trešdiena, 2012. gada 29. februāris

Lietuvas Banka: 'Snoras' īpašnieki netika mudināti atteikties no 'Lietuvos rytas' akcijām


























Lietuvas Bankas prezidents Vits Vasiļausks trešdien jaunā liecībā Seima korupcijas apkarošanas komisijai noraidījis izteikumu, ka bankas "Snoras" īpašniekus savulaik mēģināts pierunāt atteikties no laikraksta "Lietuvos rytas" akcijām.
Viņš arī nosaucis konkrētu summu, ko "Snoras" noguldītāji pasteigušies izņemt pēc skandalozās publikācijas par iespējamo bankas nacionalizāciju, kas dienu pirms šīs bankas darbības apturēšanas parādījās minētajā laikrakstā, - tie bijuši 111 miljoni litu (22,644 miljons latu). Iepriekšējā dienā Vasiļausks šo summu neizpauda, vienīgi norādīja, ka runa ir par ļoti lielu naudu.

Tomēr trešdien viņš pats pieteicās sniegt vēl vienu liecību komisijai, kas izmeklē šo lietu, lai atspēkotu publikāciju, kas parādījusies portālā "Lrytas.lt" pēc tam, kad komisija otrdien uzklausīja arī "Lietuvos rytas" galveno redaktoru Ģedvīdu Vainausku.
Kā norāda portāls, Vainausks komisijai stāstījis, ka Lietuvas Bankas vadītājs esot aicinājis "Snoras" prezidentu un līdzīpašnieku Raimundu Baranausku atteikties no "Lietuvos rytas" akcijām, ja viņš gribot "dzīvot mierīgi". Tādu informāciju avīzes galvenais redaktors vairākkārt esot dzirdējis no paša Baranauska.

Kā tagad skaidrojis Vasiļausks, viņš nolēmis tikties ar komisiju vēlreiz, lai tai nevajadzētu balstīties tikai uz "starpnieku izteikumiem".

"Pastāstīju, ka nekad nesam runājuši par "Lietuvos rytas" akciju nodošanu. Lietuvas Bankas institūcijas jautājums par "Lietuvos rytas" akcijām vispār neinteresē," viņš norādījis.

Vasiļausks paudis viedokli, ka ar šādām publikācijām tiek mēģināts aizstāvēt bijušos "Snoras" īpašniekus. "To visu es vērtēju kā aizstāvēšanās pozīciju, kā mēģinājumu pierādīt, ka process esot politizēts. Vienkārši šādā veidā tiek vākti punkti lietai [pret] "Snoras" īpašnieku izdošanu," spriedis Lietuvas Bankas vadītājs.

Jau ziņots, ka Lietuvas Bankas valde 16.novembrī nolēma apturēt bankas "Snoras" darbību, bet jau dienu pirms tam laikraksts "Lietuvos rytas", kurā aptuveni 35% akciju piederēja bankai "Snoras", skandalozā publikācijā vēstīja par plāniem pārņemt valsts rokās "mazās Lietuvas bankas", sākot ar vienu no tām.

Kā šonedēļ atgādināja portāls "Alfa.lt", Lietuvas Ģenerālprokuratūra jau pērn novembra vidū, "pašā notikumu karstumā", saņēmusi Seima deputāta Sauļus Stomas pieprasījumu izmeklēt iespējamo informācijas noplūdi.

Deputāts saņēmis diezgan asu atbildi, ka pirmstiesas izmeklēšana netiks uzsākta, bet Ģenerālprokuratūra spērusi "zināmus pārbaudes soļus", tomēr neesot iegūti dati, kas apliecinātu, ka minēto informāciju laikrakstam nopludinājuši valsts ierēdņi. "Snoras" galvenie akcionāri un citi atbildīgi tās darbinieki esot zinājuši par bankā veikto pārbaužu gaitu jau līdz 9.novembrim, kad Lietuvas Banka vērsās Ģenerālprokuratūrā, tādējādi varējuši reāli prognozēt šo pārbaužu iznākumu un spert attiecīgus soļus.
"Tāpēc nedomājam, ka šai gadījumā (..) rakstam bija izšķiroša loma," bija rakstīts atbildes vēstulē.

Kā tagad uzsvēris Lietuvas Bankas prezidents, no 9. līdz 14.novembrim noguldījumu apjoms vēl pieaudzis, bet tieši pēc minētās publikācijas sarucis par minētajiem 111 miljoniem litu.

Vienlaikus gan tiek lēsts, ka vērtspapīros pazudis aptuveni miljards litu. Tiesa, Vasiļausks to nesaista ar publikāciju laikrakstā.

24.novembra vakarā Lietuvas Bankas valde paziņoja, ka nolēmusi banku "Snoras" likvidēt, bet 7.decembrī tiesa ierosināja bankas bankrota lietu. Tiesas lēmums par bankrota lietas ierosināšanu stājās spēkā 20.decembrī.

Kā novembra vidū izteicās finanšu analītiķis Stasis Jakeļūns, "Lietuvos rytas" "jau pats par sevi ir "Snoras" problēma".

Pēc viņa tābrīža izteikumiem, bankai "Snoras" ir trīs nopietnas problēmas. Pirmkārt, tie ir kredīti, lai gan šai ziņā tā neatšķiras no citām bankām, otrkārt, saistība ar krievu kapitālu, un, treškārt, tas, ka "Snoras" meituzņēmumi ir "Lietuvos rytas" akcionāri, sacīja eksperts. Šī akciju pakete gan nebija tik liela, lai ietekmētu vadības veidošanu, tomēr pietiekama, lai izdarītu spiedienu uz redaktoriem un izdevējiem attiecībā uz noteiktu rakstu publicēšanu, skaidroja Jakeļūns.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Komentāra publicēšana