FM valsts sekretāra vientnieks Aleksandrs Antonovs žurnālistiem sacīja, ka ES fondu naudas izmaksa Latvijai apturēta saistībā ar EK iebildēm pret FM kā vadošo ES fondu apguves iestādi. Pēc komisijas domām, ministrijai vajadzētu būt lielākai ietekmei ES fondu projektu uzraudzībā.
Ministrija gan nevēlas būt visur klāt ES fondu naudas uzraudzībā, teica Antonovs, tomēr tā centīsies atrast kompromisu un iespēju robežās ņemt vērā EK ieteikumus tā, lai tie būtiski nepalielinātu birokrātisku slogu. FM aptuveni divu mēnešu laikā plāno atrast "zelta vidusceļu", lai atjaunotu EK apturēto ES fondu naudas izmaksu Latvijai, teica Antonovs.
Lai izpildītu EK prasības, FM plāno izveidot jaunu nodaļu ar piecām štata vietām, šīs nodaļas darbinieki pārbaudīs gan ES fondu administrējošas iestādes, gan arī apmeklēs ES fondu projektu īstenotājus. Tāpat plānots stiprināt FM iekšējā audita daļu, papildus pieņemot darbā trīs cilvēkus, kuri pārņems audita funkcijas ministrijās, kurās pašu auditu daļas netiks galā ar ES fondu projektu revīzijām. "Tad mūsu cilvēki palīdzēs viņiem darīt viņu darbu," sacīja Antonovs.
FM plāno arī noteikt gadījumus, kad ministrija kā vadošā ES fondu apguves iestāde problēmu dēļ varētu apturēt fondu programmas, sacīja Antonovs, piebilstot, ka šie gadījumi būs jānosaka valdībai, un galvenokārt tie būs saistīti ar risku, ka projekts varētu nesaņemt ES naudu lielu neattiecināmu izmaksu dēļ.
Antonovs atzina, ka Latvija nebūt nav vienīga ES dalībvalsts, kurai EK iebildumu dēļ ir pārtraukta fondu naudas izmaksa – nesen problēmas bija arī Igaunijā, taču kaimiņvalsts pati nolēma pārtraukt ES fondu naudas izmaksu, līdzīgas problēmas ir arī Lietuvā, un patlaban neviena no Baltijas valstīm ES naudu nesaņem.
Savukārt finanšu ministrs Andris Vilks (V) pauda neizpratni par EK iebildēm, jo vārdos EK pārstāvji saka, ka ir jāsamazina birokrātiskai slogs ES fondu naudas apguvē, bet darbi liecina par ko citu. Ministrs uzsvēra, ka pastiprināta uzraudzība no FM puses vairos birokrātisko slogu un, iespējams, pat sadārdzinās dažus projektus, kā arī varētu palēnināt ES fondu apguvi Latvijā.
Līdz ar EK lēmumu apturēt Eiropas reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda ES līdzfinansējuma daļu izmaksu patlaban ir "aizturēti" 182 miljoni latu. FM gan atgādina, ka projekta īstenotājiem nevajadzētu satraukties par to, ka viņi varētu nesaņemt ES atbalstu pēc projekta īstenošanas, jo naudu atmaksās no valsts budžeta līdz tiks atjaunota ES fondu izmaksa Latvijai.
Vilks neizslēdza iespēju, ka pēkšņas EK prasības par birokrātijas sloga palielināšanu ir saistītas ar cīņu par naudu ES, kas cenšas pārvarēt krīzi un diskutē par nākamo ES daudzgadu budžetu, kas paredz kopēja fondu apjoma samazināšanos.
Jau ziņots, ka Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) sestdien paziņoja, ka uzdevis Finanšu ministrijai (FM) un atbildīgajām institūcijām novērst nepilnības un neprecizitātes, kuru dēļ apturēti divu Eiropas Savienības (ES) fondu maksājumi.
EK uz laiku apturējusi ES fondu maksājumus Reģionālās attīstības fonda (ERAF) programmās "Uzņēmējdarbība un inovācijas" un "Infrastruktūra un pakalpojumi".
EK lēmuma pamatā ir trīs revīzijas ziņojumi no Latvijas atbildīgās fondu audita iestādes, kuros konstatēti būtiski trūkumi ES fondu vadībā un uzraudzībā. EK tos uzskatīja par pietiekami nopietniem, lai pagaidām apturētu maksājumus.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru