pirmdiena, 2012. gada 20. februāris

Grib sarežģītāku referendumu ierosināšanas kārtību






















Pēc valodas referenduma ir jādomā par to, kā aizstāvēt Satversmē Latvijas valsts pamatvērtības, lai "mazākums nevarētu diktēt noteikumus vairākumam", pirmdien Rīgas pilī vienisprātis bijuši Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V) un Valsts prezidents Andris Bērziņš.

Āboltiņa pēc tikšanās žurnālistiem norādīja, ka acīmredzot 75% referendumā piedalījušos Latvijas pilsoņu jutušies apdraudēti, tāpēc viņa piekrīt Valsts prezidenta uzskatam, ka Satversme būtu jāstiprina. Tāpēc, tiklīdz Konstitucionālo tiesību komisija sniegs savu atzinumu par ierosinājumu definēt "Satversmes negrozāmo kodolu", ar to strādās arī Saeimā izveidotā Satversmes grozījumu darba grupa, sacīja Saeimas spīkere.

Viņa arī atgādināja, ka vēl nav izskatīta Satversmes tiesā iesniegtā konstitucionālā sūdzība par "valodas referenduma". Politiķe norādīja, ka tās mērķis neesot bijis apturēt referendumu, bet gan noskaidrot, vai jebkuru Satversmes normu var grozīt tautas nobalsošanā.
Kā iespējamos risinājumus Āboltiņa minēja "citādāku kvorumu un citādāku referenduma sasaukšanas kārtību". Viņa norādīja, ka būtu nepieciešama arī atklātība referenduma kampaņu finansēšanā un liegums to finansēt no ārvalstīm. Konkrētus "sliekšņus" gan viņa atturējās nosaukt, tomēr norādīja, ka jāpanāk, lai "mazākums nevar diktēt darba kārtību sabiedrības vairākumam".

Āboltiņa arī atzina, ka jādomā gan par tiem 75% nobalsojušo, kas jutās apdraudēti, gan arī par tiem 25%, "kuri dažādu iemeslu dēļ nejūtas komfortabli". Politiķe uzsvēra, ka galvenais, kas Latvijā būtu jāpanāk, ir cieņa vienam pret otru un "kopīga cieņa pret Latvijas valsts pamatvērtībām".

Saeimas spīkere ar prezidentu apspriedusi arī Igaunijas pieredzi, ka, cilvēkam sekmīgi naturalizējoties, viņš saņemt atpakaļ valodas apmācībā ieguldīto, jo esot dzirdēts viedoklis: "pat ja latviešu valodas apmācība būšot par velti, tāpat man tā nebūs vajadzīga".

Savukārt lielā Latvijas pilsoņu aktivitāte ārzemēs nozīmējot: "mūsu kā politiķu uzdevums ir stiprināt ekonomiku, lai cilvēki atgrieztos".

Jau ziņots, ka saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem sestdien notikušajā valodas referendumā par oficiālā statusa piešķiršanu krievu valodai nobalsojuši 24,88% vēlētāju, bet pret – 74,8%, tādejādi pārliecinoši noraidot šo ierosinājumu, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati.

CVK apkopotie dati liecina, ka par valsts valodas statusu krievu valodai nobalsots 273 347 jeb 24,91% no līdz šim saskaitītajiem biļeteniem, bet pret – 821 722 jeb 74,77%. Savukārt 3524 biļeteni jeb 0,32% bija nederīgi.

Kopā tautas nobalsošanā piedalījās 1 098 593 jeb 70,73% balsstiesīgo.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru