piektdiena, 2012. gada 17. februāris

Latvijas politiķi ir sakaitējuši situāciju ap referendumu, ir briesmīgi




Tas, kā Latvijas vadošie politiķi ir sakaitējuši situāciju ap referendumu par valodas jautājumu, ir briesmīgi, jo tā vietā, lai izlīdzinātu situāciju, viņi to saspīlēja vēl vairāk, turklāt izmanto referendumu savās interesēs un nemeklē situācijas risinājumu, biznesa portālam Nozare.lv intervijā norāda likvidācijas procesā esošās Tautas partijas politiķis, bijušais finanšu ministrs un Rīgas domnieks Edmunds Krastiņš.

"Tas, kā vadošie elites politiķi ir sakaitējuši situāciju ap referendumu, ir briesmīgi. Kad viens aktīvists, izmantojot situāciju un Satversmi, sāka aktivitātes, politiķi, acīmredzot, nesaprata bīstamību. Tā vietā, lai izlīdzinātu, mēģināja liet eļļu ugunī," skaidro bijušais politiķis.
Jautāts, vai pats uz referendumu dosies, Krastiņš atzīst, ka, no vienas puses, būtu jāiet, bet tad, "kad dzirdu šos politiķu saucienus, kuri vēlas referendumu izmantot savās interesēs, tad vēlme iet pāriet".
Viņš norāda, ka tagad katrs rāda sevi kā lielāko latviešu valodas aizstāvi, un viņš negribot stiprināt viņu pozīcijas.
"Ja viņi teiktu, kļūdījāmies - piedodiet. Nekā tāda nav. Ceru, ka politiķi noies no priekšējās skatuves un paklusēs. Domāt vajadzētu, kāpēc tik daudz krievu aizgāja parakstīties. Pateikt, ka tā ir Lindermaņa [Vladimirs Lindermans, biedrības ''Dzimtā valoda'' priekšsēdētājs] provocēta lieta un mums viss ir kārtībā, nav nopietni. Sākat domāt, kas ir nepareizi, kas jāmaina. Ne jau šos cilvēkus, kas gāja parakstīties, liekot cietumā, tiks atrisināta problēma. Vai kā nacionālā apvienība, solot, ka visi okupanti jāved ārā," saka Krastiņš.
Uz jautājumu, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš arī mainīja viedokli - sākotnēji teica, ka uz referendumu neies, pēc tam pārdomāja, Krastiņš attrauc, ka prezidentam ''vismazāk varot pārmest kaislību kurināšanu referenduma sakarā''.
Kā ziņots, tautas nobalsošana par grozījumiem Satversmē, kas paredz mainīt krievu valodas statusu, notiks sestdien. Referendumā Satversmes grozījumi tiks pieņemti, ja par tiem nobalsos vairāk nekā puse balsstiesīgo vēlētāju, kuru skaits 11.Saeimas vēlēšanās bija 1 543 786, tātad par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai referendumā būs jānobalso vismaz 771 893 vēlētājiem.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Komentāra publicēšana