Latvija ir vienīgā vieta, kur var pastāvēt latviešu tauta, tam TV3 raidījuma "Nekā personīga" sarīkotajā "Saskaņas centra" priekšsēdētāja Nila Ušakova un Nacionālās apvienības līdera Raivja Dzintara diskusijā piekrita abi politiķi. Tomēr Ušakovs uzskata, ka svarīgi panākt, lai cilvēki vēlas runāt latviešu valodā, nevis to piespiest.
"Es piekrītu, ka mūsu visu uzdevums ir panākt, lai Latvijas iedzīvotāji dzīvotu pēc iespējas lielākā komfortā. Un tā lieta, kas ir mana izpratne par Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu, ka tā ir vienīgā zeme, vienīgā teritorija zemes virsū, ļoti neliela teritorija, kur var brīvi pastāvēt un saglabāties latviešu valoda, kultūra un latviskais dzīvesveids," diskusijā sacīja Dzintars.
Ušakovs tam piekrita, sakot, ka "absolūti piekrītu tam, ka Latvija ir vienīgā vieta, kur var pastāvēt latviešu tauta. Un es arī piekrītu tam, ka jebkuram Latvijas Republikas pilsonim būtu svarīgi nu vismaz kaut kādā līmenī palīdzēt to īstenot. Nav jautājumu!"
"Mana pozīcija vienmēr ir bijusi, ka latviešu tauta varēs efektīvāk un drošāk attīstīties, saglabājot un attīstot kultūru, valodu un citas vērtības, ja krieviski runājošie Latvijas iedzīvotāji ir sabiedrotie, nevis ienaidnieki," uzsvēra Ušakovs. Taču Rīgas mērs bilda, ka 20 gadi ir pagājuši tā, ka šie cilvēki bija atstumti. "Daži instrumenti, ko jūs izmantojat, manuprāt, vēl vairāk atstumj krieviski runājošos cilvēkus. Un tas nepalīdz latviešiem. Tas bija nepareizi," sacīja Ušakovs.
Dzintars gan uzsvēra, ka jautājumu par divvalodību Latvijā daudzi uzskata par vistiešāko vēršanos pret Latvijas valsti, par valsts apdraudējumu. "Šeit, es teiktu, ka tas ir zināmā mērā pārspīlējums. Jo visi, absolūti visi, ieskaitot, es pieņemu, katru Nacionālās apvienības locekli saprot, ka Latvijas valsts statuss nav apdraudēts ar šo referendumu," iebilda Ušakovs. SC politiķis bilda: "Latviešu valoda kā valsts valoda – jā, nav jautājumu!"
Nacionālās apvienības politiķis gan nepiekāpās, sakot, ka referendums par divvalodību Latvijā ir "tāds naža dūriens no mugurpuses". "Neredzu īpašu atšķirību starp referendumu par to, vai Latvijā jābūt divām valsts valodām un starp referendumu par to, lai Latgali atdalītu no Latvijas vai pārtrauktu Latvijas neatkarību," skarbs bija Dzintars.
Kā ziņots, 18.februārī notiks tautas nobalsošana par grozījumiem Satversmē, kas paredz mainīt krievu valodas statusu. Referendumā Satversmes grozījumi tiks pieņemti, ja par tiem nobalsos vairāk nekā puse balsstiesīgo vēlētāju, kuru skaits 11.Saeimas vēlēšanās bija 1 543 786, tātad par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai referendumā būs jānobalso vismaz 771 893 vēlētājiem.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru