pirmdiena, 2012. gada 13. februāris

Igaunijā skaļi protesti pret izglītības reformu krievu skolās



Igauņu radikāļi gatavi gatavi tiesāties, ja tiks ieviesta izglītības reforma, kas krievu ģimnāzijās paredz mācības igauņu valodā. Skolu reforma, kas Latvija sākās pirms astoņiem gadiem, tagad notiek Igaunijā. Raidījums «Nekā personīga», TV3, pēc vizītes Tallinā secina: problēmas abās valstīs ir identiskas.
Etniskā situācija saasinājusies

2007. gadā Igaunijas valdība paziņoja, ka piecu gadu laikā krievu ģimnāzijās 60 procentiem mācību jānotiek igauņu valodā. Tikai 40 procentus priekšmetu drīkstēs pasniegt krievu valodā. Šajā mācību gadā visām vidusskolām jāpāriet uz šo modeli. 16 skolas lūdza valdībai pagarinājumu. Igaunijas valdība lūgumu gada beigās noraidīja, tādēļ etniskā situācija kaimiņvalstī atkal ir aktualitāte.

Pret izglītības reformu iebilst skolotāji, jo igauņu valodas lietošana tikai apgrūtināšot darbu. Trūkstot prasmīgu pasniedzēju, kuri varētu mācīt igauņu valodā, otrkārt, krievvalodīgo bērni igauņu valodu zina slikti.

Griežot pa dzīvu miesu

«Es uzskatu to par absurdu. Krievu skolotājs mocīsies, lai pasniegtu igauniski, skolēni mocīsies, lai saprastu vārdus. Tas moments vēl nav pienācis. Pēc 10 gadiem, tad būtu citāda situācija. Tagad griež pa dzīvu miesu,» «Nekā personīga» skaidroja skolotājs Igors Kalakauskas, kurš strādā vienā no Tallinas centra vidusskolām.

Citās domās ir Sergejs Metlevs. Viņš vada valdības atbalstītu jauniešu asociāciju - «Atklāta Republika». Igauņu valodu ģimnāzijās vajadzējis ieviest jau agrāk, taču Igaunijas valdība, redzot skaļos protestus Latvijā, nolēma to izdarīt pakāpeniski.

Tikai Latvijā un Igaunijā apmaksā mācības krievu valodā

Metlevs uzsver, ka ģimnāzijām bija pieci gadi, lai sagatavotu skolotājus. Un, ja vidēji Igaunijā skolotājs saņem 700-800 eiro mēnesī, tad tiem, kas pasniedz krievu skolās igauniski, pie algas tiek piemaksāti 30%.

«Latvija un Igaunija ir vienīgās valstis Eiropā, kas uztaisīja valsts apmaksātu skolu sistēmu tik lielai daļai mazākumtautības. Cittautiešu skolas bija pilnībā nodalītas. Pilnībā izolētas. Un Dievs vien zina, kas tur notika. Galamērķis ir, lai skolēni mācītos kopā. Tad būs mazāk stereotipu uz nacionālo jautājumu bāzes. Būs mazāk neiecietības, jo tā rodas, ja cilvēki dzīvo nošķirti,» uzskata Sergejs Metlevs.

Metlevs secina, ka līdzīgi kā Latvijā, arī Igaunijā krievvalodīgie dzīvo nošķirtā informatīvajā telpā, kurā dominē Krievijas viedoklis. No referenduma Latvijā par krievu valodu kā otru valsts valodu, tāpat no cīņas par krievu valodu Igaunijā, pēc viņa domām, iegūs tikai politiķi, kuri nostiprinās savu vēlētāju atbalstu. Dialogu sabiedrībā tas neveicinās.

«Darbojas uz iebiedēšanas principa. Aktivizējas krievu bloks. Jums atņems krievu valodu, jūsu bērnus padarīs par igauņiem. Viņiem aizliegs runāt krieviski. Viņi neko skolā nesapratīs. Pēc tam ierodas glābējs – Kilverts, kurš visus glābs,» tā Metlevs.

Mihails Kilverts ir Tallinas vicemērs. Pārstāv Centrisko partiju, kurai, līdzīgi kā Saskaņas centram, ir līgums ar Krievijā valdošo partiju «Edinstvo» un, līdzīgi kā Rīgā, centristi ir pie varas Tallinā. Tieši viņi sola tiesā apstrīdēt valdības lēmumu atsevišķās ģimnāzijās neļaut turpināt mācības tikai krievu valodā. Šobrīd atbalstam savākti jau gandrīz 25 tūkstoši parakstu.

«Konstitūcija ļauj skolas padomei izvēlēties mācību valodu. Izrādās, ka šīs tiesības nevar izmantot,» skaidroja Tallinas vicemērs Mihails Kilverts.

Pretējos ieskatos ir izglītības ministrs Jāks Āviksū: «Konstitūcija nenosaka, ka nodokļu maksātājam jāmaksā par katru skolu, kura grib izvēlēties valodu, kurā mācīsies. Konstitūcija nosaka, ka minoritātēm ir tiesības uz savu skolu, bet valdībai nav pilnībā tās jāfinansē.»

Igauņiem draud ar Latvijas scenāriju

Visaktīvākie valdības kritizētāji ir organizācija «Krievu skola», kurā apvienojušies krievvalodīgie jaunieši. Tieši viņi ir draud igauņiem ar Latvijas scenāriju.

«Izglītības ministrija grib, lai mēs apvienojamies un mācāmies igauniski. Mēs apvienosimies. Un nākotnē prasīsim krievu valodai oficiāli otras valsts valodas statusu. Tas dos mums papildu spēku,» norādīja «Krievu skolas» pārstāve Alisa Blintsova.

Radikālu rīcību Igaunijas krievvalodīgie nesola. Visiem vēl labi prātā 2007. gada skandāls ar bronzas Aļošas pārvietošanu. Pēc šiem notikumiem Krievija vēl aizvien caur Tallinas ostu nav izvedusi nevienu kravu. Vēlāk atklājās, ka toreiz Krievijas organizācija «Naši» par Kremļa naudu finansējusi un sūtījusi uz Tallinu jauniešus no Krievijas. Žurnāliste Heidita Kaio pieļauj, ka latviešiem valodas referendums līdzīgi kā igauņiem 2007. gada notikumi pavērs acis uz notiekošo izglītības sistēmā.

«Igauņi saprata, ka visas sarunas par integrāciju ir bijušas monologs. Neviens mūs nav klausījies.  Tad mēs sapratām, ka skolās krievu jauniešus māca padomju garā. Sapratām, ka valstij ir vairāk jāiejaucas krievu izglītībā,» atzīst  «Eesti Express» žurnāliste Heidita Kaio.

Lai cik dažādi par krievu valodas mācīšanu vidusskolās būtu igauņu un krievvalodīgo viedokļi, neviena no pusēm nopietni nepieļauj, ka Igaunijā varētu notikt referendums par krievu valodu kā otru valsts valodu. To neatļauj Igaunijas konstitūcija.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru