piektdiena, 2012. gada 24. februāris

Krājbankas līdzekļi bija paredzēti 'airBaltic' refinansēšanai



Ārzemju bankās ieķīlātos "Latvijas Krājbankas" līdzekļus var atgūt diezgan viegli, intervijā žurnālam "Kapitāls" norāda bankas līdzīpašnieks Vladimirs Antonovs.
Pazīstamais Krievijas uzņēmējs, skaidrojot aptuveni 100 miljonu latu pārskaitīšanu uz korespondentkontiem ārzemju bankās, atzīst, ka šī nauda bija paredzēta nacionālās aviokompānijas "airBaltic" refinansēšanai.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka "Krājbankas" apķīlātie līdzekļi atrodas "Meinl Bank" Austrijā, "East-West Bank" Luksemburgā un "VTG Bank AG" Austrijā, kā arī Ukrainas bankā "Investbank" un Krievijas bankā "Sberkred".
"Pirmkārt, ja Lietuvā nekas nenotiktu, tad līdz Jaungadam mēs refinansētu "airBaltic". Tas pilnīgi skaidrs - mums ir attiecīgie dokumenti un pierādījumi. Līdz ar to šie jaukie korespondentkonti paši no sevis slēgtos un nevienam šādā situācijā nebūtu nekādu problēmu. Tālāk - saistībā ar to, ka viss notika strauji un stresa apstākļos, visi joprojām vēl nav sapratuši, ka Krievijā nauda korespondentkontos nav bloķēta un nekad arī nav bijusi bloķēta. Uz doto brīdi, cik saprotu, "Krājbankas" administrācija cenšas šo naudu atgūt. Tas, ka - cik izskatās - šo naudu no turienes ne īpaši grib atdot, droši vien vairāk attiecas nevis uz civiltiesisko, bet uz krimināltiesisko jomu," skaidro Antonovs.

Kā skaidro uzņēmējs, Krievijas bankas "Investbank" un "Sberkred", paziņojot, ka minētā nauda ir bloķēta, izmantoja situāciju "Krājbankā".

"Tomēr neviens nekad nekādus līgumus par to, ka tā tiek bloķēta, neparakstīja: nedz [bankas vadītājs Ivars] Priedīša kungs, nedz kāds no valdes locekļiem, nedz es. Man tas ir tāds pats jaunums kā visiem citiem," apgalvo Antonovs.

Viņš uzskata, ka šos līdzekļus var diezgan viegli atgūt - tikai jāveic nepieciešamās civiltiesiskās un juridiskās procedūras.

"Tā ir būtiska naudas summa. Varu jums teikt - ja saskaita kopā šo naudu un naudu, kas ieguldīta "airBaltic", tad "Krājbanka" nepavisam nav bankrotējusi," norāda uzņēmējs.

Jau ziņots, ka dokumentus par "Krājbankas" līdzekļu aptuveni 100 miljonu latu vērtībā apķīlāšanu esot parakstījis bankas līdzīpašnieks Antonovs un bankas prezidents Priedītis. To 18.novembra sarunā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvjiem un bankas vadību atzinis Antonovs, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

18.novembra pēcpusdienā FKTK pārstāvji informējuši "Krājbankas" valdes locekli Mārtiņu Zalānu, ka būtu nepieciešams pārskaitīt bankas korespondējošajos kontos esošo naudu NVS bankās, "Meinl Bank" Austrijā, "East-West Bank" Luksemburgā un "VTG Bank AG" Austrijā uz "Krājbankas" korespondējošo kontu, kas atvērts "Deutsche Bank". Viens no pirmajiem bijis veicams pārskaitījums no "Krājbankas" korespondējošā konta, kas atrodas bankās "Investbank" un "Sberkred".

Ņemot vērā to, ka pārskaitījuma veikšana nebija Zalāna kompetencē, FKTK lūgumu viņš nodevis "Krājbankas" valdes loceklim Dzintaram Pelcbergam, kurš savukārt uzdevis to izpildīt "Krājbankas" Operāciju pārvaldei. Pēc tam Pelcbergs informējis bankas valdi, ka parasti šādu strauju bankas kontu atlikumu samazinājumu vajadzētu saskaņot ar attiecīgo korespondējošo banku, kā arī būtu nepieciešams kontaktēties ar "Investbank" bijušo īpašnieku, "Krājbankas" padomes locekli Antonovu, kuram esot labākas attiecības ar "Investbank" strādājošajiem.

Pēc tam Priedītis, Pelcbergs un Zalāns sazinājušies ar Antonovu, lai runātu par pilnīgu "Investbank" esošo kontu pārnešanu uz FKTK norādīto kontu. Savukārt Antonovs paskaidrojis, ka "Krājbankas" korespondējošais konts "Investbank" un "Sberkred" ir apķīlāts un, tā kā "Krājbankas" līdzekļi ir apgrūtināti, tos pārskaitīt neesot iespējams. Līdzīgi apgrūtinājumi esot nodibināti "Krājbankas" korespondējošajiem kontiem minētajās Eiropas bankās.

Pēc minētās informācijas saņemšanas Zalāns sazinājies ar FKTK pārstāvi Jāni Brazovski, kurš kopā ar kolēģiem un "Krājbankas" valdes locekļiem Zalānu un Pelcbergu tikušies bankas telpās un apzinājuši aktuālo situāciju ar "Krājbankas" likvīdajiem līdzekļiem.

Tad FKTK amatpersonas, Pelcbergs, Zalāns un Priedītis videokonferencē sazinājušies ar Antonovu, kurš tobrīd atradies Kijevā. Sarunā piedalījies arī "Snoras bankas" vadītājs Latvijā Andrejs Surmačs. Antonovs minētos faktus par "Krājbankas" korespondējošajiem kontiem apstiprinājis un paskaidrojis, ka kontos esošie līdzekļi ir apķīlāti pēc viņa iniciatīvas par labu citām kredītsaistībām, kas izmantotas ar "Krājbanku" nesaistītu izdevumu segšanai.

Uz Brazovska jautājumu, kurš bankas vārdā parakstījis nodrošinājuma līgumus, Antonovs esot paskaidrojis, ka tos parakstījis viņš pats un Priedītis. Antonovs arī esot norādījis, ka pārējie bankas valdes locekļi neesot informēti par to, ka bankas korespondējošajos kontos naudas līdzekļi ir apgrūtināti, un valdes lēmums par minēto darbību veikšanu neesot pieņemts.

FKTK pārstāvis Brazovskis jautājis Priedītim, kur atrodas konkrētie ķīlas līgumi, uz ko "Krājbankas" prezidents atbildējis, ka tie tikai vienā eksemplārā glabājas tajās bankās, kurās atrodas attiecīgie korespondējošie konti.

Pēc sarunas "Krājbankas" valde secinājusi - ja no bankas naudas līdzekļiem korespondējošajās bankās un vērtspapīru portfeļa "Krājbankas" bilancē atspoguļotās vērtības, kā arī naudas līdzekļiem, kas uzskatāmi par ienākošajiem, atņem naudas apjomu, kādam vajadzētu būt pieejamam "Meinl Bank", "East-West Bank" un "VTG Bank AG", tad konkrētajā brīdī līdzekļu kopējā summa veido apmēram 100 miljonus latu.

Ņemot vērā minēto, "Krājbankas" valde 18.novembrī nolēmusi nekavējoties vērsties prokuratūrā. 21.novembra vakarā FKTK apturēja bankas darbību. Rīgas apgabaltiesa 23.decembrī "Latvijas Krājbanku" pasludināja par maksātnespējīgu.

"Krājbankas" maksātnespējas administrators SIA "KPMG Baltics" Rīgas apgabaltiesā iesniedzis "Krājbankas" bankrota pieteikumu.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Komentāra publicēšana