trešdiena, 2012. gada 15. februāris

Lindermans plāno iejaukties konferencē par latviešu valodu


Īsi pirms sestdien gaidāmā referenduma Vladimirs Lindermans trešdien devies uz Eiropas parlamentu (EP), lai citu valstu politiķiem Briselē skaidrotu referenduma par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai rīkošanas iemeslus. EP deputāte Inese Vaidere (V) ir pārsteigta par Lindermana ieceri neaicinātam apmeklēt šodien Strasbūrā notiekošo konferenci «Kāpēc latviešu valodai jāpaliek vienīgajai oficiālajai valodai Latvijā?».
Vaidere intervijā «Rietumu Radio» sacīja - ja cilvēks neaicināts vēlas apmeklēt pasākumu, tad tas parāda viņa kultūras līmeni.


Vaidere pauda izbrīnu par Lindermana ieceri apmeklēt konferenci un apliecināja, «ka viņš, protams, uz to nav aicināts», taču piebilda, ka arī nelūgti viesi varot konferenci apmeklēt.

«Lai viņš [Lindermans] tur uzturas, ja vien būs vietas,» sacīja EP deputāte. Vaidere diplomātiski lika saprast, ka konferences laikā Lindermanam nebūs iespēju paust savus uzskatus.

Jau ziņots, ka šodien Strasbūrā pēc Eiropas Parlamenta (EP) deputātes Ineses Vaideres (V) iniciatīvas notiks starptautiska konference par latviešu kā vienīgo valsts valodu Latvijā.

Vizīti organizē Ždanoka

Lindermans laikrakstam «Neatkarīgā» apliecināja, ka viņa vizīti Eiroparlamentā organizē Latvijas eiroparlamentāriete Tatjana Ždanoka. «Tikšos ar Spānijas, Lielbritānijas un citu lielvalstu politiķiem, lai apliecinātu, ka Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji nav apmierināti ar starpnacionālajām attiecībām, un skaidrotu referenduma rīkošanas iemeslus,» skaidrojis Lindermans.

Grib sākt karjeru politikā

Zīmīgi, ka īsi pēc tautas nobalsošanas viņš izlēmis iegūt maksimālu atdevi no referendumā nopelnītās atpazīstamības un sākt karjeru lielajā politikā. Lindermana partija kopā ar osipovišiem dibinās partiju apvienību, lai piedalītos 2013.gada pašvaldību vēlēšanās.

Uz referendumu jādodas jau šo sestdien

Jau ziņojām, ka tautas nobalsošana par grozījumiem Satversmē, kas paredz noteikt krievu valodu kā otru valsts valodu, notiks 18.februārī. Referendumā Satversmes grozījumi tiks pieņemti, ja par tiem nobalsos vairāk nekā puse balsstiesīgo vēlētāju, kuru skaits 11.Saeimas vēlēšanās bija 1 543 786, tātad par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai referendumā būs jānobalso vismaz 771 893 vēlētājiem.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru