Deputātam Andrejam Judinam («Vienotība») ir priekšlikums aicināt atsaukties tās latviešu ģimenes, kas gribētu uz nedēļu vai ilgāku laiku savā ģimenē uzņemt krievvalodīgus jauniešus, kuri vēlas iepazīties ar latviešu tradīcijām, paplašināt savu redzesloku arī citos latviešiem būtiskos jautājumos, ziņo «Latvijas Avīze».
Nav savas omītes laukos
Krievvalodīgajam puisim vai meitenei, kas dzīvo Purvciemā, iespējams, nav savas omītes laukos, kas palīdzētu ieraudzīt citu Latviju. Deputāts uzskata, ka tas būtu labs praktisks solis pareizajā virzienā pēc 18.februārī notikušā referenduma, kurā tika noraidīta iniciatīva par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.
Intervijā laikrakstam Judins arī norāda, ka referendums parādījis, ka mūsu sabiedrībā ir kardināli atšķirīgi viedokļi.
Deputāts skaidro, ka krievvalodīgajiem cilvēkiem nav ticis izskaidrots, ka viņu prasība ir vērsta pret Latvijas valsti.
«Krievi, kas balsoja par otru valsts valodu, uzskatīja, ka viņi nebalso pret latviešu valodu, bet balso par to, lai krievu valodai būtu līdzīgs statuss. Mēs saprotam, ka «līdzīgs statuss» ir draudi latviešu valodai. Turpretī daudzi no viņiem domāja – būs labi, cilvēki runās abās valodās! Krievi uzsvēra, ka viņi turpinās lietot latviešu valodu... Tā ir mūsu problēma un atbildība, ka mēs nevarējām krievvalodīgajiem cilvēkiem izskaidrot, ka viņu prasība ir vērsta pret Latvijas valsti,» pauž Judins.
Nav izskaidrots atskaites punkts
Tāpat, viņaprāt, pietiekami nav izskaidrots, ka atskaites punkts ir 1918.gadā dibinātā Latvijas valsts.
«Bet viņiem ir cits stāsts. Viņi uzskata, ka pēc PSRS sabrukuma tika dibināta jauna valsts, ka bija jāsāk no baltas lapas – visiem jāpiešķir pilsonība un krievu valodai jābūt otrai valsts valodai. Viņiem netika pietiekami izskaidrots, ka atskaites punkts ir 1918. gadā dibinātā Latvijas valsts,» norāda deputāts.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru