sestdiena, 2012. gada 18. februāris

Tautas nobalsošana Latvijā beigusies; sāk balsu skaitīšanu




Sestdien plkst.22:00 ir slēgti visi vēlēšanu iecirkņi Latvijā un līdz ar to ir noslēgusies tautas nobalsošana par Satversmes grozījumiem, kas paredz piešķirt otras valsts valodas statusu krievu valodai.


Darbu turpina vairāki iecirkņi ārvalstīs, taču Centrālā vēlēšanu komisija ir sākusi balsu skaitīšanu, kuras provizoriskie rezultāti varētu būt zināmi ap pulksten 2 - 3 naktī.

Jau ziņots, ka tautas nobalsošanā līdz šim bija vērojama liela vēlētāju aktivitāte - līdz pulksten 20 tautas nobalsošanā jau bija piedalījušies 981 908 jeb 63,55 procenti balsstiesīgo pilsoņu.

Likumprojekts, par kuru vēlētājiem bija jādod savs vērtējums, paredz mainīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104. pantu, iekļaujot tajos nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu, nosakot, ka arī pašvaldībās darba valodas ir latviešu un krievu valoda un ikvienam ir tiesības saņemt informāciju latviešu un krievu valodā. Tāpat saskaņā ar grozījumiem arī Saeimas deputāta zvērestā būtu jāsola stiprināt "kā latviešu, tā krievu valodas kā vienīgās valsts valodas", un no konstitūcijas tiktu izslēgta norma, ka Saeimas darba valoda ir latviešu valoda.

Tautas nobalsošanas zīmē bija jautājums "Vai jūs esat par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" pieņemšanu, kas paredz krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu?". Iespējamie atbilžu varianti ir "Par" un "Pret".

Kopumā Latvijā būs pieejami 950, bet ārvalstīs ‒ 85 vēlēšanu iecirkņi, kas bija atvērti no plkst.7 līdz 22 pēc vietējā laika.

Referendums notiek, jo biedrības "Dzimtā valoda", kuras līderi ir bijušais nacionālboļševiku līderis Vladimirs Lindermans un Osipova partijas vadītājs Jevgenijs Osipovs, iniciētajā parakstu vākšanā par Satversmes grozījumiem tika savākti vairāk nekā 183 tūkstoši parakstu. Tāpēc likumprojekts tika iesniegts Saeimā, kur parlaments to vienprātīgi noraidīja – "Saskaņas centra" (SC) frakcija pirms balsojuma atstāja zāli.

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) arī pēc Satversmes grozījumu noraidīšanas bija jāizsludina par tiem tautas nobalsošana. Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK mēģināja apturēt referendumu, apstrīdot tā likumību Satversmes tiesā (ST). ST nolēma

Pēc tam gan konstitucionālās sūdzības iesniedzēji, gan citi Saeimā pārstāvētie spēki, izņemot SC, izplatīja aicinājumus piedalīties referendumā un balsot pret Satversmes grozījumiem. Savukārt SC oficiālā pozīcija esot, ka tā aicina visus piedalīties referendumā un balsot "pēc sirdsapziņas", tomēr vairāki tās līderi paziņojuši, ka solidarizēsies ar saviem vēlētājiem un referendumā balsos par grozījumiem, jo uzskata, ka referendums patiesībā neesot par otru valsts valodu, bet gan protests pret politisko un ekonomisko situāciju. Tāpat izskan arī sabiedrisku aktīvistu aicinājumi referendumā piedalīties, iemetot urnā biļetenu bez atzīmētas atbildes, tā vietā uzrakstot virsū tam savu vēstījumu pasaulei.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Komentāra publicēšana