Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija (LDTA) īstermiņā neatbalsta Ekonomikas ministrijas (EM) ierosinājumu palielināt obligāto biodegvielas piejaukumu fosilajai degvielai - līdz 7% dīzeļdegvielai un līdz 10% benzīnam, jo tas sadārdzinās degvielas cenu, turklāt Latvijas autotransportam šādu degvielu būs problemātiski izmantot, norāda asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Stirāns.
Kā ziņots, Ekonomikas ministrijas (EM) informatīvajā ziņojumā par situāciju biodegvielu ražošanas nozarē teikts, ka, lai veicinātu biodegvielas patēriņu Latvijā, šā gada laikā jāizvērtē iespējas palielināt obligāto biodegvielas piejaukumu fosilajai degvielai - līdz 7% dīzeļdegvielai un līdz 10% benzīnam.
Stirāns uzsver, ka biodegviela ir dārgāka nekā fosilā degviela. Pēc LDTA aplēsēm, ņemot vērā cenas biržā un realizētos degvielas apjomus, jau ar 5% biodegvielas piejaukumu patērētāji pērn ir pārmaksājuši 15 miljonus ASV dolāru (7,8 miljonus latu). Šogad arī par biopiedevu tiek maksāts dārgāk un, ja vēl šo obligāto īpatsvaru paaugstinās, tad arī par benzīnu nāksies pārmaksāt divreiz vairāk, nekā bez biopiedevas. "Šī ziņojuma projekta apspriešanas laikā par to informējām arī EM, taču ministrijas ziņojumā šis cenas sadārdzinājums tomēr nav minēts," skaidro valdes priekšsēdis.
Kā norāda Stirāns, Biodegvielas attīstības padomes laikā tika atzīts, ka iepriekšējais teorētiskais plāns par biodegvielas cenu dinamiku nav realizējies. Ja 2005.gadā tika uzskatīts, ka biodegvielas cena pāris gadu laikā, ja kāpj fosilās degvielas cena, kļūs zemāka, tad tagad ir skaidrs, ka tā nav noticis. Kopš 2005.gada fosilās degvielas cenas ir dubultojušās, un tikpat strauji kāpušas arī biodegvielas cenas. Patlaban biodegviela ir dārgāka par vairākiem simtiem dolāru tonnā, salīdzinot ar fosilo degvielu. Piemēram, ja dīzeļdegviela maksā 1026 ASV dolāru (539 latu) tonnā, tad biodīzeļdegviela maksā 1315 ASV dolāru (691 latu) tonnā.
LDTA vadītājs arī uzsver, ka biodegvielas ražošanai izvirzītais mērķis paredz, ka 2020.gadā jāsasniedz 10% biodegvielas īpatsvars transportā. "Šis datums ir tālu, un konceptuāli uzskatām, ka nav nekādas lielas steigas, lai to sasniegtu," atzīmē Stirāns. Galvenā problēma esot tāda, ka Latvijā esošais autotransports ir paredzēts tādai degvielai, kur biomasas piejaukums nepārsniedz 5% robežu. Ja sasteigtā veidā šī piejaukuma īpatsvara palielināšana tiks uzlikta kā obligāta, tad var būt problēmas ar garantijām un autoparku kopumā. Vācijā šādu degvielu ar paaugstinātu biodegvielas piedevu tirgo kā blakus produktu un jau esot problēmas ar ražotājiem un garantijām. "Ja tiek ielieta degviela, kurā biodegvielas piejaukums pārsniedz 5%, garantija var tikt pazaudēta," skaidro valdes priekšsēdis.
Kā ziņots, EM uzskata, ka, lai sasniegtu biodegvielas ražošanai izvirzīto mērķi, ka 2020.gadā no atjaunojamiem energoresursiem saražotās enerģijas īpatsvars transporta sektorā sasniedz vismaz 10% no enerģijas bruto galapatēriņa transportā, Latvijā ir jāīsteno pasākumi, kas veicinātu no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas enerģijas patēriņu transporta sektorā.
Šo mērķi Latvija var sasniegt vairākos veidos - veicinot biodegvielu patēriņu dažādos enerģijas galapatēriņa sektoros, elektrotransportu plašāku izmantošanu, kā arī veicinot videi draudzīgāka gan privātā, gan sabiedriskā transporta izmantošanu.
Ņemot vērā ierobežotās valsts budžeta iespējas un līdzšinējo biodegvielu ražotājiem sniegto tiešo subsīdiju apmēru (67,3 miljoni latu laika periodā no 2005. līdz 2010.gadam), EM uzskata, ka nozares turpmākai attīstībai ir jāturpina līdzšinējie netiešā atbalsta instrumenti, piemēram, samazinātās akcīzes nodokļa likmes biodegvielas un fosilās degvielas maisījumiem, kuros biodegvielas saturs ir vismaz 30%, obligātais piejaukums fosilajai degvielai. Tādējādi tiktu veicināts biodegvielas patēriņš un nodrošināts ražotājiem stabils noieta tirgus.
Mēneša laikā pēc šī informatīvā ziņojuma izskatīšanas Ministru kabinetā EM sadarbībā ar citām ministrijām un Latvijas Pašvaldību savienību plāno sagatavot detalizētākus priekšlikumus valsts atbalsta piemērošanai biodegvielu patēriņa veicināšanai par iespējām veicināt biodegvielu izmantošanu lauksaimniecības un mežsaimniecības uzņēmumos, par pašvaldību iespējām nodrošināt maksas atlaides pašvaldībām piederošajās auto stāvvietās transporta līdzekļiem utt.
Valsts nevar turpināt sniegt tiešu atbalstu biodegvielas ražotājiem, biznesa portālam "Nozare.lv" iepriekš uzsvēra ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Ministrija vēlas sekmēt nozares pāreju uz atbilstību ilgtspējas prasībām, pretējā gadījumā nozare, izņemot atsevišķus spēlētājus, varot beigt pastāvēt.
Pavļuts stāstīja, ka atsevišķi biodegvielas ražotāji norādījuši variantus, kas paredz atbalstu saistīt ar ilgtspējas kritērijiem, tomēr EM palikusi pie viedokļa, ka nozare jāatbalsta netieši. "Nozare vēlas saņemt tādu atbalstu, kas paredz līdz 2014.gadam saņemt tiešo atbalstu 34 miljonu latu apmērā. Tiesa, ne visi to prasa, jo atsevišķi biodegvielas ražotāji uzskata, ka var pārdot saražoto biodegvielu bez tiešā atbalsta," akcentēja ministrs.
Pavļuts pauda pārliecību, ka diskusija par tiešo atbalstu nozarei, visticamāk, turpināsies, tomēr EM šādu priekšlikumu uz valdību nevirzīs.
Jau ziņots, ka šā gada janvārī Pavļuts atzina, ka programmas "Biodegvielas ražošana un lietošana Latvijā (2003-2010)" mērķis bija nodrošināt, ka biodegviela sasniedz 5,75% no 2010.gadā tirgū laistās degvielas pašu patēriņam, tomēr faktiski biodegvielas īpatsvars kopējā tautsaimniecībā un degvielas tirgū 2010.gadā bijis 2,96%.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru