trešdiena, 2012. gada 8. februāris

Pavļuts pagaidām nevirzīs ACTA ratifikāciju Saeimā



Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts nolēmis apturēt sabiedrībā plašus protestus rosinājušā Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma («Anti-Counterfeiting Trade Agreement» jeb ACTA) ratifikāciju. Ministrs lēmumu atlikt ACTA virzību izskatīšanai Saeimā un ratifikāciju pieņēmis, ņemot vērā noskaņojumu atsevišķās sabiedrības grupās, kā arī vairāku ekspertu izteiktās raizes par iespējamo ACTA piemērošanu Latvijā.
Skaidrošana sabiedrībai ir nokavēta

Pēc Pavļuta teiktā, vispirms ir jānodrošina konstruktīvs un argumentēts dialogs un diskusija ar ieinteresētajām pusēm. «Proaktīva diskusija un savlaicīga ACTA izskaidrošana diemžēl Latvijā tika nokavēta. Ņemot vērā noskaņojumu atsevišķās sabiedrības grupās, kā arī vairāku ekspertu izteiktās raizes par ACTA iespējamo piemērošanu Latvijā, jānodrošina procedūra, lai veidotu konstruktīvu un argumentētu dialogu un diskusiju ar ieinteresētajām pusēm,» norādīja Pavļuts.

Kā atzīst ekonomikas ministrs, proaktīva diskusija un savlaicīga ACTA skaidrošana Latvijā tika nokavēta. Līdz ar to tagad nav jāsasteidz ACTA ratifikācija Saeimā, bet vispirms ir jānodrošina konstruktīvs un argumentēts dialogs un diskusija ar ieinteresētajām pusēm.

Jāgaida Tiesībsarga versja

Pavļuts aicinās Tiesībsargu sniegt atzinumu par ACTA nolīgumu, kā arī citas iesaistītās ministrijas, kuru kompetenču jomā ir ACTA, sniegt detalizētu skaidrojumu un analīzi par ACTA iespējamo ietekmi uz Latvijas likumdošanas regulējumu, intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, autortiesību regulējumu, cilvēktiesībām un pamatbrīvībām, kā arī interneta sniegto iespēju lietošanu. Tikai pēc šo atzinumu saņemšanas, plašas analīzes un skaidrojošām diskusijām ar sabiedrību tiks lemts par ACTA ratifikācijas procesa turpmāko virzību.

«Lai arī ACTA nolīgums tika gatavots vairākus gadus, patlaban vairākām sabiedrības grupām par to ir radušās bažas, kas liecina par sabiedrības neuzticēšanos valsts varai un tās struktūrām. Šāda piesardzība pret valsts pārvaldes rīcību ir nostiprinājusies pēdējo gadu laikā un to nosaka patiesa dialoga trūkums starp varu un sabiedrību. Uzticības atjaunošana ir jaunās valdības uzdevums,» norāda ekonomikas ministrs. «Viedokļi un raizes, kas patlaban izskan par ACTA, kā arī nenoliedzami nepietiekamās diskusijas pirms tā parakstīšanas, norāda uz vairākām problēmām.»

Ir augsne nepamatotiem mītiem

Kā skaidro Pavļuts, pirmkārt, sabiedrība neuzticas valsts pārvaldei, tās spējai aizstāvēt pilsoņu tiesības un intereses, tādējādi rodas augsne mītiem un bieži vien arī nepamatotām raizēm. Otrkārt, valsts pārvaldē strādājošajiem ne vienmēr piemīt spēja izvērtēt, kuri jautājumi iegūs plašu rezonansi sabiedrībā un to apspriešanā jau izstrādes stadijā iesaistīt sabiedrības pārstāvjus. Treškārt, arī nevalstiskā sektora pārstāvjiem pietrūkst resursu, lai regulāri sekotu līdzi un rūpīgi iedziļinātos visos valdībā skatītajos jautājumos. Tāpēc rodas problēmjautājumi, par kuriem trūkst objektīvas informācijas.

Lai arī proaktīvās skaidrošanas laiks tika nokavēts, un ACTA nolīgums no Latvijas puses atbilstoši valdības pozīcijai un lēmumam ir parakstīts, Latvijai joprojām ir visas iespējas skaidrot un diskutēt par ACTA nolīgumu un tā ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem. Kā uzskata Pavļuts, ACTA ratifikācijas Latvijā obligāts priekšnoteikums ir konstruktīvs un argumentēts dialogs ar visām iesaistītajām pusēm, kā arī potenciālo risku analīze. Ir svarīgi nodrošināt ka turpmākās diskusijās tiktu pārstāvēts visu būtisko pušu viedoklis, tostarp intelektuālā īpašuma radītāju un ražotāju viedoklis, kuru tiesības viltošanas un pirātisma rezultātā tiek aizskartas.

Ministrs atgādina - jāpiekrīt arī EP

Ministrs īpaši akcentē, ka ACTA nav stājies spēkā - nolīgums stāsies spēkā Eiropas Savienībā (ES) tikai pēc tam, kad visas ES dalībvalstis nolīgumu būs parakstījušas un ratificējušas nacionālajos parlamentos, un kad Eiropas Parlamentam būs tam devis piekrišanu. Šis process var prasīt vairākus gadus.

Patlaban diskusijas un skaidrojošais darbs par ACTA nolīgumu sākts vairākās Saeimas komisijās. Ekonomikas ministrija tuvākajā laikā organizēs diskusiju internetā, piesaistot citas nozaru ministrijas tiek gatavots detalizēts ACTA pantu skaidrojums, kā arī Ekonomikas ministrijas mājaslapā izveidota sadaļa, kurā pieejama informācija par ACTA nolīgumu.

Vienlaikus Pavļuts uzsver, ka ACTA tika radīta ar mērķi ierobežot viltotu preču izplatību, kas ik gadu Eiropai rada vairāku miljardu latu zaudējumus. Tostarp cietēji ir arī Latvijas uzņēmumi, kuru ražojumu patenti arī tiek zagti komerciāliem mērķiem, bet noieta tirgi samazinās viltojumu plašās izplatības dēļ.

Latvijā daudz neapmierināto

Lai Latvijā attīstītu radošo industriju un inovācijas, ir jārada regulējums, kas aizsargā uzņēmumu īpašumtiesības ne tikai iekšējā tirgū, bet arī starptautiskā mērogā. Vienlaikus, ja atsevišķām sabiedrības grupām nav pārliecības par ACTA mērķiem un iespējamo ar tā ieviešanu saistīto jautājumu loku, ir jāveido konstruktīvu dialogu un diskusiju starp visām iesaistītajām pusēm. Te jāsadarbojas arī citām ministrijām, kuru kompetences jomā ir intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība, savu viedokli skaidro ekonomikas ministrs.

ACTA ir starptautisks līgums starp ES un tās dalībvalstīm, Austrāliju, Kanādu, Japānu, Korejas Republiku, Meksiku, Maroku, Jaunzēlandi, Singapūru, Šveici un ASV, kas paredz pušu starpā izveidot visaptverošu starptautisku ietvaru efektīvākai viltotu un pirātisku preču tirdzniecības ierobežošanai un izskaušanai.

Latvijas pievienošanās ACTA izraisījusi plašu neapmierinātību sabiedrībā. Gan nozares uzņēmēji, gan informācijas tehnoloģiju jomas nevalstiskās organizācijas norāda, ka pirms ACTA parakstīšanas nemaz nav bijuši informēti par šādu dokumentu. Februāra vidū plānota arī protesta akcija.


Jau ziņots, ka ACTA mērķis ir noteikt starptautiskus standartus intelektuālā īpašuma aizsardzībai, apkarot preču zīmolu viltošanu, kā arī autortiesību pārkāpumus internetā. To 26.janvārī Latvijas vēstnieks Japānā Pēteris Vaivars valdības vārdā parakstīja kopā ar vairumu Eiropas Savienības (ES) valstu. Piecas ES dalībvalstis – Vācija, Nīderlande, Slovākija, Kipra un Igaunija – to vēl nav parakstījušas.

Tomēr kritiķi tajā saskata daudz līdzību ar pretrunīgo ASV likuma iniciatīvu, kas pazīstama kā SOPA, un apgalvo, ka tā ļautu izspiegot jebkuru cilvēku, lai pārliecinātos, vai viņš internetā nepārkāpj autortiesības. SOPA apstiprināšana protestu dēļ ir atlikta, bet ACTA, kaut gan arī pret to notika protesti, ES un 22 tās dalībvalstu, arī Latvijas, pārstāvji parakstījuši. Līgums pirms stāšanās spēkā gan vēl jāratificē ES un vēl piecām parakstītājvalstīm.

Portālā «manabalss.lv», kas pēc desmit tūkstošu parakstu savākšanas vēršas parlamentā, ievietota iniciatīva «Stop ACTA», bet sociālajā tīklā «Twitter» tiek ziņots arī par Rīgā gaidāmu protesta akciju.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru