otrdiena, 2012. gada 3. aprīlis

FKTK atklājusi par Krājbanku visu, ko ļauj likums






















Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) līdz šim ir laikus sniegusi visu Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas pieprasīto informāciju par maksātnespējīgo AS «Latvijas Krājbanka», uzsvēra FKTK vadītāja vietnieks Jānis Brazovskis.
FKTK arī turpmāk ir gatava jebkurā brīdī sniegt pieprasīto papildu informāciju, ko neaizliedz Kredītiestāžu likums un kas ir nepieciešama šīs Saeimas komisijas pilnvērtīgam darbam.

Publiskajā telpā izskanējušie pieņēmumi, ka, apejot noteiktos aizliegumus, no maksātnespējīgās «Krājbankas» izmaksāti ap 50 miljoniem latu, nav pamatoti. Visi darījumi, kas tika veikti, bija saskaņā ar lēmumu par saistību izpildes ierobežojumiem vai arī tika veikti bankas saimnieciskās darbības nodrošināšanai - par bankas telpu apsardzi, nomu, apsaimniekošanu, uzsvēra Brazovskis.

Informāciju par personām, kurām maksājumi tika veikti, FKTK nevar publiskot. «Tas nav tāpēc, ka FKTK to nevēlas vai slēpj informāciju, bet tāpēc, ka tā ir klientu intereses skaroša informācija, ko banku nozarē aizsargā likums. Taču, ja būs nepieciešams, FKTK arī šo informāciju nodrošinās, bet tikai Kredītiestāžu likumā noteiktajā kārtībā,» uzsvēra Brazovskis.

Kredītiestāžu likums nosaka, ka informācija par kredītiestādi un tās klientu, kredītiestādes un tās klienta darbību, kura iepriekš nav bijusi likumā noteiktajā kārtībā publicēta vai kuras izpaušanu nenosaka citi likumi, vai kuru nav apstiprinājusi FKTK padome, kā arī FKTK likuma 20.pantā minētā informācija uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju, un tā nav izpaužama trešajām personām citādi kā tikai pārskata vai apkopojuma veidā tā, lai nebūtu iespējams identificēt kādu konkrētu kredītiestādi vai tās klientu.

Bankas vērtība ik dienu mazinās

FKTK vadītāja vietnieks atgādināja, ka, kamēr netiek pieņemts lēmums par maksātnespējas risinājumu, ko FKTK ir akceptējusi, tikmēr valsts un pašvaldības iestāžu, kā arī visu citu kreditoru izredzes atgūt līdzekļus tikai samazinās, jo banka nenoteiktās situācijas dēļ katru dienu ir spiesta tērēt līdzekļus tās mantas uzturēšanai un tādējādi arvien samazinās bankas aktīvu vērtība.

«Par pašvaldību iespējām atgūt savus līdzekļus FKTK ir sniegusi savus skaidrojumus sabiedrībai. Pašvaldības nav to noguldītāju vidū, kuriem valsts garantē atlīdzību līdz 70 000 latu noguldījuma nepieejamības gadījumā. Tomēr bankrota procedūras gaitā cerības atgūt savus līdzekļus ir ne tikai pirmo kārtu kreditoriemm - kā Noguldījumu garantiju fonds, bankas darbinieki un citi kreditori. Tas teorētiski iespējams, ja administrators atgūst »Krājbankas« iepriekšējās vadības »izņemto« naudu un prasmīgi realizē visus bankas aktīvus,» skaidroja Brazovskis.

Jau ziņots, ka no «Krājbankas» jau pēc 2011.gada 17.novembra, kad FKTK noteica ierobežojumus skaidras un bezskaidras naudas darījumiem virs 70 000 latu, aizplūduši vairāki desmiti miljonu latu, liecina portāla «Pietiek.com» rīcībā esošā informācija.

Aizdomas par aptuveni 50 miljonu latu aizplūšanu no «Krājbankas» vēstulē parlamentārajai izmeklēšanas komisijai pauž arī bankas kreditori. Vairāki komisijas deputāti «Pietiek.com» apstiprinājuši, ka, arī pēc FKTK sniegtās informācijas par naudas plūsmu no bankas kontiem, tā ir vairāku desmitu miljonu apmērā.

Izskanējušie pieņēmumi, ka, apejot noteiktos aizliegumus, no «Krājbankas» izmaksāti ap 50 miljoniem latu, nav pamatoti, biznesa portālam «Nozare.lv» jau iepriekš uzsvēra FKTK pārstāve Ieva Upleja.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Komentāra publicēšana