pirmdiena, 2012. gada 20. februāris

Irāna draud pārtraukt naftas eksportu arī uz citām ES valstīm



Irāna pārtrauks naftas eksportu arī uz citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, ja turpināsies to "naidīgā darbība", naftas ministra vietnieks Ahmads Kalebani, kas vada valsts naftas kompāniju, paziņoja pirmdien, dienu pēc tam, kad Teherāna pārtrauca naftas pārdošanu Francijai un Lielbritānijai.

Irāna varētu pārtraukt naftas eksportu uz Spāniju, Grieķiju, Itāliju, Portugāli un Nīderlandi, pavēstīja ziņu aģentūra "Mehr", atsaucoties uz Kalebani teikto.

"Protams, ja dažu Eiropas valstu naidīgā darbība turpināsies, naftas eksports uz šīm valstīm tiks pārtraukts," sacīja Irānas valsts naftas kompānijas vadītājs, piebilstot, ka "pašreizējā tirgus situācijā cena par barelu, visticamāk, sasniegs 150 ASV dolāru".
Viņš arī pavēstīja, ka ikvienai valstij, kas vēlēsies importēt Irānas naftu, būs jāparaksta ilgtermiņa līgumi. Kalebani paskaidroja, ka Eiropas valstīm ar Irānu "bez priekšnosacījumiem būs divu līdz piecu gadu līgumi ".

Irānas Naftas ministrija svētdien paziņoja, ka valsts ir pārtraukusi naftas piegādes Francijai un Lielbritānijai, atbildot uz ES noteikto Irānas naftas eksporta embargo, kas vēl nav stājies spēkā.

Domājams, ka šim lēmumam nebūs lielas ietekmes. Francija pērn pirka no Irānas tikai 3% tai nepieciešamās naftas – 58 tūkstošus barelu dienā, savukārt par Lielbritāniju tiek uzskatīts, ka tā vairs vispār neimportē Irānas naftu.

Šis Irānas lēmums tomēr uzskatāms par brīdinājumu citām ES valstīm, kas patērē Irānas naftu lielākos daudzumos, tostarp Itālijai, Spānijai un Grieķijai, kur nonāk lielākā daļa no ES importētās Irānas naftas. Kopumā Irāna uz ES eksportē gandrīz 20% no savas naftas.

Tomēr Irānas lēmums apturēt naftas eksportu uz Franciju un Lielbritāniju ietekmēja naftas cenas pasaulē, kas pirmdien sasniedza deviņu mēnešu augstāko līmeni.

Tirdzniecībā Āzijā "Brent" un WTI jēlnaftas nākotnes līgumu cenas bija attiecīgi 121,15 un 105,21 ASV dolārs barelā, kas bija augstākais kopš 2011.gada 5. maija.

Irānas mediji trešdien informēja, ka Irāna pārtrauc naftas piegādes sešām Eiropas Savienības valstīm – Francijai, Grieķijai, Itālijai, Nīderlandei, Portugālei un Spānijai, atbildot uz ES noteikto Irānas naftas eksporta embargo, tomēr Irānas Naftas ministrija noliedza šīs mediju ziņas.

Jau vēstīts, ka ES valstu ārlietu ministri 23.janvārī nolēma nekavējoties aizliegt jaunu Irānas jēlnaftas importa, iegādes vai transportēšanas līgumu slēgšanu. Tomēr, lai pasargātu ES ekonomiku, kas mēģina pārvarēt parādu krīzi, ministri piekrita noteikt embargo pārejas laiku, dodot valstīm iespēju līdz 1.jūlijam pabeigt darījumus atbilstoši jau noslēgtiem līgumiem.

ES ārlietu ministri arī nolēma iesaldēt Irānas centrālās bankas aktīvus, ko var izmantot Irānas kodolprogrammas finansēšanai, kā arī aizliegt zelta un citu dārgmetālu tirdzniecību ar šo banku un citām Irānas valsts institūcijām.

ES sankcijas ir daļa no saskaņotiem centieniem kopā ar ASV panākt, lai Irāna apturētu savu kodolprogrammu. Tomēr lēmums par sankcijām nebija viegls, jo vairākas ES valstis ir ļoti atkarīgas no Irānas naftas, piemēram, parādu māktā Grieķija gandrīz pilnībā ir atkarīga no Irānas naftas, tādēļ tai tagad jāmeklē jauni naftas piegāžu avoti.

Jautājumu par naftas embargo pret Irānu ES valstis atkārtoti izskatīs maijā, kad izvērtēs, vai sankcijas devušas gaidīto rezultātu.

Irānas programma urāna bagātināšanai ir izraisījusi Rietumvalstu bažas par tās kodolprogrammas mērķiem. Rietumvalstis ir paudušas aizdomas, ka Irānas īstais mērķis ir bagātināt urānu līdz 90% – nepieciešamajam līmenim tā izmantošanai atombumbā, bet Irāna to noliedz, apgalvojot, ka programmas mērķi ir tikai civili.

Saskaņā ar Starptautiskās Enerģijas aģentūras datiem ES pērn importēja apmēram 600 tūkstošus barelu Irānas naftas dienā, līdz ar to ES ir svarīgs tirgus Irānas naftai.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Komentāra publicēšana