ceturtdiena, 2012. gada 22. marts

Valsts parāds: no katra iedzīvotāja - 2500 lati; šogad procentos katrs strādājošais maksās 29 latus



























Latvijas kopējais parāds sasniedzis jau vairāk nekā 5,6 miljardus latus, un, ja šo aizņēmumu sadala uz visiem iedzīvotājiem, katra iedzīvotāja parāds sasniegs 2500 latu, bet šogad procentos vien katrs valstī nodarbinātais samaksās 29 latus, secināts ceturtdien "Latvijas Avīzē" publicētajā pētījumā par valsts parādu.

Pērn procentos Latvijas valdība par saviem parādiem samaksāja 240 miljonus latu, šogad tie būs jau 280 miljoni latu. Pārfinansējot Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Komisijas (EK) krīzes laika aizdevumu, Latvija starptautiskajos finanšu tirgos var naudu dabūt tikai par augstākiem procentiem. Starptautiskie aizdevēji Latvijai naudu aizdeva par 2,65 - 3,375 procentiem gadā, bet tagad, aizņemoties starptautiskajos finanšu tirgos, likmes ir augstākas - virs 5% gadā, atgādināts "Latvijas Avīzē" publicētajā pētījumā.

Ja lielo valsts parādu sadala katram Latvijas iedzīvotājam, tad patlaban katrs iedzīvotājs ir parādā 2500 latus plus procentu maksājumus, jo šī nauda tika ņemta, lai valsts spētu finansēt savas ikdienas vajadzības - maksātu algas, pensijas, pabalstus un veiktu līdzmaksājumus ES struktūrfondiem. Šogad procentos vien katrs valstī nodarbinātais samaksās 29 latus, norādīts pētījumā.
"Vidēji gadā viens Latvijas iedzīvotājs nodokļos samaksā 1500 latus. Tas nozīmē, ka pilnīgai parāda atmaksai visiem Latvijas iedzīvotājiem būtu jāstrādā vairāk nekā pusotrs gads, nomaksājot nodokļus, turklāt ar nosacījumu, ka valdība nevienu nodokļos ieņemto latu netērētu citām vajadzībām kā vien parāda atmaksai," norādījis Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis.

Latvija parāda izmaksas var mazināt, ne tikai pakāpeniski samazinot parāda reālo apmēru, bet arī pārejot uz eiro. "Jau 2014. un 2015. gadā būs jāpārfinansē 2,3 miljardi latu. Ir ļoti svarīgi, par kādiem procentiem to varēsim izdarīt: ar eiro par 2 - 2,5% vai bez - par 5,5 - 6%. Ja bez eiro nākas maksāt dārgāk, starpība desmit gados ir miljards latu jeb ik gadu prom procentos aizmaksāts pēc apjoma veselības vai izglītības budžets," skaidrojis Latvijas Bankas pārstāvis.

Latvijas parādsaistību apmērs patlaban ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā (ES). Pēc "Eurostat" pēdējiem pieejamiem datiem, 2011. gada rudenī Latvijas ārējais parāds bija 44,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Salīdzinājumam - Grieķijai tas tolaik bija 159% no IKP, Itālijai - 119,6%, Vācijai - 81,8%. Taču Latvijai ir vislielākais parāda īpatsvars pret IKP Baltijas valstu vidū. Igaunijai parāds ir vien 6% no IKP, Lietuvai - 37,6%.

Tiesa, ekonomikai attīstoties, parāda attiecība pret IKP sarūk. Tieši tas ir viens no argumentiem to ekonomistu rokās, kuri uzskata, ka parāda atdošanai nebūt nav jābūt valsts prioritātei un, rodoties papildu ienākumiem budžetā, vispirms būtu jādomā par valsts pārvaldes un uzņēmumu atbalstu un stiprināšanu, norādīts pētījumā.

Finanšu ministrs Andris Vilks uzskata, ka visagrākais, kad Latvija tomēr varētu sākt arī reālu parādu atdošanu jeb nominālās summas mazināšanu, būtu jau pēc četriem gadiem - 2016. gadā. Tad, iespējams, valsts budžets jau būtu ar pārpalikumu. Turklāt aiz muguras būtu arī divi smagākie pašreizējo parādu atmaksas gadi - 2014. un 2015., kuros kopumā būs jārod iespēja pārfinansēt un atdot vecajiem aizdevējiem aptuveni 2,3 miljardus latu.

"Es domāju, ka mums būtu jāsāk vismaz ar mazumiņu. Nedomāju, ka uzreiz būtu jāatdod vairāki simti miljoni latu, iesākumā tie varētu būt 50 - 100 miljoni gadā. Bet mēs paši justos komfortablāk, parādu tomēr mazinot," norādījis Vilks.   Jau ziņots, ka pērn decembrī oficiāli noslēgta starptautiskā aizdevuma programma.

Pirmo reizi iespēja lūgt starptautisko palīdzību izskanēja 2008.gada novembra nogalē, drīz pēc "Parex" bankas pārņemšanas. Toreizējais finanšu ministrs Atis Slakteris lēsa, ka Latvijai būs nepieciešami trīs miljardi eiro.

2008.gada decembra nogalē kļuva zināms, ka Latvija plāno aizņemties 7,5 miljardus eiro (5,27 miljardus latu) . Eiropas Komisijas Latvijai atvēlēja vidēja termiņa finansiālu palīdzību līdz 3,1 miljardam eiro (2,18 miljardiem latu). Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) atvēlēja 1,7 miljardus eiro (1,19 miljardus latu), Ziemeļvalstis - Zviedrija, Dānija, Somija un Norvēģija - kopā pauda gatavību piešķirt 1,8 miljardus eiro (1,27 miljardus latu), bet Pasaules Banka atvēlēja 0,4 miljardus eiro (0,28 miljardus latu).

Taču Latvija programmas ietvaros kopumā ir izmantojusi tikai 4,4 miljardus eiro jeb 3 miljardus latu no SVF, Eiropas Komisijas un Pasaules Bankas aizdevumiem laika posmā no 2008. gada 23. decembra, kad SVF valde apstiprināja pirmo aizdevuma daļu.

Lai ievērotu izvirzītos budžeta deficīta mērķus, kopš 2008. gada ir veikta budžeta konsolidācija 2,3 miljardu latu apmērā ar fiskālo ietekmi 17,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Aptuveni 907,2 miljonus latu jeb 7% no IKP veidoja ieņēmumu palielināšana, savukārt budžeta izdevumu mazināšana kopumā sasniedza 1,4 miljardus latu jeb 10,5% no IKP.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru