Patlaban jauno pārvietojamo fotoradaru darbības laiks uz Latvijas ceļiem ir dažāds – tie var būt arī agri rīti, vēli vakari, kā arī brīvdienas un svētki. Līdz šim autovadītāji par radariem varēja nesatraukties naktīs, taču tas var mainīties. Radaru ieviesēju uzņēmuma «Vitronic Baltica» tehniskais direktors Rolands Ezergailis stāsta par radaru uzraugu ikdienas darbu, kurā nākas piedzīvot arī autovadītāju lamas un uzbrukumus.
Runājot par radaru darbību, viņš uzsvēra, ka to izvietošanas vietas, laiku un darbības noteikumus nosaka Valsts policija.
Uzņēmuma pārstāvji paši neizvēlas ne adreses, kur radarus izvietot, ne ātrumu, no kura sākot, pārāk ātri braucošie jābildē.
Policijas pārstāvji iepriekš izteikušies, ka dažādās vietās ar radariem var noteikt fiksēt dažādus ātruma diapazonus. Piemēram, pie skolām noteikumu pārkāpējus varētu fotografēt jau no pirmā pārsniegtā ātruma kilometra, bet citviet, piemēram, no desmitā kilometra.
Visu fiksēto informāciju kompānija nodod apstrādāt un izvērtēt policijai.
Autovadītāju interese ir ļoti liela
Par jaunajiem radariem interesējas ļoti daudz autovadītāju. Pie viņa vadītās mašīnas, kurā ievietots radars, ik dienas piestāj vismaz 25 šoferi. Gadās, ka ieinteresēto braucēju skaits ir divkārt lielāks – pat 50 cilvēku dienā.
No jautājumiem līdz uzbrukumiem
Vairums šoferu apstājas, lai radarus nobildētu un pēc tam bildes ievietotu internetā vai parādītu draugiem. Taču ir arī ļoti dusmīgi un neapmierināti braucēji, kuri ne tikai mierīgi skaidro savu nostāju, bet arī lamājas uz radaru uzraugiem.
Dažkārt agresīvie šoferi mēdz palaist arī rokas.
Tā pārsvarā rīkojas mazāk izglītotie braucēji, nevis cienījami uzņēmēji dārgās automašīnās. Ezergailis uzskata, ka «solīds, kulturāls cilvēks tā nedarītu».
Neapmierinātie šoferi ir gan latviešu, gan krievu vidū. Jurim nācies uzklausīt arī angliski un poliski runājošo autovadītāju domas un jautājumus.
Bijuši arī gadījumi, kad šoferi piebrauc savus spēkratus tieši priekšā radariem, lai tas nevarētu nofotografēt citus pārāk ātri braucošos transportlīdzekļus.
1.aprīlī radaru uzraugus pārsteidza kāds savā ziņā kuriozs gadījums - šofera mesta kefīra paka. Lai arī tas bijis naidīgs žests, tomēr tam nav bijis kritisku seku.
Ezergailis nezināja teikt, vai radaru uzraugi ir apdrošināti. Fotoradaru operatori ir instruēti, kā rīkoties nestandarta situācijās, kā arī saņem skaidrus norādījumus, ka jebkurā gadījumā labāk izsaukt policiju un apsardzi, kas iesaistās jautājumu risināšanā, ja nepieciešams.
Tāpat radaru uzraugiem izteikti draudi. Ir gadījies, ka viņiem draudēts ar pistolei līdzīgiem priekšmetiem.
Viņu virzienā raidīts arī šāviens ar gāzes pistoli.
Šādos gadījumos kompānijas pārstāvji sazinās ar Valsts policiju, kas sāk izmeklēšanu.
«Vitronic Baltica» tehniskais direktors uzsvēra, ka nedz uz ceļiem strādājošie radaru uzraugi, nedz kāds cits kompānijas darbinieks nevar izdzēst radaru veiktos mērījumus un uzņemtās fotogrāfijas, lai kā arī daži šoferi vēlētos.
Radaru uzraugi policijas norādītajā vietā uzturas visu paredzēto laiku. Ja viņiem rodas nepieciešamība atstāt posteni, viņi līdzi ņem arī radarus.
Nevaram atļauties atstāt radaru bez uzraudzības.
Ezergailis paskaidroja - ir bažas, ka neuzraudzītos radarus pa to laiku varētu sabojāt vai pat nozagt.
Vai policija nosaka, cik daudz pārkāpēju pa dienu jāfiksē?
Nē, tā gan neesot. Policija nosakot tikai darba laiku, kurā radariem jāatrodas uz ceļiem, taču nenorāda, cik daudz pārkāpēju konkrētajā dienā jānofotografē. Nav tā, ka policija pieprasa, lai dienā viens radars fiksētu, piemēram, 100 ātruma pārsniedzēju.
Līdz ar to dienā nofotografēto pārkāpēju skaits ir mainīgs. Tas atkarīgs no laika apstākļiem, satiksmes intensitātes, ceļa posma, noteiktās ātruma amplitūdas un citiem apstākļiem.
Piemēram, stipra lietus un sniega laikā autovadītājiem ir grūtāk pabraukt, viņi ir uzmanīgāki un līdz ar to arī brauc lēnāk. Loģiski, ka šādās dienās radari fiksēs mazāku skaitu ātruma pārsniedzēju.
Vai pilnmēnesī ir vairāk pārkāpēju? Pagaidām «Vitronic Baltica» pārstāvji šādu tendenci nav novērojuši, bet pus pa jokam, pus nopietni solīja turpmāk pievērst uzmanību mēness fāzēm un pārkāpēju skaitam.
Runājot par publiski izskanējušajiem gadījumiem, kad arī paši radaru uzraugi pārsnieguši atļauto ātrumu, Ezergailis pastāstīja, ka reiz arī
paša uzrauga pārāk ātro braukšanu nofotografējis cits radars.
Viņš gan nezināja, kādā stadijā patlaban ir lietas, kad citi šoferi fiksējuši pārāk ātru radaru uzraugu braukšanu un informējuši par to medijus.
Konkrētais «Vitronic Baltica» darbinieks nav atbildīgs par to, ka citi viņa kolēģi pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus. Viņš nezina, kas šādos gadījums notiek, jo tas nav viņa pienākums. Savukārt uzņēmuma pārstāve Antra Gaile saistībā ar šiem gadījumiem norādīja: «No savas puses varu apliecināt, ka katrs gadījums, kas nokļūst medijos, tiek rūpīgi izanalizēts un darbiniekam tiek piemērots disciplinārais sods, jo šādi gadījumi iedragā uzņēmuma reputāciju.»
Kāpēc sabiedrībā radies tik negatīvs priekšstats par jaunajiem fotoradariem?
Juris, kurš jau vairākus mēnešus strādā par radaru uzraugu, par galveno iemeslu cilvēku neapmierinātībai uzskata informācijas trūkumu un dažādos mītus, kas šai jomā eksistē.
«Ja būs gana daudz informācijas, šoferiem nevajadzēs braukt klāt radaru uzraugiem un prasīt dažādus jautājumus, viņš sacīja.
Lai arī atbildēt uz autovadītāju jautājumiem nav Jura tiešais pienākums, tomēr viņš parasti padalās ar zināšanām un apmierina šoferu zinātkāri.
Viņš novērojis - «ja radars vienā vietā stāv vairākas dienas pēc kārtas, pirmajā dienā interesentu skaits parasti ir vislielākais, bet piektajā, sestajā dienā reti kurš vairs apstājas un jautā».
Par radaru zibšņiem interesējas ne tikai jaunie un ātrumu mīlošie braucēji, bet arī vecāki ļaudis, kuri ir neizpratnē, kāpēc viņu auto nofotografēts, kaut arī viņi esot braukuši it kā atbilstoši noteikumiem.
«Vitronic Baltica» pārstāvji gan par šādu akciju nezināja. Ieraugot radaru, uzkrītoši bremzē
Gadās, ka šoferi, ieraugot radarus, pēkšņi bremzē un sāk braukt uzkrītoši lēni vai pat gandrīz apstājas.
Īpaši bieži šāda rīcība novērota gadījumos, kad ap radariem sastājies ļaužu bariņš, piemēram, žurnālisti, kuri iemūžina to darbību.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru