pirmdiena, 2012. gada 13. februāris

Jādod signāls, ka latviešu valoda pašlaik nav apdraudēta



Latvijas Cilvēktiesību centrs (LCC) uzskata, ka politiķiem ir jādod skaidrs signāls, ka latviešu valoda pašlaik nav apdraudēta un situācija nav salīdzināma ar 90.gadiem, tā nedēļu pirms tautas nobalsošanas par Satversmes grozījumiem, kas paredz Latvijā ieviest divvalodību, uzsvēra centra direktore Anhelita Kamenska.
Viena no LCC galvenajām prioritātēm ir sabiedrības integrācijas procesa veicināšana. Centra uzmanības lokā ir minoritāšu tiesību jautājumi, piemēram, valoda, pilsonība un pilsoniskā līdzdalība.

"Vajadzētu dot signālu pēc referenduma, ka latviešu valodas stāvoklis, salīdzinot ar 90.gadu sākumu un attīstību gan likumdošanas jomā, gan valodas apguvi skolās un mācību priekšmetu īpatsvaru latviešu valodā, nav apdraudēts. Protams, ir jāiegulda lieli līdzekļi, lai veicinātu latviešu valodas lietojuma paplašināšanu darba vidē un sniegtu atbalstu mazākumtautību skolām. Tomēr ir lietas, kas notiks dabiski – ir arvien lielāks latviešu īpatsvars, kas nerunā krievu valodā, līdz ar to komunikācija neizbēgami notiks latviski, varbūt vienkārši ir jāapbruņojas ar pacietību. Bet uzskatu, ka signālam ir jābūt, ka, neskatoties uz referendumu, valsts valodas pozīcijas nav apdraudētas, tie nav 90.gadi, ne tuvu," klāstīja Kamenska.
Viņa norādīja, ka daudzas lietas saistībā ar referendumu tiek parādītas melnbaltā situācijā.

"Arī latviešu nostāja ir atšķirīga par referendumu. Daļa cilvēku ies dedzīgi, bet daļa, nevarētu teikt, ka ies piespiedu kārtā, bet cilvēki saprot, ka jābūt lielākam īpatsvaram, kas pasaka nē. Taču ir tāds kā negribīgums. Vajadzētu atturēties uztvert cilvēkus kā monolītu masu abās pusēs," sacīja eksperte.

Kamenska nepiekrita Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Gunāra Kusiņa teiktajam, ka Satversmes grozījumiem nevajadzēja nonākt līdz referendumam, tādēļ ka grozījumi nav līdz galam izstrādāti, jo tas radītu iespaidu, ka Latvijā baidās no demokrātiskā procesā panāktām lietām.

"Kusiņš runā par to, vai grozījumi ir atbilstoši izstrādāti, lai tos varētu virzīt tālāk. Divas nedēļas pirms referenduma to paziņot ir stipri novēloti. Cilvēki jau tā ar bažām gaidīja Satversmes tiesas lēmumu, jo ne visiem ir patīkams izvirzītais jautājums, vairāk šoreiz domājot par latviešu vēlētājiem. Ir daļa, kas negribētu iet un balsot. Tomēr parakstu vākšana ir notikusi demokrātiski, un ar laiku Konstitucionālo tiesību komisija un Satversmes tiesa lems, vai tas atbilst Satversmes kodolam vai ne. Bet arī daļa latviešu vēlētāju uzskata – ja parakstu vākšana notikusi demokrātiski, kāpēc to neļaut nodot tautas nobalsošanai. Atcelšana veicinātu aizdomas un padziļinātu vēl vairāk neapmierinātību, un latviešiem būtu jādzird pārmetumi, ka viņi baidās no demokrātiskā procesā panāktām lietām," pavēstīja cilvēktiesību eksperte.

Jau ziņots, ka 18.februārī notiks tautas nobalsošana par daļas vēlētāju iesniegtajiem Satversmes grozījumiem. Likumprojekts paredz mainīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.pantu, iekļaujot tajos nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu, nosakot, ka arī pašvaldībās darba valodas ir latviešu un krievu valoda un ikvienam ir tiesības saņemt informāciju latviešu un krievu valodā.

Tautas nobalsošanas zīmē būs jautājums "Vai jūs esat par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" pieņemšanu, kas paredz krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu?". Iespējamie atbilžu varianti ir "Par" un "Pret".

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru