trešdiena, 2012. gada 1. februāris

Pašvaldību referendumos rosina ļaut lemt arī par domes atlaišanu



Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izstrādājusi likumprojektu par pašvaldību referendumiem, paredzot, ka tas stāsies spēkā 2013.gada 1.janvārī un ka iedzīvotājiem būs tiesības lemt arī par domes atlaišanu.

Likumprojekts iesniegts izskatīšanai ceturtdienas Valsts sekretāru sanāksmē. Pirms stāšanās spēkā tam vēl jāgūst valdības un Saeimas atbalsts.

Likumprojektā paredzēts, ka pašvaldības referenduma ierosināšanā un pašvaldības referendumā var piedalīties visi tie Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas saskaņā ar Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumu ir tiesīgi ievēlēt attiecīgās pašvaldības domi.
Pašvaldībās ar balsstiesīgo vēlētāju skaitu līdz 10 000 pašvaldības referendumu, izņemot referendumu par domes atlaišanu, varēs ierosināt ne mazāk kā 15% no pēdējo domes vēlēšanu balsstiesīgo vēlētāju skaita. Pašvaldībās ar balsstiesīgo vēlētāju skaitu no 10 001 līdz 50 000 referenduma ierosināšanai būs nepieciešami ne mazāk kā 10% no pēdējo domes vēlēšanu balsstiesīgo vēlētāju skaita, bet pašvaldībās ar balsstiesīgo vēlētāju skaitu virs 50 000 - ne mazāk kā 7% no pēdējo domes vēlēšanu balsstiesīgo vēlētāju skaita.

Savukārt pašvaldības referendumu par domes atlaišanu varēs ierosināt ne mazāk kā 30% no pēdējo domes vēlēšanu balsstiesīgo vēlētāju skaita, paredz likumprojekts.

Pašvaldības referendumu varēs ierosināt arī dome, ja par to nobalsos vismaz divas trešdaļas no domes deputātu kopskaita. Likumprojektā iestrādātās domes tiesības ierosināt pašvaldības referendumu dod domei iespēju ļaut pašvaldības iedzīvotājiem oficiāli un pilnībā leģitīmi paust savu viedokli konkrētā jautājumā, tādējādi noskaidrojot iedzīvotāju vairākuma nostāju, skaidrots likumprojekta anotācijā. Turklāt, dome, pieņemot lēmumu par pašvaldības referenduma ierosināšanu, vienkāršo referenduma procedūru iedzīvotājiem, atbrīvojot tos no referenduma ierosināšanas organizēšanas, kas prasa ne tikai laika resursus un cilvēkresursus, bet arī finanšu resursus parakstu notariālai apliecināšanai.

VARAM norāda, ka balsstiesīgo vēlētāju skaits, kas var ierosināt pašvaldības referendumu, noteikts, izvērtējot balsstiesīgo vēlētāju skaitu pašvaldībās un iespējas savākt nepieciešamo parakstu skaitu pašvaldības referenduma ierosināšanai. Balsstiesīgo vēlētāju skaits līdz 10 000 ir 83 novados, no 10 001 līdz 50 000 – 26 novados un septiņās republikas pilsētās, virs 50 000 – divās republikas pilsētās - Rīgā un Daugavpilī.

Saskaņā ar likumprojektu pašvaldības referendums varēs notikt par nozīmīgu infrastruktūras objektu īstenošanu, pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, publiskā apspriešanā nodotu jautājumu, ja pašvaldība nav ņēmusi vērā publiskās apspriešanas rezultātus, kā arī par domes atlaišanu.

VARAM norāda, ka šie jautājumi uzskatāmi par pietiekami svarīgiem, kas skar visu pašvaldības iedzīvotāju intereses neatkarīgi no pašvaldības lieluma. "Gan nozīmīgu infrastruktūras objektu īstenošana, gan ilgtspējīgas attīstības stratēģija, kā arī jautājumi, kas saskaņā ar citiem spēkā esošajiem ārējiem normatīvajiem aktiem ir nododami publiskajai apspriešanai, ir pietiekami būtiski un var ievērojami ietekmēt pašvaldības iedzīvotāju dzīves kvalitāti, lai pašvaldības iedzīvotājiem būtu tiesības par minētajiem jautājumiem lemt," norāda likumprojekta autori.

Likumprojekts paredz, ka privātpersonai, kura uzņēmusies iniciatīvu organizēt parakstu vākšanu pašvaldības referenduma ierosināšanai, vispirms būs jāiesniedz pašvaldībai iesniegumu par ierosināmā jautājuma atbilstību likuma prasībām. Parakstu vākšanu varēs uzsākt tikai tad, ja pašvaldība būs sniegusi apstiprinājumu, ka par attiecīgo jautājumu var ierosināt pašvaldības referendumu. Likumprojekta autori skaidro, ka tas nepieciešams, lai novērstu gadījumus, ka tiek savākti nepieciešamie paraksti referenduma ierosināšanai, taču pēc tam tiek konstatēts, ka ierosinātais jautājums neatbilst likuma nosacījumiem par jautājumiem, par kuriem var tikt ierosināts pašvaldības referendums.

Savukārt regulējums, ka parakstu vākšana pašvaldības referenduma ierosināšanai noris vienu mēnesi, noteikts sakarā ar elektronisko parakstu vākšanu, jo tai ir nepieciešams nodrošināt attiecīgās tīmekļa vietnes nepārtrauktu darbību, kas rada papildus izmaksas, skaidrots anotācijā.

Likumprojekts paredz, ka parakstu vākšana notiks, izmantojot vienoto valsts un pašvaldību pakalpojumu portālu www.latvija.lv vai citu tīmekļa vietni (mājaslapu internetā), kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām drošības un tehniskajām prasībām. Persona autentificējas un parakstās par pašvaldības referenduma ierosināšanu, izmantojot portālā www.latvija.lv vai citā izvēlētā tīmekļa vietnē piedāvātās autentifikācijas (identitātes pārbaudes elektroniskā vidē) un elektroniskās parakstīšanās iespējas. Personas tiesības parakstīties par pašvaldības referenduma ierosināšanu pārbauda vēlēšanu komisija, izmantojot sasaisti ar Iedzīvotāju reģistru.

Savukārt balsošana pašvaldības referendumā elektroniski notiks, izmantojot portālu www.latvija.lv. Valsts reģionālās attīstības aģentūrai būs jānodrošina kvalificētu balsotāju autentifikāciju un, izmantojot sasaisti ar Vēlētāju reģistru, jāpārbauda, vai personai ir tiesības balsot un vai tā pašvaldības referendumā jau nav nobalsojusi klātienē. Savukārt vēlēšanu komisija pašvaldības vēlēšanu iecirkņos pārbaudīs, vai persona pašvaldības referendumā jau nav nobalsojusi elektroniski internetā vai klātienē.

Balsošana pašvaldības referendumā elektroniski būs personificēta, bet balsotāju vārdi un balsojums netiks publiski atklāts un šie dati nebūs publiski pieejami, paredz likumprojekts. Pēc elektroniskās balsošanas Valsts reģionālās attīstības aģentūra nodos vēlēšanu komisijai sarakstu, kurā uzskaitīti elektroniskie balsojumi "par" un "pret", taču vēlēšanu komisijai netiks atklāts, kā ir nobalsojušas konkrētas personas.

Saskaņā ar likumprojektu pašvaldības referendums būs uzskatāms par notikušu, ja tajā piedalījusies vismaz puse no attiecīgās pašvaldības domes pēdējās vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita.

Pašvaldības referendumam nodotais jautājums, izņemot jautājumu par domes atlaišanu, uzskatāms par atbalstītu, ja vairāk nekā puse no pašvaldības referendumā piedalījušos balsotāju skaita nobalsojuši par jautājuma atbalstīšanu. Savukārt referendums par domes atlaišanu uzskatāms par notikušu un jautājums par domes atlaišanu uzskatāms par atbalstītu, ja par domes atlaišanu nobalsojuši vismaz divas trešdaļas no pēdējās domes vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita.

Likumprojekts paredz, ka pašvaldības referenduma rezultāti ir saistoši pašvaldības domei.
Pašvaldības referendumā pieņemtais lēmums (nobalsotais jautājums), izņemot lēmumu par domes atlaišanu, ir izskatāms domes sēdē, un domei jāpieņem visus nepieciešamos lēmumus, lai izpildītu iedzīvotāju lēmumu.

Savukārt gadījumā, ja iedzīvotāji refrendumā nolēmuši atlaist domi, pēc lēmuma par pašvaldības referenduma rezultātu apstiprināšanu publicēšanas pašvaldības vēlēšanu komisija nosūta lēmuma kopiju VARAM, kas sagatavo likumprojektu par pagaidu administrācijas iecelšanu izskatīšanai Ministru kabinetā un virzīšanai Saeimā. Šādā gadījumā pašvaldības referendumā pieņemtais lēmums stājas spēkā līdz ar attiecīgā likuma spēkā stāšanās brīdi, bet līdz pagaidu administrācijas iecelšanai deputātu pienākumus turpina pildīt atlaistās domes deputāti.

Saskaņā ar likumprojektu, ja pašvaldības referendums ir ierosināts, bet nav noticis, referendumu par to pašu jautājumu atkāroti var ierosināt ne ātrāk kā pēc gada. Savukārt, ja pašvaldības referendums ir noticis, bet tajā nodotais jautājums nav atbalstīts, referendumu par to pašu jautājumu atkārtoti var ierosināt ne ātrāk kā nākamā domes sasaukuma laikā.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Komentāra publicēšana