sestdiena, 2012. gada 18. februāris

Sabiedrības izlīgumu nevar panākt ar vienu deklaratīvu dokumentu



Lai Latvijā panāktu sabiedrības izlīgumu, vēl vajadzīgi daudzi priekšnoteikumi, un to nevar panākt ar vienu deklaratīvu dokumentu, uzskata dzejniece Māra Zālīte.
"Šāds izlīgums, protams, būtu vajadzīgs. Taču, lai izlīgtu, divām pusēm ir jāvienojas par kopīgām vērtībām, nepieciešams saskaņot šo vērtību izpratni un novērst neizpratni. Vai tas iespējams deklaratīvi vai tomēr tas ir kāda ilgstošāka procesa – pārrunu, diskusiju, izglītošanās – rezultāts?" intervijā laikrakstam "Latvijas Avīze" norāda dzejniece.

Viņa uzsver - lai izlīgums notiktu, vēl vajadzīgi daudzi priekšnoteikumi. "Šobrīd ir tā, ka mana seja ir pavērsta pret Rietumiem, bet mana potenciālā dialoga partnera seja – uz Austrumiem, jo ar fizisko ķermeni viņš dzīvo Latvijā, taču sirds viņam ir Krievijā. To nevar nokārtot ar vienu deklaratīvu dokumentu," norāda Zālīte, norādōt, ka apsveic Valsts prezidenta paspārnē tapušo Labas gribas aicinājumu kā pirmo soli, bet "man tomēr nav pieņemama doma: "beigsim rakņāties vēsturē"". "Es to nevaru pieņemt, jo šāda rīcība nozīmētu uzvilkt uz acīm mankurtisma maisu. Tieši vēstures izvērtējumā šeit ir lielākā plaisa, jo ir daži mezgla punkti, kurus krievi nepieņem, bet latvieši uz tiem konceptuāli balstās. Izlīgums nebūs iespējams, kamēr pastāvēs dažādas izpratnes par pamatjautājumiem," uzsver literāte.
Lai Latvijā panāktu sabiedrības izlīgumu, vēl vajadzīgi daudzi priekšnoteikumi, un to nevar panākt ar vienu deklaratīvu dokumentu, uzskata dzejniece Māra Zālīte.
"Šāds izlīgums, protams, būtu vajadzīgs. Taču, lai izlīgtu, divām pusēm ir jāvienojas par kopīgām vērtībām, nepieciešams saskaņot šo vērtību izpratni un novērst neizpratni. Vai tas iespējams deklaratīvi vai tomēr tas ir kāda ilgstošāka procesa – pārrunu, diskusiju, izglītošanās – rezultāts?" intervijā laikrakstam "Latvijas Avīze" norāda dzejniece.

Viņa uzsver - lai izlīgums notiktu, vēl vajadzīgi daudzi priekšnoteikumi. "Šobrīd ir tā, ka mana seja ir pavērsta pret Rietumiem, bet mana potenciālā dialoga partnera seja – uz Austrumiem, jo ar fizisko ķermeni viņš dzīvo Latvijā, taču sirds viņam ir Krievijā. To nevar nokārtot ar vienu deklaratīvu dokumentu," norāda Zālīte, norādōt, ka apsveic Valsts prezidenta paspārnē tapušo Labas gribas aicinājumu kā pirmo soli, bet "man tomēr nav pieņemama doma: "beigsim rakņāties vēsturē"". "Es to nevaru pieņemt, jo šāda rīcība nozīmētu uzvilkt uz acīm mankurtisma maisu. Tieši vēstures izvērtējumā šeit ir lielākā plaisa, jo ir daži mezgla punkti, kurus krievi nepieņem, bet latvieši uz tiem konceptuāli balstās. Izlīgums nebūs iespējams, kamēr pastāvēs dažādas izpratnes par pamatjautājumiem," uzsver literāte.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Komentāra publicēšana