otrdiena, 2012. gada 6. marts

'airBaltic' cer atsākt pelnīt 2014.gadā; papildu naudu no valsts šogad neplāno prasīt


























Nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" plāno atsākt strādāt ar peļņu pēc diviem gadiem - 2014.gadā, bet līdz 2016.gadam samazināt izdevumus par 330 miljoniem latu, modernizējot floti un optimizējot maršrutu galapunktu skaitu, paredz otrdien valdībā izskatītais aviokompānijas attīstības plāns.
"airBaltic" valsts kapitāldaļu turētāja pārstāvis - Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss – otrdien pēc iepazīšanās ar lidsabiedrības izpilddirektora Martina Gausa prezentēto uzņēmuma jauno biznesa plānu, norādījis, "airBaltic" tālākai attīstīšanai par stabilu, pelnošu un ilgtspējīgu uzņēmumu tas ir jāpārveido, un uzņēmuma jaunās vadības biznesa plāns paredz padarīt efektīvāku aviokompānijas darbību, samazinot uzņēmuma zaudējumus, modernizējot floti un optimizējot maršrutu galapunktu skaitu, tajā pašā laikā saglabājot apkalpoto pasažieru skaitu.

"airBaltic" maršrutu tīkls saglabāsies stabils – ar aptuveni 60 galamērķiem Eiropā, Tuvajos Austrumos un NVS valstīs. "Tas ir ļoti svarīgi Rīgai kā Baltijas reģiona vienīgajam funkcionējošam aviācijas tranzītmezglam," norāda Satiksmes ministrija.
Matīss pēc valdības sēdes otrdien žurnālistiem pastāstīja, ka "airBaltic" plāno atsākt strādāt ar peļņu 2014.gadā, bet līdz 2016.gadam plānots samazināt uzņēmuma izdevumus par 330 miljoniem latu, vienlaikus arī vairojot ieņēmumus. To iecerēts panākt, samazinot mazāk rentablus reisus un vairojot ienesīgākus galamērķus, efektivizejot cenu politiku un degvielas izmaksas.

SM uzsver, ka izstrādātais attīstības plāns neparedz šogad aviokompānijā veikt papildu finanšu injekcijas. Plašāku informāciju par lidkompānijas attīstības plāniem uzņēmuma vadība sniegs preses konferencē otrdien pēcpusdienā.

Jau vēstīts, ka aviokompānijas akcionāri pērn oktobrī vienojās palielināt "airBaltic" pamatkapitālu par 106 miljoniem latu. Valsts kompānijā proporcionāli tās īpašumā esošo akciju skaitam ieguldīja aptuveni 57 miljonus latu, bet privātajam akcionāram "Baltijas Aviācijas Sistēmas" BAS bija jāiegulda aptuveni 47 miljoni latu, no kuriem ieguldīta mazāk nekā puse naudas.

Valsts SM novembra beigās, izmantojot pirmpirkuma tiesības, iegādājās Krājbankā BAS ieķīlātās 47,2% lidsabiedrības "airBaltic" akcijas par nominālvērtību 224 453 lati. BAS bija iespēja atjaunot savu līdzdalību aviokompānijā līdz 47,2%, ja tā noteiktajā laikā samaksātu oktobra sākumā solītos aptuveni 47 miljonus latu lidsabiedrības pamatkapitāla palielināšanai. Taču BAS to līdz noteiktajam termiņam šā gada 27.janvārim neizdarīja. Tāpēc tika izsludināta pieteikšanās uz šiem 47 miljoniem jaunemitēto akciju, kas katra ir ar nominālvērtību viens lats. Arī neviens cits šīm iepriekš BAS paredzētajām akcijām nepieteicās.

Ņemot vērā, ka bijušais lielākais lidsabiedrības "airBaltic" privātais akcionārs BAS nenodrošināja visu iepriekš solīto ieguldījumu aviokompānijas attīstībai, lidsabiedrība plāno izmantot iespēju lūgt Valsts kasei 25 miljonu latu valsts aizdevumu. Šāda iespēja ir paredzēta pērn oktobra sākumā panāktajā vienošanā situācijā, ja BAS nepilda savas saistības. Šī 25 miljonu latu aizdevuma ņemšanai atkārtots valdības lēmums nav nepieciešams.

Jau ziņots, ka "airBaltic" dibināta 1995.gadā un šobrīd tā gandrīz pilnībā pieder valstij. Savukārt BAS, kam līdz Krājbankas kraham piederēja 47,2% lidsabiedrības akciju, vienādās daļās pieder iepriekšējam ilggadējam "airBaltic" prezidentam Bertoltam Flikam un Bahamās reģistrētajai kompānijai "Taurus Asset Management Fund Limited". Par ārzonas kompānijas patiesā labuma guvēju pieteicās Krievijas investors Andrejs Rudeško, lai gan maksātnespējīgās Lietuvas bankas "Snoras" un Latvijas Krājbankas līdzīpašnieks Krievijas baņķieris Vladimirs Antonovs vēlāk izteicās, ka Rudeško pārstāvot viņa intereses "airBaltic".

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Komentāra publicēšana