otrdiena, 2012. gada 7. februāris

Valodas referendums: valdība piešķir naudu LTV un LR tikai informēšanai, ne aģitācijai



Pēc apmēram pusstundu ilgām debatēm valdība otrdien atbalstīja 26 352 latu piešķiršanu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem sabiedriskajiem medijiem - Latvijas Televīzijai (LTV) un Latvijas Radio (LR) – ar nosacījumu, ka šī nauda tiks izmantota "krievu valodas referenduma" būtības skaidrošanai un rezultātu analīzei, ne aģitācijai "par" vai "pret" grozījumiem Latvijas Satversmē.
Līdzekļus valdība piešķīra Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP), lai tā pārskaitītu līdzekļus sabiedriskajiem medijiem par 18.februārī gaidītā referenduma atspoguļošanu.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (ZRP) gan norādīja, ka koalīcija pirms kāda laika vienojusies, ka valsts nekādu finansējumu aģitācijai neatvēlēs. "Vai tādejādi neatkāpsimies no vienošanās, ko pieņēmām koalīcijā?" jautāja ministrs.
Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāra vietnieks Uldis Lielpēters gan uzsvēra, ka finansējums sabiedriskajiem medijiem paredzēts informēšanai, nevis aģitācijai. Arī NEPLP loceklis Gints Grūbe valdības sēdē norādīja, ka naudas piešķiršanas mērķis ir panākt, lai mediji izsmeļoši atspoguļotu referenduma būtību.

Arī LTV vadītājs Edgars Kots vairākkārt valdības sēdē akcentēja, ka "šis projekts neparedz aģitāciju, jo sabiedriskā televīzija nevar aģitēt". LTV mērķis ir pirms referenduma skaidrot ar referendumu saistītos jautājumus, kā arī analizēt referenduma rezultātus pēc tam. Kots uzsvēra, ka, veidojot sabiedrisko pasūtījumu medijiem, par referendumu nebija zināms.

Par spīti LTV un citu pārstāvju argumentiem, ārlietu ministrs Rinkēvičs valdības sēdē norādīja, ka tik un tā nav saprotams, ko tieši LTV grasās darīt ar šo naudu, vai sabiedriskais medijs iecerējis kādas diskusijas par konstitucionālajiem pamatiem, vai kādu dokumentālo raidījumu. "Ja man būtu skaidrs, kas tur ir un tā nav aģitācija [..] Gribu dzirdēt skaidru nostāju, kā var redzēt, sarakste par to ir bijusi pusotra mēneša garumā," norādīja ministrs.

Uz to Kots atkārtoti uzsvēra, ka LTV nepiedalīsies aģitācijā un šajos projektos aģitācija nav paredzēta. Tikmēr tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK) pauda, ka šāda informēšana ir nepieciešama: viņaprāt, Centrālās vēlēšanu komisijas kampaņa nedod skaidru priekšstatu par referendumu būtību, tāpēc sabiedrībai nepieciešama papildus informācija.

Arī viņa partijas biedre kultūras ministre Žaneta Jaunzeme–Grende (VL-TB/LNNK) atbalstīja naudas piešķiršanu, norādot, ka iepriekšējo referendumu pieredze liecina: cilvēki bieži vien īsti nesaprot nobalsošanas jautājumu, tāpēc ir svarīgi iesaistīt sabiedriskos medijus, lai tie skaidro, "kas ir par, un kas ir pret".

Rinkēvičs gan norādīja, ka LTV ir vairāki analītiskie raidījumi, kas varētu skaidrot referenduma būtību, tāpēc nav saprotama nepieciešamība piešķirt papildu naudu. Kots turpināja uzsvērt, ka raidījumi būs skaidrojoši, ko nozīmē par un pret, un šāds izskaidrojums īsti nav LTV esošo analītisko raidījumu formāts.

Ārlietu ministrs pēc spraigām debatēm atzina, ka gatavs no saviem iebildumiem atteikties ar nosacījumu, ka rīkojumā par naudas piešķiršanu paredzēs papildu nosacījumu, ka resursus nekāda gadījumā neizmantos aģitācijai par vai pret, bet tikai referenduma būtības un rezultātu skaidrošanai.

Valdības rīkojums paredz: lai nodrošinātu Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā noteikto sabiedrības informēšanu pirms tautas nobalsošanas par grozījumiem Satversmē, NEPLP pārskaitīs 10 157 latus Latvijas Radio un 16 195 latus Latvijas Televīzijai. Anotācijā skaidrots, ka papildu finansējums sabiedriskajiem medijiem nepieciešams, lai atspoguļotu referendumu un lai sagatavotu skaidrojošus un informatīvus raidījumus.

"Palielinot informatīvo un skaidrojošo raidījumu apjomu sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu raidījumos, tiks nodrošināta plaša un daudzpusīga sabiedrības informēšana par tautas nobalsošanu, izskaidrota valsts konstitucionālo pamatu būtība un atspoguļota referenduma dienas norise," klāsta rīkojuma autori – NEPLP un KM.

Kā ziņots, valdības rīkojumu projektam pievienotajos dokumentos redzams – pretēji iepriekš valdošās koalīcijas apgalvotajam, ka līdzekļi informatīvajai kampaņai netiks piešķirti, LTV ģenerāldirektors Edgars Kots lūdzis naudu arī diviem "skaidrojošiem raidījumiem par valsts konstitucionālo pamatu negrozāmību, referenduma būtību", ko iepriekšējās NEPLP vadība arī akceptēja.

Rīkojuma projektam pievienotie dokumenti liecina, ka 5.janvārī Kots nosūtījis iepriekšējam NEPLP vadītājam Ābramam Kleckinam vēstuli, kurā cita starpā lūdz finansējumu diviem raidījumiem "par valsts konstitucionālo pamatu negrozāmību, referenduma būtību". LTV1 ēterā raidījums paredzēts laikā no 13. līdz 16.februārim, bet LTV7 raidījums krievu valodā – referenduma priekšvakarā, 17.februārī. Katram no šiem raidījumiem Kots lūdz piešķirt 1600 latus.

Latvijas Radio savā pieprasījumā neatšifrē, kādi būs speciāli sagatavoto raidījumu par referendumu temati, arī LTV pieprasījumā vairāk nekā puse naudas paredzēta referenduma vakara raidījumam ar provizoriskajiem rezultātiem, viedokļiem un prognozēm.

Jau vēstīts, ka referendums par vēlētāju rosinātajiem Satversmes grozījumiem, kas paredz krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu, paredzēts 18.februārī. Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK mēģināja apturēt referendumu, apstrīdot tā likumību Satversmes tiesā (ST). ST nolēma ierosināt lietu pēc 30 Saeimas deputātu pieteikuma "krievu valodas referenduma lietā", tomēr pats 18.februārī paredzētais referendums netiek apturēts.

Premjers Valdis Dombrovskis (V) janvāra beigās paziņoja, ka pirms referenduma par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai atsevišķas valsts finansētas īpašas kampaņas nebūs. Jautājums par referenduma kampaņu jau vairākkārt ir skatīts koalīcijā, sacīja premjers.

"Par referenduma kampaņu mēs šoreiz nerunājām. Vienojāmies, ka strādājam pie tā, ka būs, kā bija plānots, Saeimas paziņojums būtībā par latviešu valodas statusu, bet atsevišķa, papildu finansēta kampaņa pirms referenduma nebūs," teica Dombrovskis.

Savukārt Saeima februāra sākumā pēc ilgām debatēm pieņēma paziņojumu par latviešu valodas valstisko lomu, kurā uzsver - latviešu valoda kā vienīgā valsts valodas ir ietverta Satversmes kodolā un tas ir viens no Latvijas valsts konstitucionālās iekārtas virsprincipiem. Tāpēc Saeima paziņojumā aicina pilsoņus piedalīties gaidāmajā valodas referendumā.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Komentāra publicēšana