piektdiena, 2012. gada 4. maijs

Āboltiņa 4.maijā aicina apzināties savus pamatus un katram nest brīvības dzirnakmeni


























Latvijas Neatkarības atjaunošanas deklarācijas pasludināšana pirms 22 gadiem bija uzvara, bet tai ir arī otrā puse – Māte Latvija ar brīvības dzirnakmeni uz pleciem, un katram šis brīvības dzirnakmens jānes, brīvību nedrīkst nomest, nedrīkst zem tās saļimt vai gausties par tās smagumu. Tā piektdien Saeimas svinīgajā sēdē pauda parlamenta priekšsēdētāja Solvita Ābotliņa (V).
Ābotliņa atgādināja, ka pirms 22 gadiem, pasludinot Neatkarības atjaunošanas deklarāciju, tā bija cerību un nelokāmās pārliecības ziņa, jaunā sākums, apvienojot spēkus valsts attīstībai un katra iedzīvotāja labklājībai. Bet tā ir uzvaras viena puse, bet otrā pusē, gluži kā monētas reversā, ir Māte Latvija ar brīvības dzirnakmeni uz pleciem.

"Brīvības dzirnakmens ir jānes katru dienu, visu mūžu – tā ir dārgākā un vienlaikus smagākā nasta. Katram patriotam, ikvienam no mums kopš 1990.gada 4.maija ir jāturpina to nest, brīvību nedrīkst nomest, zem tās nedrīkst saļimt, nedz arī par tās smagumu gausties," sacīja Āboltiņa.

Vēsturē mēdz būt pārmaiņas un krasi pagriezieni un lūzumi, 4.maijs ir tā diena, kad Latvijas valsts vēsturē notika lūzums – pagrieziens "uz mūsu vienīgo valsti", atgādināja Āboltiņa. 4.maija deklarācija atjaunoja tās idejas un vērtības, kas 1922.gadā ieliktas Satversmē un valsts pamatos, un Satversme kļuvusi par "pieminekli mūsu tautas neatkarības centieniem un vēlmei dzīvot neatkarīgā demokrātiskā valstī".

Āboltiņa aicināja visiem kopā apzināties, ka brīvību nevar nomest un kopā jāveido Latvijas nākotne. Viņa aicināja katru no jauna apzināties savus pamatus un to, ka Latvijas valsts veidota, lai latviešu tauta, piesaistot arī šeit dzīvojošus cittautiešus, varētu demokrātiski pati sevi pārvaldīt. Ābotiņa atgādināja, ka Latvija ir vienīgā vieta, kur kopt un attīstīt latviešu valodu un kultūru, bet valsts nav tikai teritorija, karogs un valsts institūcijas, bet cilvēki, ar kopīgu pagātni, kultūru, valodu un nākotni.

Mums pašiem ar paceltu galvu jāturpina nest savu brīvu neatkarīgu Latviju, sacīja Saeimas priekšsēdētāja.

Viņa arī norādīja, ka deputātiem, kuri kopā pārstāv visu Latvijas tautu, pirms katra svarīga balsojuma, būtu jāpārdomā sava izvēle un jāpadomā, ka jābūt uzticīgiem savai valstij. Viņa atgādināja, ka parlaments ir ievēlēts, lai pārstāvētu visu pilsoņu cerības un sapņus, "aiz katra deputāta stāv vēlētāji" ar savu ikdienu, svētkiem, raizēm un priekiem, viņi ir dažādi, ar dažādiem skatījumiem uz Latvijas attīstību. Bet pilsoņi parlamentu ievēlēja, lai "mēs kopīgi lemtu par Latvijas attīstību, atslēgvārds ir kopīgi", norādīja Ābotliņa.

Tāpat kā neatkarības atgūšanas laikā, arī joprojām katra svarīga lēmuma pieņemšanā izšķiroša nozīme ir politisko spēku saliedētībai, iedzīvotāju gribai līdzdarboties un ikkatra cilvēka valstiskuma apziņai, pauda Saeimas priekšsēdētāja.

Viņa arī atzina, ka parlamentārisms nav vieglākais ceļš, jo nevis viens vadonis izvēlas valsts attīstības ceļu, bet tas "uzticēts mums un Latvijas tautai". Viņā arī uzsvēra, ka demokrātija tomēr nav visatļautība un nav pieļaujamā spēlēšanās ar pamatvērtībām.

Āboltiņa pauda, ka visiem deputātiem, kopā strādājot, jāapliecina, ka parlamentārisms ir piemērota un efektīva valsts pārvaldes forma, un parlamentam jābūt gatavam sadzirdēt sabiedrību, jāveicina parlamenta atvērtība, un tad "mēs varam savest kopā visus Latvijas ļaudis".

Ābotliņa arī pauda, ka "nav nekādu mēs un viņi", bet ir viena Latvijas tauta un Latvija nebūtu iespējama arī bez mazākumtautību atbalsta 1991.gadā, kad uz barikādēm stāvēja dažādu tautību Latvijas iedzīvotāji, kas ticēja labākas Latvijas idejai.

Ābotliņa klāstīja, ka "valodas referendumā" pret otru valsts valodu balsoja ikviens, kas tic Latvijai, neatkarīgi no tautības, un to apliecināja daudzas mazākumtautību organizācijas.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru