piektdiena, 2012. gada 23. marts

Arī Rīgas dome tiesai lūdz atcelt Krājbankas maksātnespējas administratoru



























Rīgas dome (RD) Rīgas apgabaltiesai lūgusi atcelt Latvijas Krājbankas maksātnespējas procesa administratoru SIA "KPMG Baltics", portālu "Delfi" informēja domes Sabiedrisko attiecību nodaļā.
RD norāda, ka Krājbankas administratora rīcība esot prettiesiska un atzīstama kā līdzekļu izšķērdēšana, kas liek secināt, ka administrators ļaunprātīgi izmantojot savas pilnvaras bez likumīga pamatojuma.

Tāpēc dome tiesu lūdz atzīt, ka Krājbankas maksātnespējas procesa administrators SIA "KPMG Baltics" ir rīkojies prettiesiski un ir zaudējis uzticību, kā arī ļaunprātīgi ir izmantojis savas pilnvaras. Tāpat RD lūdz atbrīvot "KPMG Baltics" no administratora amata un iecelt jaunu maksātnespējīgās Krājbankas administratoru, "kuram ir pieredze kredītiestāžu likvidācijā no 2000.gada".
RD iesniegumā uzskaitīti vairāki apgalvojumi, kas, domes ieskatā, pierāda, ka "KPMG Baltics" ar savu darbību nodarot būtiskus zaudējumus Krājbankas kreditoriem un veicot nelikumīgas darbības.

Tā, piemēram, RD uzskata, ka Kredītiestāžu likums neparedz administratoram tiesības noraidīt sanācijas iespēju gadījumā, ja ticis iesniegts likuma prasībām atbilstošs sanācijas plāns. Krājbankas administrators esot publiski atzinis, ka iesniegtie sanācijas plāni atbilst likumu prasībām, līdz ar to "faktiski administrators ir atzinis, ka nepastāv nekādi šķēršļi šo plānu nodošanai apstiprināšanai kreditoru sapulcē".

"Tomēr administrators, pats uzņemoties kreditoru sapulces funkcijas, ir pieņēmis lēmumu, ka iesniegtie plāni, neskatoties uz atbilstību likumu prasībām, nav realizējami un tādēļ racionālākais bankas maksātnespējas procesa risinājums esot bankas bankrota procedūra, tas ir, administrators pats ir lēmis par plānu neapstiprināšanu. Šādu lēmumu ir tiesīga pieņemt tikai un vienīgi kreditoru sapulce," apgalvo RD.

RD arī norāda, ka oficiālie pārskati liecina: janvārī Krājbankas administrators sev un palīgam ir izmaksājis atlīdzību 240 501 lata apmērā, savukārt par februāri izmaksāta atlīdzība 168 926 latu apmērā.

RD apgalvo, ka Kredītiestāžu likumā noteikts administratora atlīdzības apmērs, kas atkarīgs no atgūtās mantas. Tāpat likumā norādīts, ka par faktiski atgūtiem naudas līdzekļiem atlīdzības noteikšanai nav uzskatāmi augļi, kas iegūti no kredītiestādes mantas maksātnespējas procesā.

"Tā kā kredītu procentu maksājumi ir augļi, kas tiek maksāti par izsniegtajiem kredītiem, tad atgūtie līdzekļi 3 378 516 latu apmērā par februāra mēnesi ir nevis atgūtie līdzekļi, bet gan ikmēneša kredītprocentu maksājumi," uzsver RD. Domes ieskatā, "KPMG Baltics" prettiesiski esot norādījis šos saņemtos līdzekļus kā atgūtos kredītus un attiecīgi aprēķinājis atlīdzību, un šāda rīcība radot zaudējumus kreditoru kopumam un citām ar likumu aizsargātu personu interesēm.

Galvaspilsētas dome arī uzskata, ka Krājbankas administrators esot prettiesiski un bez pamatojuma atsaucis izpildu lietvedības no zvērinātiem tiesu izpildītājiem, "attiecīgi samaksājot zvērinātiem tiesu izpildītājiem takses pilnā apmērā un atsauktās izpildu lietas ir nodotas citiem tiesu izpildītājiem". RD arī šo rīcību uzskata par līdzekļu izšķērdēšanu, kas nodara zaudējumus kreditoru kopumam.

Tāpat RD uzskata, ka "KPMG Baltics" bez tiesiska pamata esot izmainījusi Krājbankas meitasfirmu statūtus. RD apgalvo, ka ticis samazināts firmu pamatkapitāls, dzēšot Krājbankas akcijas, vienlaicīgi palielinot firmu pamatkapitāls, izlaižot jaunas kapitāldaļas, kuras iegādājoties ar administratoru saistītas personas. Kā piemēru RD min izmaiņas AS "IBS Renesourse Capital" statūtos.

"Šāda administratora rīcība ir vērtējama kā slēpta Krājbankas aktīvu pārdošana bez izsoles administratoram pietuvinātām personām. Šāda rīcība ir prettiesiska. Līdzīgas darbības tiek veiktas ar citiem Krājbankas aktīviem, kuros administrators bez izsoles atsavina vērtīgus Krājbankas aktīvus," apgalvots RD paziņojumā.

Savukārt 'KPMG Baltics' kategoriski noraida pēdējo dienu laikā publiskajā telpā izteiktos apgalvojumus par neprofesionālu administratora funkciju pildīšanu un strādāšanu savu vai kādu trešo personu labā. ""KPMG Baltics" visas līdzšinējās un arī turpmākajās dienās dažādu personu plānotās aktivitātes saista ar viņu vēlmi izdarīt spiedienu uz tiesu, kurai 29. martā ir jālemj par Latvijas Krājbanka bankrotu," pausts uzņēmuma paziņojumā.

Administrators norāda, ka visas šīs "agresīvās darbības", kas vērstas uz "KPMG Baltics" vārda nomelnošanu un profesionalitātes apšaubīšanu, ir tikai un vienīgi šo personu interesēs. "Nav noslēpums, ka daudzām personām, iepriekšējās bankas vadības prettiesiskās rīcības dēļ, bankā ir iestrēguši lieli līdzekļi, kurus viņas visiem līdzekļiem tagad cenšas atgūt, nerēķinoties ar citu kreditoru interesēm," norādīts administratora paziņojumā.

"Mūsuprāt, visas sūdzības tiesā ir iesniegtas vienīgo ar mērķi - panākt attiecīgajām personām vēlama administratora iecelšanu, lai varētu realizēt savas intereses uz citu kreditoru rēķina," uzskata KPMG.

Uzņēmums uzsver, ka savu darbu veic profesionāli un atbilstoši visām likuma prasībām, lai varētu atgūt līdzekļus, kas pazaudēti iepriekšējās bankas vadības rīcības rezultātā, un norēķinātos ar kreditoriem likumā noteiktajā kārtībā.

Uzņēmums atzīmē, ka "KPMG Baltics" saskaras ne vien ar kreditoru veiktajām aktivitātēm, bet arī atsevišķiem debitoriem, kuri "diemžēl uzskata, ka var ļaunprātīgi nemaksāt kredītus Latvijas Krājbankai".

"Sūdzības pēc būtības tiesā tiks skatītas 29. martā, kur arī mēs detalizēti argumentēsim savu pozīciju. Šobrīd arī ir zināms, ka Andra Ārgaļa iesniegtā sūdzība ir noraidīta un netiks skatīta," noformē administrators.

Jau ziņots, ka ar sūdzību, kurā pieprasīts atcelt "KPMG Baltics" no Krājbankas maksātnespējas administratora amata, Rīgas apgabaltiesā vērsusies arī Kredītiestāžu noguldītāju un kreditoru aizstāvības apvienība (KNKA), kura pārstāv vairākus privātos bnkas kreditorus.

Jau ziņots, ka FKTK nolēma apstiprināt "Krājbankas" maksātnespējas administratora SIA "KPMG Baltics" iesniegto "Krājbankas" maksātnespējas risinājumu, kurā tiek rosināts sākt bankas bankrota procedūru, jo neviens no saņemtajiem "Latvijas Krājbankas" sanācijas priekšlikumiem nebija praktiski realizējams.

No "Krājbankas" kreditoriem lielākais ir Noguldījumu garantiju fonds (60% prasījumu kopsummas), tam seko valsts institūcijas (14%), subordinētie kreditori (4%), finanšu institūcijas (2%) un pārējie noguldītāji (20%).

Rīgas apgabaltiesa Krājbanku pasludināja par maksātnespējīgu pērnā gada beigās pēc FKTK priekšlikuma, jo pēc Krājbankas mātes bankas Lietuvas "Snoras" bankrota bija atklājies, ka ar bijušo īpašnieku un vadības ziņu no bankas aizplūduši lieli līdzekļi. Par to ierosināts kriminālprocess, kurā aizdomās tur bijušo bankas vadību, tai skaitā Krievijas izcelsmes baņķieri Vladimiru Antonovu.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru