Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" turpinās augt, nesamazinās pašreizējo gala mērķu skaitu (60), kā arī piesaistīs jaunus sadarbības partnerus, no kuriem viens jau ir atrasts - "Air France".
Par to trešdien Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā biedrus informēja "airBaltic" vadītājs Martins Gauss.
Gauss organizācijas biedriem demonstrēja jau marta sākumā valdībā akceptēto lidsabiedrības biznesa plānu.
Viņš atzina, ka iepriekš - no 2003. līdz 2009.gadam - ir strauji audzis apkalpoto pasažieru skaits, tomēr lidsabiedrība nevarēja lepoties ar peļņu. Patlaban apkalpoto pasažieru skaita pieaugums ir piebremzējies, taču kompānijas vadība ir koncentrējusies uz finanšu darbības radītāju uzlabošanos.
Gauss akcentēja, ka biļešu cenas netiks celtas, taču tiks izmantotas lielākas lidmašīnas ar mazāku degvielas patēriņu, kas ļaus strādāt rentablāk.
"airBaltic" nekļūs par lidsabiedrību, kas pārvadā pasažierus tikai no viena uz citu punktu, bet gan koncentrēsies uz savienojošo lidojumu apkalpošanu. Tā kā Rīgas lidosta ir maza, gaidīšanas laiks tiks samazināts līdz pat 25 minūtēm. Tāpat "airBaltic" vairāk koncentrēsies uz biznesa klientiem, nākamgad vairāk maršrutu laikus piemērojot šim pasažieru segmentam.
Vērtējot konkurentus kaimiņvalstīs, Gauss atzina, ka "airBaltic" ir krietni lielāks par tiem, taču tiekot vērots, kas notiek kaimiņvalstu lidostās.
Viņš arī skaidroja, ka tuvākajā laikā nav paredzēts atklāt reisus no Rīgas uz ASV, taču desmit gadu periodā tas ir izdarāms.
Tāpat Gauss pastāstīja, ka joprojām nav izlemts, kuram ražotājam - "Airbus" vai "Boeing" - dot priekšroku, iegādājoties jaunas lidmašīnas, jo visu nosakot cena.
Jau ziņots, ka "airBaltic" līdz 2016.gadam, samazinot izdevumus un palielinot ieņēmumus, veiks konsolidāciju par 330 miljoniem latu, paredz aviosabiedrības biznesa plāns.
Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss iepriekš teica, ka lielāko daļu no šīs summas veidos ieņēmumu palielināšana. Pēc viņa teiktā, ieņēmumus var palielināt uz lidmašīnu piepildījuma rēķina, padarot efektīvāku maršrutu tīklu un cenu politiku, kā arī nodrošinoties pret degvielas riskiem.
Gauss iepriekš norādīja, ka zaudējumu apjoms šogad plānots 38 miljonu latu apmērā, savukārt 2013.gadā - 16 miljoni latu. Attiecīgi 2011.gadā lidsabiedrība strādāja ar 77 miljoni latu zaudējumiem. 2014.gadā plānoti vairs tikai nelieli zaudējumi vai jau atgriešanās pie peļņas.
Arī Matīss informēja, ka saskaņā ar biznesa plānu "airBaltic" 2014.gadā plānot atgriezties pie peļņas.
Lai veiktu šādus finanšu uzlabojumus, ir izstrādāta 27 pasākumu programma. Tā ietver darbinieku skaita samazināšanu par 15% un labāku tranzītsavienojumu izveidi, lai pasažieriem samazinātu laiku, kas tiek pavadīts lidostā.
Gauss skaidroja, ka būtisks solis būs flotes pilnīga atjaunošana sešu gadu periodā. Vispirms lidsabiedrība plāno palielināt turbopropelleru lidmašīnu skaitu, kas ļaus samazināt degvielas patēriņu.
Matīss iepriekš uzsvēra, ka kompānija arī kļūšot efektīvāka un nomainīšot reaktīvās lidmašīnas.
Gauss skaidroja, ka katru gadu plānots palielināt apkalpoto pasažieru skaitu un tādējādi esot iespējams sasniegt apkalpoto pasažieru skaitu līdz pat četriem miljoniem gadā un attiecīgi palielināt tirgus daļu. Pirmkārt, tiekot cerēts uz pasažieriem, kas no Rietumiem dosies uz Austrumiem. Starptautiskie eksperti esot aprēķinājuši, ka pieaugums šajos maršrutos katru gadu varētu sasniegt 5%.
Tāpat tiek prognozēts, ka pieprasījumu apjoms pēc lidojumiem nākotnē pieaugs kopumā, turklāt "airBaltic" piedāvāšot zemas cenas, kas ļaus tai konkurēt ar zemajām lidsabiedrībām. Gauss uzsvēra, ka cenas nepieaugs un tās varētu pat samazināties.
Gauss arī uzsvēra, ka nav plānots attīstīt garos maršrutus, jo arī ar Eiropas maršrutiem varot nopelnīt, tāpēc arī koncentrēšanās tiks veikta uz Eiropas galamērķiem. Noslodze reisos plānota 80%.
Lidsabiedrība arī turpināšot strādāt čarterreisu segmentā, jo tas ļaujot labi nopelnīt.
Matīss iepriekš norādīja, ka 2012.gadā valsts papildu ieguldījums "airBaltic" nebūs nepieciešams, bet, iespējams, 2013.gadā būs vajadzība finansēt pirmo iemaksu lidmašīnu nomaiņai. Līdz šim "airBaltic" no valsts piešķirtajiem 57 miljoniem latu esot iztērējusi nedaudz vairāk nekā pusi. Tas liecinot, ka lidsabiedrībai neesot finansiālu problēmu un nepieciešamības pēc tūlītējiem finansiāliem resursiem.
Eiropas Komisija esot informēta par valsts ieguldījumiem lidsabiedrībā un notikušas sarunas arī Briselē. Pie šīs lietas strādājot gan Latvijas juristi, gan juristi Briselē, lai palīdzētu šīs lietas sakārtot, preses konferencē uzsvēra Matīss.
"airBaltic" ir akciju sabiedrība, kas dibināta 1995.gadā. Galvenais akcionārs ir Latvijas valsts ar 99,8% akciju.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru