svētdiena, 2012. gada 19. februāris

Dzintars: pārliecinošs balsojums pret krievu valodu – mandāts partijām īstenot latvisku politiku



Lielā aktivitāte "krievu valodas referendumā" ir saprotama, jo tas bija jautājums par valsts pamatiem, un, ja balsojums pret krievu kā otro valsts valodu būs nospiedošā pārsvarā, tas būšot tulkojams kā iedzīvotāju mandāts politiķiem īstenot latvisku politiku.
Dzintars pauda prieku par lielo pilsoņu aktivitāti referendumā, taču atzina, ka viņam tas neesot bijis pārsteigums, jo, salīdzinot ar šo tautas nobalsošanu, iepriekšējās bijušas "kosmētiska rakstura".

Nacionālās apvienības līderis uzskata, ka arī, ja referendumā "pret" nobalsojušo pārsvars būs būtisks, tas nenozīmēs, ka latviešu valoda nav apdraudēta, jo, par apdraudējumu liecinot tas, ka "Latvijas pilsoņiem bija jāiet un jāpauž savs viedoklis tik pašsaprotamā jautājumā".
Dzintara ieskatā, problēma radusies, jo Latvijas sabiedrībā, jo sevišķi politiķu vidū, vairums vārdos iestājas par latviešu valodas stiprināšanu, taču praksē, piemēram, runā ar medijiem krieviski un "pieļauj sašķeltību izglītības sistēmā".

Viņš gan kā nepamatotas spekulācijas noraidīja versijas, ka VL-TB/LNNK pēc referenduma varētu nākt klajā ar kādām jaunām iniciatīvām izglītības jautājumā, sakot, ka "mēs neko jaunu neiniciēsim, bet turpināsim iesākto un mēģināsim par to pārliecināt partnerus".

Dzintaram bažas radot tas, ka "nesamērīgā vainas sajūta", kas latviešu vairākumam esot raksturīga, pēc referenduma varētu pastiprināties. "Tas, ka mēs esam uzvarējuši, varētu likt atsevišķiem politiķiem piekāpties "Saskaņas centram" vai Vladimiram Lindermanam, un tad viņi būs savu sasnieguši," klāsta VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs.

Dzintars arī pauda īpašu pateicību pilsoņiem-cittautiešiem, kas arī balsoja pret otro valsts valodu, un pieļāva, ka VL-TB/LNNK turpmāk būs tie jāuzrunā aktīvāk.

Jau vēstīts, ka sestdien notikušajā tā dēvētajā valodas referendumā kopumā piedalījušies 70,37% jeb gandrīz 1,087 miljoni balsstiesīgo pilsoņu, un, lai gan balsotāju aktivitātes rekords nav pārspēts, šajā referendumā piedalījies lielākais vēlētāju skaits tautas nobalsošanās pēc neatkarības atgūšanas, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru