trešdiena, 2012. gada 11. aprīlis

Ekonomikas ministrija rosina palielināt obligāto biodegvielas piejaukumu līdz 7% dīzeļdegvielai un līdz 10% benzīnam



Lai veicinātu biodegvielas patēriņu Latvijā, šā gada laikā jāizvērtē iespējas palielināt obligāto biodegvielas piejaukumu fosilajai degvielai - līdz 7% dīzeļdegvielai un līdz 10% benzīnam, teikts Ekonomikas ministrijas (EM) informatīvajā ziņojumā par situāciju biodegvielu ražošanas nozarē.
Lai sasniegtu biodegvielas ražošanai izvirzīto mērķi, ka 2020.gadā no atjaunojamiem energoresursiem saražotās enerģijas īpatsvars transporta sektorā sasniedz vismaz 10% no enerģijas bruto galapatēriņa transportā, Latvijā ir jāīsteno pasākumi, kas veicinātu no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas enerģijas patēriņu transporta sektorā, uzskata EM.

Šo mērķi Latvija var sasniegt vairākos veidos - veicinot biodegvielu patēriņu dažādos enerģijas galapatēriņa sektoros, elektrotransportu plašāku izmantošanu, kā arī - veicinot videi draudzīgāka gan privātā, gan sabiedriskā transporta izmantošanu.
Ņemot vērā ierobežotās valsts budžeta iespējas un līdzšinējo biodegvielu ražotājiem sniegto tiešo subsīdiju apmēru (67,3 miljoni latu laika periodā no 2005. līdz 2010.gadam), EM uzskata, ka nozares turpmākai attīstībai ir jāturpina līdzšinējie netiešā atbalsta instrumenti, piemēram, samazinātās akcīzes nodokļa likmes biodegvielas un fosilās degvielas maisījumiem, kuros biodegvielas saturs ir vismaz 30%, obligātais piejaukums fosilajai degvielai. Tādējādi tiktu veicināts biodegvielas patēriņš un nodrošināts ražotājiem stabils noieta tirgus.

Mēneša laikā pēc šī informatīvā ziņojuma izskatīšanas Ministru kabinetā EM sadarbībā ar citām ministrijām un Latvijas Pašvaldību savienību plāno sagatavot detalizētākus priekšlikumus valsts atbalsta piemērošanai biodegvielu patēriņa veicināšanai par iespējām veicināt biodegvielu izmantošanu lauksaimniecības un mežsaimniecības uzņēmumos, par pašvaldību iespējām nodrošināt maksas atlaides pašvaldībām piederošajās auto stāvvietās transporta līdzekļiem utt.

Valsts nevar turpināt sniegt tiešu atbalstu biodegvielas ražotājiem, biznesa portālam "Nozare.lv" iepriekš uzsvēra ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

"Sākotnējie politikas mērķi nav sasniegti, tāpēc neuzskatām, ka valstij ir jāiegulda nozarē, kas nespēj darboties patstāvīgi. Ministrijas priekšlikums būs saglabāt netiešo atbalstu ar obligāto biodegvielas piejaukumu fosilajai degvielai un akcīzes nodokļa atlaidēm. Tāpat patlaban runājam ar degvielas tirgotājiem, kad viņi un autoražotāji varētu būt gatavi palielināt biodegvielas piejaukumu fosilajā degvielā. Domāsim arī, kā veicināt biodegvielas patēriņu," teica ministrs.

Ministrija vēlas sekmēt nozares pāreju uz atbilstību ilgtspējas prasībām, pretējā gadījumā nozare, izņemot atsevišķus spēlētājus, varot beigt pastāvēt.

Pavļuts stāstīja, ka atsevišķi biodegvielas ražotāji norādījuši variantus, kas paredz atbalstu saistīt ar ilgtspējas kritērijiem, tomēr EM palikusi pie viedokļa, ka nozare jāatbalsta netieši. "Nozare vēlas saņemt tādu atbalstu, kas paredz līdz 2014.gadam saņemt tiešo atbalstu 34 miljonu latu apmērā. Tiesa, ne visi to prasa, jo atsevišķi biodegvielas ražotāji uzskata, ka var pārdot saražoto biodegvielu bez tiešā atbalsta," akcentēja ministrs.

Pavļuts pauda pārliecību, ka diskusija par tiešo atbalstu nozarei, visticamāk, turpināsies, tomēr EM šādu priekšlikumu uz valdību nevirzīs.

Jau ziņots, ka šā gada janvārī Pavļuts atzina, ka programmas "Biodegvielas ražošana un lietošana Latvijā (2003-2010)" mērķis bija nodrošināt, ka biodegviela sasniedz 5,75% no 2010.gadā tirgū laistās degvielas pašu patēriņam, tomēr faktiski biodegvielas īpatsvars kopējā tautsaimniecībā un degvielas tirgū 2010.gadā bijis 2,96%.

Tāpat bija plānots, ka līdz 2010.gadam tiks saražoti 75 000 tonnu biodegvielas, tomēr faktiski tika saražotas 58 283 tonnas, no kurām lielākā daļa - 39 451 tonna - tika eksportēta, ko neparedz sākotnējā ideja par atbalsta piešķiršanu nozarei, jo saražotā biodegviela bija paredzēta vietējam patēriņam. "Ja puse izejvielu tiek iepirkta ārzemēs, lielākā daļa saražotās biodegvielas tiek eksportēta uz ārzemēm, bet katrs saražotais biodegvielas litrs tiek subsidēts no valsts budžeta, protams, ka tas ir ļoti rentabls bizness," sacīja Pavļuts.

Pavļuts informēja, ka tiešais valsts atbalsts programmas gaitā kopumā bijis 67,2 miljoni latu, tomēr, programmai noslēdzoties, biodegvielas ražotāji nav spējuši nodrošināt biodegvielas konkurētspēju bez valsts atbalsta. "Valsts atbalsts nav samērīgs ar nozares pienesumu ekonomikai, turklāt nodokļu ieņēmumi no nozares, iespējams, pat ir ar mīnusa zīmi," secināja ministrs.

Atbildot uz medijos izskanējušajiem nozares pārstāvju pārmetumiem, ka nozare bez valsts atbalsta nevarēs pastāvēt, Pavļuts skaidroja, ka, neskaitot tiešu valsts atbalstu 67,2 miljonu latu apmērā, par netiešu atbalstu, kas joprojām ir spēkā, uzskatāms arī 2009.gada 1.oktobrī ieviestais 4,5%-5% biodegvielas obligātais piejaukums fosilajai degvielai, kā arī samazinātās akcīzes nodokļa likmes benzīnam ar etilspirtu (bio 5%), benzīnam ar etilspirtu (bio 85%), dīzeļdegvielai (bio 5%-30%), dīzeļdegvielai (bio vismaz 30%) un biodīzeļdegvielai.

SIA "Bio-Venta" valdes priekšsēdētājs Arnis Janvars iepriekš norādīja, ka Latvijas valdība nedod skaidru atbildi biodegvielas nozares nākotnei un šāds dubultstandarts, kas izpaužas mutiskā atbalstā, bet praktiskā bezdarbībā, rada nopietnas problēmas vietējiem biodegvielas ražotājiem.

Viņš skaidroja, ka patlaban, kad notiek "Enerģētikas stratēģijas 2030" apspriešana, svarīgi ir ne tik daudz koncentrēties uz jaunu virzienu attīstīšanu, kuru ekonomiskais izdevīgums nav pierādīts, bet radīt priekšnoteikumus un attīstīt enerģētikas sektorā jau strādājošās nozares un uzņēmumus.

No sagatavotajiem stratēģijas variantiem izrietot piedāvājums fosilo autodegvielu aizstāt ar alternatīvo degvielu, taču, ja tikšot iznīcinātas rūpnīcas, neskaidri ir jautājumi - kas un kā to saražos Latvijā vai arī tā tiks pirkta no ārvalstu partneriem.

Janvars uzsvēra, ka biodegvielu ražojošo uzņēmumu sekmīgai darbībai un attīstībai salīdzinājumā ar citiem Eiropas Savienības (ES) ražotājiem traucē nevienlīdzīgie konkurences nosacījumi. Lielākā daļa ES valstu atbalsta savus ražotājus, jo ES normatīvie akti to rosina darīt līdz 2014.gadam. Tā kā Latvijas biodegvielas ražotāji strādā vienotā ES tirgū, šī situācija ir radījusi nopietnas problēmas visai nozarei.

Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas prezidents Daumants Znatnajs norādīja, ka biodegvielas nozarei patlaban ir vajadzīgs ātrs, skaidrs un saprotams lēmums no EM puses par valsts politiku attiecībā uz tās tālāko attīstību īsākā termiņā, nevis līdz 2030.gadam, kā tas noteikts dokumentā "Enerģētikas stratēģija 2030".

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Komentāra publicēšana