piektdiena, 2012. gada 27. janvāris

Ziņas: Referendumā par divvalodību gatavi balsot 25% pilsoņu! На референдуме за русский язык готовы голосовать 25% граждан


18.februārī gaidāmajā referendumā par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai plāno piedalīties 62,7% Latvijas pilsoņu, un nepilni 28% no viņiem domā balsot par, savukārt 62,4% balsos pret, liecina "Latvijas faktu" janvārī veiktā aptauja.

"Latvijas faktu" direktors Aigars Freimanis informēja, ka, pēc aptaujas datiem, referendumā nolēmuši nepiedalīties 12,8% pilsoņu, savukārt daļa iedzīvotāju vēl svārstās – 13% domā, ka drīzāk piedalīsies, 4,5% – ka drīzāk nepiedalīsies, bet 7% vispār nezina, kā rīkosies.

Komentējot iedzīvotāju aktivitātes rādītājus, Freimanis atzina, ka līdzīgās aptaujās pirms vēlēšanām gatavību balsot parasti pauž lielāks skaits cilvēku. Iespējams, ka salīdzinoši zemie rādītāji saistīti arī ar to, ka politiskā elite nav nākusi klajā ar skaidru pozīciju, kā referendumā rīkoties – kamēr partiju pārstāvji un eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga uzsver, ka tautas nobalsošanā jāpiedalās, Valsts prezidents izteicies, ka uz referendumu neies.
Sociologs arī uzskata, ka, tuvojoties referenduma dienai, kaut kāda kampaņa tomēr tiks īstenota, lai gan koalīcija vienojusies valsts apmaksātu kampaņu neveidot. "Kaut kāda kampaņa noteikti būs, tas ir neizbēgami," teica Freimanis.

Referendumā gatavojas piedalīties 76% latviešu un 74,9% cittautiešu. Abās grupās ir līdzīgs skaits referenduma pretinieku – uz balsošanas iecirkņiem drīzāk vai noteikti nedosies 17,2% aptaujāto latviešu un 17,7% cittautiešu.

Pret valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai domā balsot 87,1% aptaujāto latviešu un 10,2% cittautiešu, bet par – 73,2% cittautiešu un arī 6,3% latviešu. Par to, kā balsot, vēl nav izlēmuši 9,9% pilsoņu – 6,7% latviešu un 16,6% cittautiešu.

Krievu valodu kā otro valsts valodu visvairāk atbalsta "Saskaņas centra" vēlētāji – viņu vidū par balsos 77,3%, bet pret – 12,3%. Par gatavi balsot arī 19,9% aptaujāto Zatlera Reformu partijas vēlētāju, 8,8% "Vienotības" vēlētāju un 2,1% Zaļo un zemnieku savienības vēlētāju.

Reģionālā izteiksmē vismazākais atbalsts divvalodībai ir Vidzemē – tur pret krievu valodu kā otru valsts valodu ir 81,7% aptaujāto, bet par – 14,8%. Kurzemē pret ir 75,1%, par – 17,9%, Zemgalē pret – 72,4% un par – 18,3%, Rīgā pret – 49,6% un par – 37,6%.

Savukārt vairāk atbalstītāju nekā pretinieku krievu valodai kā otrai valsts valodai ir Latgalē - tur par būtu gatavi balsot 44,6% iedzīvotāju, savukārt pret – 38,6%, bet 16,8% vēl nav izlēmuši.

Lielākais krievu valodas pretinieku īpatsvars ir vecuma grupā no 65 līdz 74 gadiem, kur pret krievu valodu kā otru valsts valodu iebilst 73,3%, bet par ir tikai 15,9%. Savukārt visvairāk atbalstītāju divvalodībai ir jauniešu vidū no 18 līdz 24 gadiem – šajā grupā par referendumā gatavojas balsot 31,7% iedzīvotāju, bet pret – 61,5%.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Komentāra publicēšana