sestdiena, 2012. gada 28. janvāris

Swedbank komunikācijai baumu gadījumā bija jābūt ātrākai un tiešāka.



Laikā, kad pērn decembrī izplatījās baumu vilnis ap AS "Swedbank", komunikācijai ar sabiedrību vajadzēja būt ātrākai, pāris dienas iepriekš, kad baumas tikai sāka izplatīties atsevišķās pilsētās, kā arī komunikācijai bija jābūt tiešākai un uz katru baumu jāsniedz konkrēta atbilde un pierādījumi, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Kristaps Zakulis.
"Pēc kara jau visi ir gudri, un tagad ir viegli pateikt divus galvenos secinājumus - pirmkārt, komunikācijai vajadzēja būt ātrākai, pāris dienas iepriekš, kad baumas tikai sāka izplatīties atsevišķās pilsētās. Otrkārt - komunikācijai bija jābūt tiešākai, un uz katru baumu jāsniedz konkrēta atbilde un pierādījumi, ka nav apturēta darbība ne Latvijā, ne citur, ka bankomāti darbojas gan Latvijā, gan citās valstīs, un tā tālāk," sacīja Zakulis.

Viņš skaidroja, ka bankas ar sabiedrību komunicē visu laiku, bet vairāk komunicē tieši ar katru konkrētu klientu, izskaidrojot visas neskaidrības. Arī "Swedbank" baumu krīzes gadījumā banka skaidroja situāciju klientiem, kuri zvanīja uz banku, vismaz nedēļu vai pusotru pirms baumu kulminācijas svētdienā.
"Ceru, ka man izdosies pārliecināt tirgus dalībniekus nebaidīties arī no publiskās komunikācijas. Pieņemu, ka tad, ja pāris nedēļas pēc "Latvijas Krājbankas" kraha kāda banka sāktu publiski stāstīt, ka tā ir droša, publika to uztvertu gluži pretēji. Tomēr ceru, ka arī komunikācijas aspektā secinājumi ir izdarīti un izdosies pārliecināt, ka vairāk ir jāvirzās uz atklātu komunikāciju, un zināmos gadījumos varbūt tieši ātrāka publiskā komunikācija dotu lielāku publisko efektu nekā rindu sagaidīšana pie bankomātiem un pēc tam to uzpildīšana ar naudu," uzskata Zakulis.

Viņš skaidroja, ka brīdī, kad baumas un panika ap kādu banku sasniegušas kulmināciju, nelīdz nekādi skaidrojumi, tos var sniegt jebkurš, bet viņam neviens neticēs un neviens neklausīsies. Šādā brīdī vienīgais, ko var darīt, ir naudas nodrošināšana bankomātos un filiālēs, lai klientus pārliecinātu par bankas stabilitāti un iespējām piekļūt savai naudai, sacīja Zakulis.

"Es neapgalvoju, ka "Swedbank" gadījumā tika speciāli gaidīta panikas kulminācija, komunikācija tika veidotā tā, kā tobrīd tika uzskatīts, ka ar to būs pietiekami. Tas nenozīmē, ka komunikācija bija slikta, bet acīmredzot šī komunikācija nespēja baumu vilni apslāpēt," piebilda Zakulis.

Jautāts, vai ar sabiedrību biežāk un atklātāk komunicēt vajadzētu bankām, vai arī FKTK ar zināmu regularitāti varētu vienkārši un saprotami skaidrot sabiedrībai situāciju banku sektorā, Zakulis atbildēja, ka ir jābūt vispārējai un pastāvīgai komunikācijai, lai radītu pārliecību, ka banku sektoru uzrauga, ka tas ir regulēts tirgus, kuram vēl ir arī drošības spilvens - Noguldījumu garantiju fonds.

"Jārada pārliecība, ka banku sektors ir zināms, pārredzams un skaidrs spēles lauciņš ar konkrētiem noteikumiem, zināmiem un licencētiem tirgus dalībniekiem," uzsvēra Zakulis.

Jau rakstīts, ka 11.decembrī strauji izplatījās baumas par "Swedbank" bankrotu, kā dēļ Latvijas reģionos, bet vēlāk arī Rīgā pie bankomātiem pulcējās desmitiem cilvēku. Sākotnēji garākās rindas bija pie "Swedbank" bankomātiem, bet, kad nauda no tiem bija izņemta, radās jauns baumu vilnis un cilvēki metās arī pie pārējo banku bankomātiem. Saceltā nepamatotā ažiotāža ap AS "Swedbank" iespējamām problēmām 12.decembrī pakāpeniski ir norimusi. Līdz 12.decembra vakaram no "Swedbank" klienti izņēma aptuveni 33 miljonus latu. 19.decembrī "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis norādīja, ka bankas "mīnusi", ņemot vērā naudas izņemšanu un vēlāku atkal iemaksāšanu, bija 100 miljoni latu.

Zakulis par FKTK vadītāju tika ievēlēts 12.janvārī.

Zakulis līdz šim bija SIA "Lattelecom" Drošības nodaļas vadītājs. No 2000.gada līdz 2009.gadam Zakulis bijis AS "Swedbank" Drošības daļas vadītājs.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru