piektdiena, 2012. gada 2. marts

Valodas referenduma retorika pēcreferenduma laikā var sarežģīt Latvijas – Krievijas attiecības



Ja arī pēc "valodas referenduma" turpinās retorika, vainojot Krieviju tā atbalstīšanā un finansēšanā, tas nav pieņemami un varētu sarežģīt Latvijas – Krievijas starpvalstu attiecības, intervijā laikrakstam "Neatkarīgā" atzīst Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs.
Lūgts komentēt Drošības policijas priekšnieka Jāņa Reinika un aizsardzības ministra Arta Pabrika izteikumus, ka finansējums pirmsrefrenduma kamaņai nācijs no Krievijas, Vešņakovs norāda: "Mūsuprāt, tas ir jāuztver kā mēģinājumi novelt atbildību par tām Latvijas iekšējām problēmām, kuras izgaismoja referendums, uz citu valsti." "Tas ir mēģinājums uzburt ilūziju, ka šo – Latvijas iekšējo – problēmu no ārpuses uzkurina Krievija, izmantojot nezināmus naudas avotus. Ja tik atbildīgas personas izsaka šādas apsūdzības, tad viņām ir par to jāatbild. Nekādi fakti netika uzrādīti, jo tādu faktu vienkārši nav. Viss tika konstruēts tikai uz pieņēmumu bāzes. Pieņemsim, ka pirms referenduma to vēl varēja izskaidrot kā daļu no asas politiskas cīņas, bet, ja šāda retorika turpinās arī pēc referenduma, tad tas nav pieņemami un varētu sarežģīt mūsu starpvalstu attiecības," sacījis vēstnieks.

Jautāts, vai Krievija vismaz morāli atbalsta aktivitātes, vācot parakstus par pilsonības piešķiršanu nepilsoņiemVešņakovs atbild ar pretjautājumu: "Vai regulāri paust viedokli, ka nepilsoņu problēma ir un ka tā ir jārisina, ir morāls atbalsts?" "Ja tas ir morāls atbalsts, tad mēs šādu viedokli esam izteikuši un turpināsim to atkārtot. Ja ar morālu atbalstu jūs saprotat kaut ko līdzīgu tiem mājieniem, kurus izsaka Pabrika kungs, tad Krievija nefinansē oranžās revolūcijas un neieteiktu to darīt citām valstīm," uzsver vēstnieks.
Viņš norādīja, ka referenduma rezultāti "Krieviju nepārsteidza", jo "referendums ļoti precīzi atsedza to, ka Latvijā ir problēma valsts politikas attieksmē pret nacionālajām minoritātēm". Šī problēma ir jārisina un ir iespējamas divas pieejas, uzskata Vešņakovs. "Pirmā ir dialoga un kompromisu pieeja, īstenojot starptautisko organizāciju ieteikumus. Ir otra pieeja. Ņemot vērā, ka ir referendumā ir formāls uzvarētājs, var mēģināt censties saliedēt sabiedrību, padarot nacionālo politiku vēl stingrāku. Otrs ceļš ved uz konfrontāciju un nacionālo attiecību saasināšanu ar visām no tā izrietošām ārkārtīgi negatīvām sekām," brīdina vēstnieks.

"Es ļoti vēlos, lai Latvija nenovirzītos uz destrukcijas ceļa. Tas noteikti nedos nekādus labus rezultātus Latvijas tautai," sacījis diplomāts.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Komentāra publicēšana