piešķir iestādei rīcības brīvību daļā par apstrīdēšanas kārtības noradīšanu iestādes dokumentos. Līdz ar ko ir secināms, ka Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieks, nenorādot atbildē apstrīdēšanas kārtību, rīkojās iestādes rīcības brīvības ietvaros un nav izdarījis prettiesisko rīcību, kas izpaužas kā tiesību aktos noteiktās kārtības un prasību neievērošana.

Turklāt Valsts policija konstatē, ka Iesniedzējs ir iesniedzis Valsts policijai Iesniegumu, līdz ar to Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieka rīcība, nenorādot atbildē atbildes apstrīdēšanas kārtību, nav ierobežojusi Iesniedzēja iespēju rīkoties un aizstāvēt savas tiesības un intereses.

Likuma "Par policiju" 27.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka policijas darbinieks par prettiesisku rīcību ir atbildīgs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likuma 3.panta pirmajā daļā noteikto par disciplinārpārkāpumu atzīstama amatpersonas ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarīta darbība vai bezdarbība, kas saistīta ar tās dienesta pienākumu pildīšanu un izpaužas kā tiesību aktos noteiktās kārtības un prasību neievērošana.

Ņemot vērā to, ka Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieka darbībās nav saskatāmas disciplinārpārkāpuma pazīmes, Valsts policijai nav pamata saukt Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieku pie disciplināratbildības un piemērot tam sodu.

Līdz ar ko Iesniedzēja Iesniegums par Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieka 2012.gada 2.aprīļa faktiskās rīcības prettiesiskumu nav pamatots.

Pamatojoties uz augstāk minēto, Valsts policija secina, ka ar administratīvās lietas materiāliem ir noskaidroti visi lietas apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizai izlemšanai.

Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar APL 81.panta otrās daļas 1.punktu, Valsts policija nolēma Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieka 2012.gada 2.aprīļa faktisko rīcību atzīst par tiesisku un pamatotu, bet Iesniedzēja Iesniegumā ietvertos lūgumus noraidīt.

Atbilstoši APL 70.pantam šis lēmums stājās spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam (ja nosūtīts pa pastu-septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā).

Saskaņā ar APL 79., 91., 184., un 188.pantiem šo lēmumu var pārsūdzēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas Administratīvās rajona tiesas attiecīgajā tiesu namā pēc Iesniedzēja dzīvesvietas adreses.
Priekšnieks I. Ķuzis"

avots: pietiek.com

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Komentāra publicēšana