otrdiena, 2012. gada 21. februāris

Eiropā jautājumi par cilvēktiesībām nav vienas valsts iekšējā lieta



Ja jautājums ir par cilvēktiesībām, Eiropā tā nekad nav tikai vienas valsts iekšējā lieta – šādi Krievijas Ārlietu ministrijas komentārus par "valodas referendumu" kaimiņvalsts vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs otrdien skaidroja LTV raidījumā "Labrīt, Latvija", noraidot arī Krievijas saistību ar referenduma organizēšanu un brīdinot par šādu izteikumu spēju sabojāt abu valstu attiecības.
"No vienas puses, referendums Latvijā ir valsts iekšējā lietā, bet te ir runa par cilvēktiesībām – un Eiropā, ja runa ir par cilvēktiesībām, tā nekad nav tikai vienas valsts iekšējā lieta," sacīja Vešņakovs.

Viņš atgādināja, ka jau iepriekš vairākkārt izteicies, ka ar referendumiem šādus jautājumus nevar atrisināt. Vešņakovs arī norādīja, ka pilnībā piekrīt Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (ZRP) teiktajam, ka "te nav ne uzvarētāju, ne uzvarēto".
"Var teikt, ka par nobalsoja tikai 25%, bet dažos reģionos tie ir pat 90% balsotāju," klāstīja Vešņakovs, kura ieskatā "uzvarētāju teorija", ka zaudētājus var ignorēt, vedot strupceļā. Viņaprāt, ir arī otrs ceļš – ieklausīties nemierā esošo, kā arī starptautisko institūciju viedoklī, jo tas esot vienīgais ceļš, kā virzīties tālāk

Kā ziņots, Krievijas Ārlietu ministrija (ĀM) svētdien nākusi klajā ar paziņojumu, ka aizvadītā referenduma rezultāti neatspoguļo patieso Latvijas iedzīvotāju nostāju. "Referenduma iznākums ir tālu no tā, lai pilnībā atspoguļotu noskaņojumu valstī, jo 319 000 nepilsoņu bija liegts izteikt savu viedokli, lai gan daudzi no viņiem ir dzimuši Latvijā vai dzīvojuši tur ilgu laiku," teikts ministrijas izplatītajā paziņojumā.

Vešņakovs, lūgts skaidrot, vai Krievijas lēmums neprasīt vīzas Latvijas nepilsoņiem arī neveicina to lielo skaitu, norādīja, ka Krievija savulaik atsaukusies Latvijas nepilsoņu aicinājumiem: "Kā tad tā, mēs varam bez problēmām pārvietoties Eiropas Savienībā, bet uz savu vēsturisko dzimteni aizbraukt – nē". Krievija vispār uzskata, ka starp mūsu valstīm ir jāatceļ vīzu režīms, sacīja diplomāts un pauda cerību, ka tas notiks tuvāko pāris gadu laikā.

Atbildot uz Drošības policijas un valsts amatpersonu pausto, ka aiz referenduma organizatoriem varētu slēpties Krievijas atbalsts, Vešņakovs sacīja: "Diemžēl gan referenduma gatavošanas laikā, gan pēc tam šādi apgalvojumi izskan, bet neviens fakts nav pierādīts." "Tā ir pati īstākā politiskā spekulācija, kuras parasti izplata negodprātīgi politiķi – lai novirzītu uzmanību no tā, ka tā ir iekšpolitiska problēma un meklētu ārējos cēloņus," sacīja kaimiņvalsts vēstnieks.

Jau ziņots, ka, pēc Drošības policijas priekšnieka Jāņa Reinika svētdien raidījumam "De Facto" teiktā, tautas nobalsošanas iniciatori- sabiedriskās organizācijas "Dzimtā valoda" vadītāji Vladimirs Lindermans un Jevgēņijs Osipovs ir "tikai izpildītāji" un "reālie vadītāji ir sabiedrībai mazpazīstami cilvēki".

Drošības policijas šefs arī atzina, ka DP neizslēdz - nauda parakstu vākšanas un pirmsreferenduma kampaņai varētu būt nākusi "caur [Krievijas] vēstniecību Rīgā" un "šo procesu jāuztver kā Krievijas tautiešu politikas sastāvdaļu". "Krievijas tautiešu politika ir instruments Krievijas ārpolitisko interešu realizēšanai," sacīja Reiniks. "Aizdomas mums ir, bet detalizēti par to mēs runāsim pēc 31.marta", kad biedrībai "Dzimtā valoda" jāiesniedz ikgadējais finanšu pārskats. "Tad mums noteikti radīsies jautājumi," sacīja Reiniks.

Vešņakovs apgalvoja, ka ar Lindermanu neesot pazīstams, bet Osipovu reiz trīs gadus atpakaļ saticis uz ielas Liepājā. Vēstnieks kategoriski uzsvēra, ka Krievijas vēstniecība nenodarbojas ar šādu palīdzību, "jo sevišķi finanšu palīdzības jautājumiem".

Atbildot uz citiem izskanējušajiem pārmetumiem, Vešņakovs atbildēja, ka Daugavpilī dienu pirms referenduma ieradies, jo tas bija kārtējais ieplānotais brauciens pa Latviju – šogad ir 1812.gada kara atceres jubileja. "Tur nebija nekāda zemteksta, vienkāršs brauciens – drīzumā došos uz Valmieru un Ventspili," apgalvoja vēstnieks.

Komentējot pieņēmumu, ka Krievijai piederoša bumbvedēja atrašanās neitrālajā gaisa telpā virs Baltijas jūras dienu pirms gaidāmā referenduma ir savstarpēji saistīti notikumi, ko pauda, piemēram, Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V), Vešņakovs norādīja, ka "dažiem politiķiem bija mērķis visu saistīt ar referendumu".

"Es nezinu, kāpēc tas lidoja, bet, piemēram, Lietuvā nebija referenduma, tāpēc nekādu jautājumu par bumbvedēju neitrālajā teritorijā tai neradās. Tas nav nekas īpašs, turklāt Krievijas bruņoto spēku lidaparāts nepārkāpa nekādas starptautiskas normas," klāstīja Vešņakovs.

Diplomāts arī piebilda, ka "ja tādi pārmetumi turpināsies, nekā laba nebūs". Viņš arī pauda uzskatu, ka diviem Krievijas Sabiedriskā palātas pārstāvjiem referenduma novērotāju nav iedotas "sadomātu iemeslu dēļ". "Es ceru, ka paaugstinātā temperatūra sāks pazemināties un mūsu valstu attiecības uzlabosies – es kā vēstnieks darīšu visu, kas ir manos spēkos, lai tā notiktu," sacīja Vešņakovs.

Savukārt Āboltiņa, kuru raidījums intervēja uzreiz pēc Krievijas vēstnieka, pārfrāzējot savukārt bijušās Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas teikto, norādīja, ka "valsts otrā amatpersona zina, kāpēc šādu informāciju [par bumbvedēju] sniedza".

Āboltiņa norādīja, ka Latvija pret jebkuru savu partneri izturas kā pret līdzvērtīgu partneri, un sagaida tādu pat attieksmi, taču šāda iejaukšanās Latvijas iekšpolitikā neveicinās labas attiecības. "To, ka Krievija ir šajā stāstā ieinteresēta, lai risinātu savas iekšpolitiskās problēmas, ir skaidrs," sacīja spīkere.

Jau ziņots, ka ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (ZRP) pēc referenduma par otrās valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai aicina izbeigt "sakairināto retoriku" no visām pusēm, kā arī noraida Krievijas pārmetumus par to, ka tautas nobalsošanas rezultāti neatspoguļojot realitāti, pirmdien žurnālistiem uzsverot, ka kaimiņvalstij nav pamata komentēt Latvijas pilsoņu izvēli.

Rinkēvičs pirmdien žurnālistiem norādīja, ka Krievijas ĀM nebūs tā, kas komentēs Latvijas pilsoņu izvēli. Neviena cita valsts savus komentārus par referendumu nav paudusi, jo visi saprot, ka tautas nobalsošana esot katras valsts iekšējais jautājums, uzsvēra Rinkēvičs.

Ārlietu ministrs arī norādīja, ka jebkurā gadījumā, pat pieskaitot Krievijas ĀM minēto nepilsoņu skaitu referendumā balsojušajiem "par" otru valsts valodu, skaitlis nepārsniegtu pusi no balsstiesīgajiem pilsoņiem, kā arī norādīja, ka Latvijā tie, kas vēlas, var naturalizēties. "Būs vien visiem jāsamierinās ar šiem rezultātiem un proporciju, kāda ir tagad," sacīja Rinkēvičs.

Jau ziņots, ka saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem sestdien notikušajā valodas referendumā par oficiālā statusa piešķiršanu krievu valodai nobalsojuši 24,88% tā dalībnieku, bet pret – 74,8%, tādejādi pārliecinoši noraidot šo ierosinājumu, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati.

CVK apkopotie dati liecina, ka par valsts valodas statusu krievu valodai nobalsots 273 347 jeb 24,91% no līdz šim saskaitītajiem biļeteniem, bet pret – 821 722 jeb 74,77%. Savukārt 3524 biļeteni jeb 0,32% bija nederīgi.

Kopā tautas nobalsošanā piedalījās 1 098 593 jeb 70,73% balsstiesīgo.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Komentāra publicēšana