Ziņas: Valsts par 224 000 latu pārņem lidsabiedrība 'AirBaltic' daļas no BAS

Valsts trešdien ieguvusi līdz šim "Latvijas krājbankai" piederošo ķīlu - 47,2 % "airBaltic" akciju par nominālvērtību 224 453 latu, tādējādi valstij kļūstot par 99,8 % " "air Baltic" akciju īpašnieku, informē SM Sabiedrisko attiecību daļa.

Satiksmes ministrija (SM) uz pirmpirkuma tiesību pamata trešdien iegādājusies " Latvijas Krājbanka" ieķīlātās aviosabiedrības "air Baltic" mazākuma akcionāram "Baltijas Aviācijas Sistēmas"(BAS) piederošās lidsabiedrības akcijas.

"Tas darīts, lai nodrošinātu valsts interešu ievērošanu atbilstoši Ministru kabineta otrdienas, 29.novembra, lēmumam pieņemt "Latvijas Krājbankas" izteikto ieķīlāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, teikts ministrijas paziņojumā.

SM norāda, ka piedāvājums iegādāties akcijas izteikts pēc vairāku pielīgto aizdevuma noteikumu neizpildes konstatēšanas un pamatots ar nepieciešamību nekavējoties sākt "Latvijas Krājbankas" kreditoru (noguldītāju) mantisko interešu efektīvu aizstāvību, nepieļaujot bankas mantas aizdevuma un tā atmaksas nodrošinājuma - ķīlu - vērtības samazinājumu.

"Valdība, pieņemot lēmumu, ņēma vērā finanšu konsultanta "Prudentia" un SM konstatētos riskus turpmākai "airBaltic" attīstībai un valsts interešu aizstāvībai saistībā ar "Snoras" bankas maksātnespēju un "Latvijas Krājbankas" darbības apturēšanu, jo tām ir izšķiroša ietekme "airBaltic" mazākuma akcionāra BAS maksātspējas nodrošināšanā. Atbilstoši "Prudentia" veiktajai analīzei, pastāv būtiski riski, ka BAS nevarēs pildīt 3. oktobrī noslēgto vienošanos par "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanu," skaidro SM

Lai BAS finansiālās problēmas netraucētu valstij ieguldīt līdzekļus "airBaltic" pamatkapitālā, valdība lēmusi rīkoties proaktīvi valsts interešu aizsardzībai un pārņemt kontroli "airBaltic".

Tiek norādīts, ka 3. oktobra vienošanās starp "airBaltic" akcionāriem paliek spēkā - saskaņā ar to valsts turpinās ieguldīt līdzekļus lidsabiedrībā, atbilstoši "airBaltic" biznesa plānam, kuru plānots virzīt izskatīšanai nākamajā valdības sēdē. Atbilstoši valdības lēmumam, satiksmes ministrs ir nosūtījis vēstuli BAS ar aicinājumu turpināt pildīt noslēgto vienošanos un piedalīties jaunajā akciju emisijā 22.decembrī.

Ieņēmumus par "airBaltic" akcijām "Latvijas Krājbanka" izmantos to noguldītāju prasību apmierināšanai, kuriem, atbilstoši likumam, kompensācijas neparedz Noguldījumu garantijas fonds.

Valdība, pieņemot lēmumu, ņēma vērā arī Finanšu ministrijas viedokli, ka šis lēmums būtiski neietekmēs 2012. gada budžeta izstrādi - nepieciešamā summa par visu "airBaltic" akciju iegādi tiks segta no Satiksmes ministrijas 2011. gada pašu ieņēmumu atlikumiem, to saskaņojot ar Saeimas Budžeta un finanšu komisiju.

Plašāka informācija preses brīfingā ceturtdien, 1.decembrī, pulksten 10:00 Satiksmes ministrijā.

Jau vēstīts, ka satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss otrdien pēc valdības slēgtās sēdes, kurā izskatīja "airBaltic" jautājumu, atzina, ka viens no iespējamajiem tālākās rīcības variantiem, ko izvērtē valdība, ir BAS akciju pirkšana par vienu latu gadījumā, ja privātais akcionārs nespēs pildīt oktobrī noslēgtajā akcionāru līgumā paredzētās saistības un ieguldīt lidsabiedrībā nepieciešamo naudas summu. Valdībai neesot pārliecības, ka BAS savas saistības izpildīs, taču neesot arī ziņu, ka privātais partneris negrasītos to darīt, atzina Matīss.

Saskaņā ar šā gada oktobra sākumā noslēgto akcionāru līgumu valstij un privātajam akcionāram aviokompānijā ir jāiegulda kopumā 109 miljoni latu. Šī summa ir jāieskaita līdz šā gada 15.decembrim, bet 22.decembrī ir paredzēta aviokompānijas akcionāru sapulce, kurā līdztekus citiem jautājumiem paredzēts lemt par lidsabiedrības pamatkapitāla palielināšanu.

Līdz šim valsts un privātais akcionārs BAS kopumā ir pārskaitījuši "airBaltic" aptuveni 30 miljonus latu, līdz ar to nedaudz vairāk kā divu nedēļu laikā valstij vēl ir jāiegulda lidsabiedrībā 41,6 miljoni latu, bet BAS - 37,7 miljoni latu.

Ja valsts izmantos akcionāru līgumā paredzētās tiesības BAS saistību neizpildes gadījumā par vienu latu atpirkt lidsabiedrības daļas, valsts kļūs par lielāko "airBaltic" īpašnieku. Pašlaik BAS pieder 47,2% "airBaltic" daļu, bet valstij - 52,6%. Lidsabiedrībai ir arī daži mazie akcionāri, piemēram, Krievijas uzņēmumam "Transaero Airlines" pieder 0,2% uzņēmuma daļu, bet citiem mazajiem akcionāriem - vien dažas akcijas.

Jau vēstīts, ka jautājums par "airBaltic" nākotni aktualizēkjās pēc Latvijas Krājbankas kraha, jo šī banka, kā arī Lietuvas valdības nacionalizētā "Snoras" banka ir lielākie lidsabiedrības kreditori.

Ziņas: Fotoradari un sodi ! Штрафы за превышение скорости ! Штрафы за превышение скорости

Sods par ātruma pārsniegšanu ar vieglo automašīnu/motociklu

Ātrums virs atļautā

Apdzīvotā vietā

Ārpus apdzīvotas vietas

Lasi vēl http://www.likumi.lv/doc.php?id=89648#12856

1-20 km/h

10Ls

5Ls

20-30 km/h

30Ls

20Ls

31-40 km/h

60Ls

40Ls

41-50 km/h

80-100Ls

60Ls

51-60 km/h

100-150Ls + tiesības uz 3mēn

80-100Ls

60+ km/h

250-400Ls + tiesības uz 3-6 mēn

150-300Ls + tiesības 3-6 mēn

Iespējams brīdinājums

TIESĪBU ZAUDĒŠANA

Ziņa: Fotoradari pirmajā darbības nedēļā fiksējuši 1389 pārkāpumus! Фоторадары в первую неделю зафиксировали 1389 нарушений

Rīgā un tās reģionā 15 jaunie fotoradari pirmajā darbības nedēļā fiksējuši 1389 ātruma pārkāpumus, aģentūrai BNS pastāstīja Valsts policijas pārstāve Lita Juberte.

Pārkāpumi fiksēti laikā no 21. līdz 28.novembrim.

Cita informācija par radaru darbību Jubertei nebija pieejama.

Jau ziņots, ka 15 jaunie fotoradari pirmajā darbības dienā fiksējuši 240 pārkāpumu.


Fotoradari visvairāk pārkāpumu fiksējuši Rīgā, Lielirbes un Juglas ielā.

Pagaidām radari darbojas tikai Rīgā un Rīgas reģionā. Nākamgad atbilstoši noslēgtajam līgumam jāsāk darboties visiem 160 fotoradariem, tostarp stacionārajiem. No 160 radariem 30 būs bez mērierīces.

Valsts policijas mājaslapā redzamajā fotoradaru kartē uzskaitītas 83 vietas Rīgas reģionā, kur varēs atrasties pārvietojamie fotoradari. 15 radaru atrašanās vietas mainīs katru dienu.

"Dinamo" zaudē spēli Novosibirskā! Динамо проигрывает игру в Новосибирске!

Kontinentālās hokeja līgas (KHL) regulārajā čempionātā piecu uzvarēto spēļu sēriju pārtrauca Rīgas "Dinamo", kas Novosibirskā ar 3:5 (2:1, 0:3, 1:1) piekāpās Georgija Pujaca pārstāvētajai komandai "Sibirj".

Pirmos vārtus spēles septītajā minūtē guva Mārtiņš Karsums, bet desmitajā minūtē Sandis Ozoliņš panāca jau 2:0. Mājiniekiem vienus vārtus pirmajā periodā atguva Vladimirs Tarasenko. Otrajā periodā rīdzinieki ielaida trīs vārtus - "Sibirj" rindās izcēlās Aleksandrs Suglubovs, Artjoms Krjukovs un Jūnass Enlunds.

Trešā perioda sākumā Suglubovs guva jau savus otros vārtus un panāca 5:2 mājinieku labā. Ozoliņš vēl samazināja rezultāta starpību, taču paglābties no zaudējuma rīdziniekiem neizdevās.
Pirms spēles

Rīgas "Dinamo" uz Novosibirsku izlidoja svētdien uzreiz pēc mača Habarovskā un jau pirmdien pievakarē aizvadīja pilnvērtīgu ledus treniņu, kurā uz ledus izgāja pilnīgi visi līdzi atbraukušie spēlētāji. Arī aizsargs Arvīds Reķis, kuram mačā pret "Amur", bloķējot pretinieku metienu, ripa sāpīgi trāpīja pa ribām. Reķis šī iemesla dēļ šodien laukumā nedosies, bet viņa vietu ieņems Oskars Cibuļskis. Viena izmaiņa notikusi arī uzbrucēju virknējumos – ceturtajā maiņā Podziņa vietā spēlēs Juris Upītis, bet Podziņš tiks pieteikts kā 13. uzbrucējs. Vārtus šīsdienas spēlē sargās Māris Jučers.
Pirmais periods

Jau mača pirmajā minūtē "Dinamo" komandai bija iespēja spēlēt vairākumā, jo divu minūšu noraidījumu saņēma Georgijs Pujacs, taču tajā rīdzinieki "Sibij" vārtsargu Berndu Brukleru apdraudēja pēdējās sekundēs, kad metienus izdarīja Mārtiņš Karsums un Guntis Galviņš. Nepagāja pārāk ilgs laiks un arī "Sibirj" pēc Gunta Galviņa pārkāpuma varēja spēlēt vairākumā, taču to izmantot viņiem neizdevās.

Uzreiz pēc mazākuma "Dinamo" izdevās izvirzīties vadībā, kad pēc Miķeļa Rēdliha piespēles precīzs bija Karsums. Gūtie vārti palīdzēja Rīgas klubam pārņemt spēles gaitu savās rokās, kas vainagojās vēl vienā vārtu guvumā. Pozicionālā izspēlē Sandis Ozoliņš izdarīja plaukstas metienu pa "Sibirj" vārtiem, bet ripas lidojuma virzienu mainīja Jukubs Šindels, gūstot savus pirmos vārtus "Dinamo" rindās un panākot 2:0.

Tomēr vadībā ar diviem vārtiem Latvijas komanda bija tikai divas minūtes, jo Novosibirskas spēlētājs Vladimirs Tarasenko pēc Jonasa Enlunda piespēles no vārtu priekšas raidīja ripu Māra Jučera sargātajos vārtos. Tūdaļ Tarasenko pārkāpa noteikumus un rīdziniekiem bija viena vīra vairākums. Tajā viņi labi izspēlēja uzbrukumus, taču pietrūka pats galvenais – gūtie vārti. Atlikušajās minūtēs pārliecinošāk darbojās mājinieki, kuri apdraudēja pretinieku vārtus un ar savu aktivitāti piespieda Jāni Spruktu un Frederiku Vargu nopelnīt divu minūšu noraidījumus un pirmajā trešdaļā "Dinamo" minūti un 12 sekundes bija trīs pret pieci mazākumā. Tomēr, pateicoties Jučera pārliecinošajai spēlei, rezultāts nemainījās.
Otrais periods

Otrā trešdaļa "Dinamo" komandai iesākās ļoti neveiksmīgi, jo "Sibirj", joprojām spēlējot vairākumā ar diviem vīriem, rezultātu izlīdzināja, kad precīzs bija Aleksandrs Suglobovs, kuram ar piespēli palīdzēja vārtsargs Bruklers. Divas minūtes vēlāk pēc Artjoma Krjukova precīzā raidījuma mājinieki izvirzījās vadībā ar 3:2 un "Dinamo" komandas galvenais treneris Peka Rautakallio izlēma Jučeru ņemt ārā no vārtiem, viņa vietā laižot Krisu Holtu.

Pēc diviem ielaistiem vārtiem Rīgas komanda bija manāmi apjukusi, ko "Sibirj" hokejisti prata izmantot, gūstot jau trešos vārtus pirmajās septiņās trešdaļas minūtēs. Enlunds saņēma piespēli no Tarasenko un vārtu priekšā skaisti apspēlēja Holtu, panākot jau 4:2 mājinieku labā. Neilgi pēc tam, viesiem bija vairākums un jau ar pirmajām vairākuma sekundēm "Dinamo" izveidoja bīstamu uzbrukumu, tomēr Miķelis Rēdlihs no vārtu priekšas neguva vārtus. Tūlīt Ozoliņš no zilās līnijas izdarīja spēcīgu raidījumu pa vārtiem, kuru atvairīja Bruklers, bet Villem Nieminenam neizdevās atlēkušo ripu iedabūt vārtos.

Turpinājumā abas vienības ripu kontrolēja līdzīgu laiku, taču pārāk bieži pretinieku vārtus tās neapdraudēja, bet perioda 18.minūtē Kristaps Sotnieks izdarīja divus metienus pēc kārtas, tomēr "Sibirj" vārtsargs bija savā vietā. Atlikušajā laikā rezultāts nemainījās un "Dinamo" pirms pēdējām 20 minūtēm bija zaudētājos ar 2:4.
Trešais periods

Trešo trešdaļu aktīvāk iesāka "Dinamo", kuri ātri izveidoja saturīgu uzbrukumu, tomēr pretinieku vārtsargs spēlēja precīzu. Ātri pretuzbrukumā devās "Sibirj" izdarot tālu metienu, taču Holts spēlēja precīzi. Rīgas kluba hokejisti acīmredzami gribēja atspēlēties un aizrautīgi spēlēja uzbrukumā, izdarot vairākus metienus pa pretinieku vārtiem, tomēr "Sibirj" ātrajā pretuzbrukumā vēl vairāk palielināja savu pārsvaru, kad savus otros vārtus guva Suglobovs, panākot 5:3.

Pēc zaudētajiem vārtiem vairāk uzbruku rīdzinieki, kuri turpināja mest par Bruklera sargātajiem vārtiem, taču viņš joprojām metienus atvairīja. "Dinamo" centieni tomēr atmaksājās, un perioda devītajā minūtē Mārtiņš Cipulis piespēlēja Ozoliņam, kurš no tuvas distances atjaunoja divu vārtu deficītu – 3:5. Tūlīt viesi "Sibirj" vārtu priekšā sagrieza īstu uzbrukuma virpuli, izdarot metienu pēc metiena, bet tie bija nesekmīgi.

Spēlēs ritējums tā arī nemainījās – "Dinamo" uzbruku, "Sibirj" devās pretuzbrukumos-, taču rezultāts vairs nemainījās un Latvijas komandai pārtrūka piecu uzvaru sērija.

Rīgas "Dinamo" sastāvs

Vārtsargi: #37 Māris Jučers (#31 Chris Holt).
Aizsargi: #9 Krišjānis Rēdlihs - #13 Guntis Galviņš, #8 Sandis Ozoliņš - #14 Jēkabs Rēdlihs, #2 Rodrigo Laviņš - #11 Kristaps Sotnieks, #44 Oskars Cibuļskis.
Uzbrucēji: #15 Mārtiņš Karsums - #5 Jānis Sprukts - #19 Miķelis Rēdlihs, #72 Ville Nieminen - #79 Fredrik Warg - #83 Jamie Lundmark, #17 Aleksandrs Ņiživijs - #73 Niclas Lucenius - #47 Mārtiņš Cipulis, #95 Juris Upītis - #32 Jakub Sindel - #87 Gints Meija, #66 Ainārs Podziņš.

Novosibirskas "Sibirj"

Vārtsargi: #30 Brukler (#35 Kļučņikov).
Aizsargi: #45 Kutuzov - #81 Pujacs, #27 Belov - #24 Baev, #5 Safronov - #22 Zaicev, #3 Pokrovskij - #20 Aleksejev.
Uzbrucēji: #37 Čerņikov - #18 Petrov - #9 Suglobov, #28 Drugov - #26 Enlund - #91 Tarasenko, #39 Saņņikov - #47 Bogdanovskij - #88 Vorošilo, #53 Mališev - #17 Krjukov - #11 Kņazev.

Ziņas: Valdībai atkal jādomā, ko darīt ar "airBaltic" - glābšana var izgāzties!

Valdība patlaban vērtē dažādus variantus attiecībā uz nacionālās aviokompānijas "airBaltic" nākotni, tostarp iespēju atpirkt no privātā akcionāra SIA "Baltijas aviācijas sistēmas" (BAS) tai piederošās akcijas gadījumā, ja BAS nespēs nodrošināt visu akcionāru līgumā paredzēto finansējumu aviokompānijas glābšanai.

To otrdien pēc "airBaltic" jautājuma izskatīšanas valdības slēgtajā sēdē žurnālistiem atzina Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss.

Viņš norādīja, ka valdības sēdes slēgtajā daļā jautājums par "airBaltic" turpmāko nākotni skatīts saistībā ar Lietuvas bankas "Snoras" un tai daļēji piederošās Latvijas Krājbankas problēmām, vērtējot, kā tās varētu ietekmēt "airBaltic" glābšanas plānu. Jautāts, vai valsts varētu par vienu latu atpirkt BAS piederošās "airBaltic" daļas situācijā, ja privātais akcionārs līdz noteiktajam termiņam nenodrošina visu lidsabiedrības glābšanas līgumā paredzēto summu, Matīss izvairīgi noteica, ka tiek vērtēti dažādi varianti, tostarp arī šis.
Viņš pastāstīja, ka saskaņā ar šā gada oktobra sākumā noslēgto akcionāru līgumu valstij un privātajam akcionāram aviokompānijā ir jāiegulda kopumā 109 miljoni latu. Šī summa ir jāieskaita līdz šā gada 15.decembrim, bet 22.decembrī ir paredzēta aviokompānijas akcionāru sapulce, kurā līdztekus citiem jautājumiem paredzēts lemt par lidsabiedrības pamatkapitāla palielināšanu.

Matīss informēja, ka līdz šim valsts un privātais akcionārs BAS kopumā ir pārskaitījuši "airBaltic" aptuveni 30 miljonus latu, līdz ar to nedaudz vairāk kā divu nedēļu laikā valstij vēl ir jāiegulda lidsabiedrībā 41,6 miljoni latu, bet BAS – 37,7 miljoni latu.

Matīss pauda pārliecību, ka valsts savas saistības pildīs, savukārt par privāto akcionāru drošas pārliecības neesot, ņemot vērā pēdējo nedēļu notikumus ap "Snoras" un "Latvijas Krājbanku", kas ir lielākie "airBaltic" kreditori. Tomēr Matīss uzsvēra, ka viņam neesot nedz informācijas, ka privātais akcionārs varētu nepildīt akcionāru līgumā uzņemtās saistības, nedz ziņu, ka BAS pietiek līdzekļu nepieciešamajam ieguldījumam.

Savukārt valdības konsultanta "airBaltic" glābšanā "Prudentia" pārstāvis Kārlis Krastiņš sacīja, ka situācija lidsabiedrībā šobrīd ir krietni labāka nekā laikā, kad abi aviokompānijas akcionāri mēģināja vienoties par lidsabiedrības glābšanu. Kompānija esot sagatavojusies ziemas sezonai, kad ierasti lidsabiedrības pakalpojumus izmanto mazāk cilvēku, tāpat ir plāni nākamajai vasaras sezonai. Krastiņš optimistiski norādīja, ka konkurentiem, ņemot vērā "airBaltic" ieceres, varētu klāties visai grūti.

Ja valsts izmantos akcionāru līgumā paredzētās tiesības BAS saistību neizpildes gadījumā par vienu latu atpirkt lidsabiedrības daļas, valsts kļūs par lielāko "airBaltic" īpašnieku. Pašlaik BAS pieder 47,2% "airBaltic" daļu, bet valstij – 52,6%. Lidsabiedrībai ir arī daži mazie akcionāri, piemēram, Krievijas uzņēmumam "Transaero Airlines" pieder 0,2% uzņēmuma daļu, bet citiem mazajiem akcionāriem – vien dažas akcijas.

Ziņas:Līdz plkst. 14.30 garantētā atlīdzība izmaksāta 20,5 miljonu latu apjomā ! До 14.30 выплачено компенсаций на 20.5 миллионов латов!

Šodien līdz pulksten 14.30 Citadelē valsts garantētā atlīdzība kopumā 20,5 miljonu latu apjomā izmaksāta 4 075  Krājbankas klientiem, liecina jaunākie bankas Citadele dati.

Db.lv  jau rakstīja, ka no šodienas Krājbankas klientiem sākta garantēto noguldījumu izmaksa, ko paredz likums - līdz 100 000 eiro. Nauda tiek izmaksāta Citadeles filiālēs.
Saistītie raksti

Tuvojoties pēcpusdienai, iedzīvotāju rindas pie bankas Citadele filiālēm daudzviet pakāpeniski sāk samazināties, kā informēja bankā Citadele, piebilstot, ka rindas joprojām vērojamas klientu apkalpošanas centros, kas atrodas lielveikalos, kā arī vietām reģionos.

Banka aicina Rīgas iedzīvotājus nākt uz Citadeles centrālo ēku Republikas laukumā 2A (atrodas blakus Zemkopības ministrijai), kur ir plašākas apkalpošanas telpas nekā tirdzniecības centros un līdz ar to arī iespējams uzņemt vairāk klientu.

Tāpat Citadele aicina iedzīvotājus, kam naudas līdzekļi nav steidzami nepieciešami, nesteigties uz banku jau pirmajās dienās, lai nebūtu jāstāv garās rindās un lai sniegtu iespēju pirmajiem atlīdzību saņemt tiem cilvēkiem, kas Krājbankā iesaldētās naudas dēļ šobrīd palikuši bez iztikas līdzekļiem, un uzņēmumiem, kam šobrīd ir ļoti ierobežota maksātspēja.

Lai nebūtu jāstāv «dzīvajā» rindā, banka Citadele aicina iedzīvotājus iepriekš piereģistrēt bankas apmeklējumu Citadeles mājas lapā, kur ir iespēja izvēlēties sev ērtāko pieejamo apmeklējuma laiku un vietu. Kopumā no svētdienas līdz šodienas pusdienlaikam bankas apmeklējumam Citadeles mājas lapā ir piereģistrējušies aptuveni 12 300 klienti.

Citadeles klientiem, kam ir internetbanka, rīkojumu naudas saņemšanai ir iespēja iesniegt savā internetbankā. Kopš sestdienas līdz šodienas pusdienlaikam Citadeles internetbankā rīkojumus atlīdzības saņemšanai ir iesnieguši 2100 cilvēki.

Latvijas valsts garantē Krājbankas klientiem naudas izmaksu līdz 100 tūkstošiem eiro (70280,40 latu). Likumdošana paredz, ka klientiem tiesības saņemt šo naudu saglabāsies pat 60 gadus. Tāpēc šobrīd steigties jau pirmajās dienās uz banku visiem nav nepieciešams, un ikviens var izvēlēties un saplānot sev ērtāko laiku, kad ierasties Citadeles filiālē.

Video: Neticamais lidojums "raķešcilvēks" lido līdzās reaktīvajām lidmašīnām ! "Человек-ракета" пролетел рядом с двумя боевыми самолетами

Ziņas: Pēc Krājbankas kraha atkāpjas FKTK vadītāja Krūmane! Крумане ушла в отставку !

Pēc Krājbankas kraha no amata atkāpusies Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Irēna Krūmane, teikts viņas paziņojumā medijiem.

"Esmu pieņēmusi lēmumu atkāpties, jo uzskatu, ka radītā spriedze ap manu atrašanos šajā amatā tikai kavē Komisijas pilnvērtīgu darbu, un jebkura politiska diskusija (plānotā Saeimas ārkārtas sēde) bremzē sektora stabilizāciju. Kā arī uzskatu, ka aktīvā Komisijas rīcība, konstatējot iespējamo finanšu noziegumu, tika vērsta uz bankas aktīvu saglabāšanu, lai aizsargātu noguldītāju intereses, līdz ar to tā nevar būt par pamatu pārmetumiem par Komisijas bezdarbību. Kā Komisijas priekšsēdētāja vienmēr esmu pēc labākās sirdsapziņas rūpējusies par nekavējošu reakciju uz katru būtisku trūkumu Komisijas darbībā, un ceru, ka pārējie Komisijas Padomes locekļi pilda savus pienākumus ar līdzvērtīgu atbildības sajūtu," paziņojumā pauž Krūmane.

Premjers Valdis Dombrovskis (V) pirmdien neilgi pēc Krūmanes paziņojuma portālam "Delfi" atteicās komentēt FKTK priekšsēdētājas atkāpšanos, sakot, ka komentāru varētu sniegt pēc koalīcijas padomes sēdes.
Jau ziņots, ka piektdien pēc Krājbanka kraha atlūgumu iesniedza ilggadējais FKTK padomes loceklis Jānis Placis, kura vadītais departaments atbild tieši par banku uzraudzību.

Saistībā ar "Krājbankas" krahu FKTK vadība publiskajā telpā kritizēta par nepietiekami efektīvo banku uzraudzības politiku. Nacionālās apvienības  VL-TB/LNNK Saeimas frakcija aicināja FKTK priekšsēdētāju Irēnu Krūmani atkāpties no amata. Koalīcijas partneri - "Vienotība" un Zatlera Reformu partija (ZRP) - gan vēl nesteidza atbalstīt šo iniciatīvu.

Arī Lietuvas finanšu ministre Ingrīda Šimonīte FKTK pārmeta vilcināšanos ierobežot "Krājbankas" darbību. Tas, pēc ministres domām, negatīvi ietekmēja gan "Krājbankas", gan tās mātes bankas - Lietuvas "Snoras" stabilitāti.

"Latvija jau pagājušajā trešdienā [16.novembrī] tika informēta par Lietuvas Centrālās bankas lēmumiem par "Snoras", bet tikai ceturtdien ierobežoja "Krājbankas" darbību un vēl pēc tam spēra visus citus soļus. Pa to laiku caur "Krājbanku" tika paspēts veikt zināmas darbības, kas noteikti nesekmēja nedz šīs bankas, nedz "Snoras" stabilitāti," norādīja Šimonīte.

FKTK vadība Lietuvas amatpersonas pārmetumus noraidīja, uzsverot, ka jau šā gada 16.novembrī tika nodrošināts, ka bez saskaņošanas ar FKTK netiek veikta neviena darbība, kas būtu saistīta ar "Krājbankas" saimniecisko darbību.

FKTK padome 21.novembrī nolēma apturēt "Latvijas Krājbankas" visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz konstatēto līdzekļu iztrūkumu bankā, par ko tika informēta Ģenerālprokuratūra. Valsts policija sākusi kriminālprocesu saistībā ar "Latvijas Krājbanku".

"Krājbankas" noguldītājiem valsts garantētās atlīdzības  izmaksās valstij piederošā "Citadeles" banka. Valsts garantēto noguldījumu izmaksu "Citadele" sāks nākamajā otrdienā, 29.novembrī.

Pirmdien FKTK plāno tiesā iesniegt "Latvijas Krājbankas" maksātnespējas pieteikumu.

Lietuvas valdība nacionalizējusi 100% "Latvijas Krājbankas" lielākās īpašnieces ‒ bankas "Snoras" ‒ akciju, kuru kontrolpakete piederēja Krievijas uzņēmējam Vladimiram Antonovam. Lietuvas centrālā banka saņēmusi informāciju no ārvalstīm, ka "Snoras" aktīvos trūkst vērtspapīru vairāk nekā miljarda litu (204 miljonu latu) vērtībā. Savukārt 24.novembrī Lietuvas centrālās bankas valdeatzina banku "Snoras" par maksātnespējīgu un nolēma vērsties tiesā ar prasību atzīt to par bankrotējušu.

"Snoras" pieder nedaudz vairāk kā 60% "Krājbankas" akciju. Pēc aktīvu apmēra "Krājbanka" septembra beigās bija devītā lielākā no 31 Latvijas bankas.

Video: Unikāls video FOTORADARS darbā jāredz!!! Фоторадар в работе!

Joki: Smuka vai .. jāredz? Хорошая девочка или нет ?

Ziņas: Tiesa atbrīvojusi Antonovu un Baranauski pret drošības naudu 60 tūkstoši lati! Антонов и Баранаускас освобождены под залог в 60 тысяч лат!

V. Antonovs atbrīvots pret 75 tūkstošu britu mārciņu (aptuveni 60 tūkstoši lati), bet Raimonds Baranauskis pret 250 tūkstošu britu mārciņu (aptuveni 200 tūkstoši lati) lielu drošības naudu, vēsta Lietuvos Rytas.  Lietu izskatīja tiesnese Karolīna Tabsa.

Iepriekš tika vēstīts, ka, ja Vladimirs Antonovs un Raimonds Baranauskis nepiekritīs tam, ka viņus izod Lietuvai, tad izdošanas procedūra varētu ievilkties 60 - 90 dienas, taču, ja piekritīs – tad līdz desmit dienām, sacīja Lietuvas Ģenerālprokuratūras pārstāvis Tomass Krušina.

Jau vēstīts, ka policijai pagaidām nav informācijas, vai abi finansisti varētu pieprasīt politisko patvērumu. Portāls jau vēstīja, ka ceturtdienas vakarā Lielbritānijā tika aizturēti bijušie Snoras lielākie akcionāri V. Antonovs un R. Baranuskis. Aizturēšana notika pamatojoties uz Lietuvas izsniegto Eiropas aresta orderi.

V. Antonovs un R. Baranauskis tiek turēti aizdomās par smagiem finanšu noziegumiem izsaimniekojot Snoras līdzekļus. Latvijā V. Antonovs ir aizdomās turētais saistībā ar Krājbankas problēmām.

Ziņas: Valsts garantēto noguldījumu izmaksa Krājbankas klientiem.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome ir pieņēmusi lēmumu par banku, kas izmaksās garantētos noguldījumus līdz 100 000 eiro jeb 70 000 latu apmērā - tā būs "Citadele". FKTK skaidrojums Krājbankas klientiem par savas naudas saņemšanu:

Valsts garantēto noguldījumu izmaksa. Skaidrojums





Kam?

Valsts garantētos noguldījumus līdz 100 000 eiro varēs saņemt rezidenti un nerezidenti, gan fiziskās, gan juridiskas personas, arī valsts un pašvaldību uzņēmumi, kuriem ir pašu ieņēmumi, kam Krājbankā ir nauda jebkādā veidā.

 Garantētā atlīdzība netiek izmaksāta par centrālo banku un noguldījumu piesaistītāju noguldījumiem; finansu iestāžu noguldījumiem;  to institūciju noguldījumiem, kuras tiek finansētas no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem, tai skaitā tranzītfondiem;   noguldījumiem, ko izdarījuši noguldījumu piesaistītāja akcionāri, kuriem noguldījumu piesaistītājā ir būtiska līdzdalība, padomes un valdes priekšsēdētājs un locekļi, iekšējā audita dienesta vadītājs, sabiedrības kontrolieris un citi noguldījumu piesaistītāja darbinieki, kuri plāno, vada un kontrolē noguldījumu piesaistītāja darbību un atbild par to;   noguldījumiem, kuri noguldītājiem piešķirti ar individuāli noteiktām procentu likmēm vai citiem noteikumiem, ja to izpilde veicinājusi noguldījumu piesaistītāja finansiālā stāvokļa pasliktināšanos;  garantētajiem noguldījumiem, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai atzīstami par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem, ja stājies spēkā notiesājošs tiesas spriedums;  garantētajiem noguldījumiem, kuri izriet no prasījuma, kas pret noguldījumu piesaistītāju ir radies vai varētu rasties sakarā ar to, ka noguldījumu piesaistītājs veicis darījumus ar uzrādītāja noguldījumu (depozītu) sertifikātiem vai uzrādītāja obligācijām;  noguldījumiem, kas saskaņā ar likumu veido noguldījumu piesaistītāja pašu kapitālu.

 Kad?

Valsts garantēto noguldījumu varēs saņemt no otrdienas, 29.novembra 60 gadu laikā - līdz 2071.gada 28.novembrim.  

 Kur?

"Citadeles" bankas klienti varēs pieteikties valsts garantēto noguldījumu saņemšanai internetbankā. Gan "Citadeles", gan citu banku klienti varēs vērsties "Citadeles" klientu apkalpošanas centros visā Latvijā, gan izņemot skaidru naudu, gan norādot citu kredītiestāžu kontu, uz kuru jāpārskaita valsts garantētā noguldījuma summa.

Nepieciešamie dokumenti

Fiziskām personām, dodoties uz "Citadeles" apkalpošanas centriem, jāņem līdzi pase. Ja persona pārstāv kādu citu Krājbankas klientu, jāņem līdzi pilnvarojumu apliecinošus dokumentus. Savukārt uzņēmumu pārstāvjiem jābūt paraksta tiesīgām personām vai pilnvarotām personām.

Kā?

"Citadeles" internetbankā  vai "Citadeles" klientu apkalpošanas centros visā Latvijā Krājbankas klienti varēs saņemt savu garantēto noguldījumu tikai vienā transakcijā - visa summa būs jāpārved uz vienu kontu vienā reizē, vai arī jāizņem skaidrā naudā vienā reizē. Izvēloties saņemt virs 500 latiem skaidrā naudā, būs iepriekš jāpiesakās konkrētajā "Citadeles" klientu apkalpošanas filiālē, jo pretējā gadījumā pastāv iespēja, ka filiāle varētu pietrūkt skaidras naudas.  Valūtā esošo naudu izņemt varēs tikai latos, konvertējot summu pēc kursa uz 22.novembrī, kad FKTK atzina neguldījumu nepieejamību.  Peļņas procentus arī aprēķinās uz 22.novembri.
Naudas saņemšanai nepiemēros nekādu komisijas maksu.
Cik?

Krājbankas klienti varēs saņemt no 1 santīma līdz 70 280,4 latiem. Ja fiziskās personas kopš trešdienas Krājbankas bankomātos izņēma naudu, tās no Noguldījuma garantijas fonda saņems par attiecīgu summu mazāk.  
Ja noguldījums pārsniedz 70 280,4 latus

Personas varēs pieteikt savas kā kreditora prasības Krājbankas likvidācijas vai maksātnespējas procesā.
Neskaidrības un sūdzības par izmaksu jāiesniedz FKTK, nevis "Citadeles" bankai.

Ziņas: Snoras banka netiks glābta! Банк Snoras не будет спасен!

Lietuvas Bankas valde ceturtdien vēlu vakarā nolēma likvidēt nacionalizēto Snoras banku un vērsties attiecīgās iestādēs, lai pret to tiktu vērsta bankrota lieta, vēsta Leta.
«Atklājām to, ko nedomājām atklāt,» medijiem sacījis Lietuvas Bankas priekšsēdētājs Vits Vasiļausks.
Bankas īpašumi no gandrīz astoņiem miljardiem litu (1,6 miljardiem latu) esot samazinājušies līdz 3,4 miljardiem litu (693,6 miljoniem latu).
Esot pazuduši noguldījumi par 600 miljoniem litu (122,4 miljoni latu) ārvalstu bankās, investīcijas Kaimanu salu fondos - par 550 miljonu litu (112,2 miljoniem latu). To vienkārši nav, teicis Vasiļausks.
«Nav cita veida, kā risināt problēmu, - "Snoras" banka jālikvidē,» sacījis Lietuvas Bankas vadītājs.
Viņš piebildis, ka, nacionalizējot banku, vēl cerēts, ka to varēs restrukturizēt.
Aģentūra BNS vēsta, ka Lietuvas Bankas valde arī atcēlusi iepriekš pieņemtos lēmumus, ar kuriem bankai Snoras tika atļauts veikt atsevišķas operācijas. Tas nozīmē, ka sāks darboties noguldījumu garantēšanas mehānisms, un fiziskās un juridiskās personas varēs saņemt kompensācijas par saviem bankā Snoras noguldītajiem līdzekļiem līdz 345 280 litu (70 437 latu) apmērā, kā to paredz likums. Šie līdzekļi ir jāizmaksā 20 darba dienu laikā, taču šis termiņš var tikt pagarināts par 10 dienām.

Ziņas: Lielbritānijā aizturēti bijušie "Snoras" akcionāri Antonovs un Baranausks! В Великобритании задержаны Антонов и Баранаускас акционеры Krājbanka

Saskaņā ar Lietuvas izdoto Eiropas Savienības (ES) orderi Lielbritānijā aizturēti nacionalizētās Lietuvas bankas "Snoras" bijušie akcionāri Vladimirs Antonovs un Raimonds Baranausks, aģentūrai BNS ceturtdienas vakarā apstiprināja Lietuvas iekšlietu ministrs Raimunds Palaitis.
"Cik man zināms, aizturēts gan Antonovs, gan Baranausks," sacīja Palaitis.

Savukārt Lietuvas ģenerālprokuratūras prokurors Toms Krusna teica, ka, pēc viņa rīcībā esošās provizoriskās neapstiprinātās informācijas, aizturēts Baranausks, bet par Antonova aizturēšanu viņam ziņu neeesot
Jau vēstīts, ka Lietuvas ģenerālprokurors Darjus Valis trešdien parakstījis Eiropas Savienības (ES) orderi "Snoras" bijušo lielāko akcionāru Antonova un Baranauska aizturēšanai. Ģenerālprokuratūras paziņojumā teikts, ka Antonovam un Baranauskam izvirzītas apsūdzības par īpašuma piesavināšanos lielā apmērā un dokumentu viltošanu, bet Baranauskam - arī par grāmatvedības datu sagrozīšanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.


Savukārt Latvijas Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis otrdien paziņoja, ka Antonovs, kurš bija "Latvijas Krājbankas" padomes priekšsēdētājs, ir atzīts par aizdomās turamo personu un tiek lemts par viņa izsludināšanu meklēšanā. Aizturēti arī "Latvijas Krājbankas" bijušie valdes locekļi, bet bijušajam valdes priekšsēdētājam Ivaram Priedītim piemērots apcietinājums.


Lietuvas valdība 16.novembrī nacionalizēja 100% bankas "Snoras" akciju, kuru kontrolpakete - 68,1% akciju - piederēja Antonovam, bet 25,31% - Baranauskam. Lietuvas centrālā banka saņēmusi informāciju no ārvalstīm, ka "Snoras" aktīvos trūkst vērtspapīru vairāk nekā miljarda litu (204 miljonu latu) vērtībā.


Savukārt Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome 21.novembrī nolēma apturēt "Snoras" meitasbankas "Latvijas Krājbankas" visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz konstatēto līdzekļu iztrūkumu bankā.


"Snoras" pieder nedaudz vairāk kā 60% "Latvijas Krājbankas" akciju. Pēc aktīvu apmēra "Latvijas Krājbanka" septembra beigās bija devītā lielākā no 31 Latvijas bankas.

Video: Krājbankas reklāma! Krajbanka - Sievasmāte !

Video: Cik skaisti viņa dejo jāredz! Как хорошо она танцует!

Ziņas : „Radio 101” saistīts ar „Krājbanku”! Radio 101 связан со схемами в Krājbanka

Firmu, kurai pieder „Radio 101”, dibinājis krievu uzņēmējs Sergejs Fiščenko, kurš ir iesaistīts skandalozos darījumos, kas saistīti ar „Latvijas Krājbanku” un tās īpašnieku Krievijas miljardieri Vladimiru Antonovu.

Divarpus mēnešus pēc SIA „TeleMedia centrs” nodibināšanas tā pārgāja tagadējā „Radio 101” vadītāja Edgara Menča īpašumā. Pie tās viņam palīdzēja tikt „Latvijas Krājbankas” izsniegtais kredīts viena miljona eiro (Ls 700 000) apmērā.

Mencis ir solījis kredītu bankai atdot vēlākais desmit gadu laikā. Pašreiz sakarā ar „Latvijas Krājbankas” krahu radio nākotne ir neskaidra. „Radio 101” līdzekļi ir iesaldēti „Krājbankā”, un tas nevar veikt ikdienas maksājumus. „Radio 101” pārstāvis Ilgvars Rukers gan saka, ka situācija „Krājbankā” neapklusinās radiostaciju.

Kasjauns.lv pēta, kā radās „Radio 101” un kas īsti ir tās īpašnieka – SIA „TeleMedia centrs” - dibinātājs Sergejs Fiščenko, kuram nu vairs ar radiobiznesu vismaz oficiāli nav nekāda sakara.

Pērn, pāris dienu pirms Jāņiem, skanēt sākušā „Radio 101”, kura intelektuālais potenciāls ir no Radio SWH aizgājušie dīdžeji Artis Volfs, Māris Žigats, Egons Reiters un Toms Grēviņš, oficiālais īpašnieks ir SIA „TeleMedia centrs”, kura vienīgais īpašnieks ir bijušais Rradio SWH finanšu direktors Edgars Mencis, kurš SWH par finanšu direktoru strādāja līdz 2008. gada nogalei.

Kredītu piešķir „savējo” firmai
Kredītu „Ŗadio 101”izveidei - miljonu eiro - piešķīra „Latvijas Krājbanka”. Mencis pēc tam presē stāstīja, ka neviena banka, „protams, mums uzreiz nekrita ap kaklu ar vēlmi palīdzēt, bet biznesa plāns bija pietiekami spēcīgi izstrādāts”. Tomēr viss liecina, ka ne jau „Krājbanka” kredītu deva kādam nezināmam uzņēmumam par labi izstrādātu biznesa plānu. „Latvijas Krājbankai” un tā vadītājiem uzņēmums „TeleMedia centrs” un tā iepriekšējais īpašnieks Fiščenko bija ļoti labi zināms. Fiščenko vārds figurēja visnotaļ sarežģītās finanšu shēmās saistībā ar „Latvijas Krājbankas” īpašnieku miljardieri Antonovu.

Pirms „TeleMedia centrs” nonāca Menča īpašumā, tas piederēja Latvijā mazpazīstamajam krievu biznesmenim Fiščenko, kurš ir piedalījies vērienīgos biznesa darījumos ar „airBaltic” privātā akcionāra „Baltijas Aviācijas sistēmas” un Rīgas Vagonu rūpnīcas akciju iegādi, pircis nekustamo īpašumu no kādreizējā „Parex bankas” īpašnieka Valērija Kargina ģimenes, kā arī izteicis vēlmi iegādāties pamesto Skrundas militāro pilsētiņu.

Dibina noslēpumainu radiofirmu
Viens no daudzajiem uzņēmumiem, kuru Fiščenko dibināja pērnā gada 5. janvārī, bija SIA „TeleMedia centrs”. Tas, pēc visa spriežot, bija dibināts, lai nodarbotos ar radiobiznesu. Piemēram, pērnā gada marta sākumā „TeleMedia centrs” uzvarēja radio frekvenču piešķiršanas konkursā un ieguva apraides atļauju Liepājā.

Toreiz „TeleMedia centrs” bija visnotaļ noslēpumaina firma, un tika izteikti minējumi, ka tā dibināta, lai pirms Saeimas vēlēšanām tā savā kontrolē pārņemtu radioēteru. Laikraksts „Dienas Bizness” pagājušā gada pavasarī rakstīja: „Nacionālā radio un televīzijas padome nevar izslēgt, ka apraides atļauju Liepājā ieguvušo SIA „TeleMedia centrs” finansē kāda politiska partija, jo tuvākas informācijas par šo firmu tās rīcībā nav.”

„Radio 101” juridiskais īpašnieks SIA „TeleMedia centrs” ir reģistrēta 2010. gada 5. janvārī, un līdz 24. martam tā pilnībā piederēja Sergejam Fiščenko. 24. martā par „TeleMedia centra” īpašnieku kļuva Edgars Mencis.
Interesanti, ka, dienu pirms Mencis kļuva par „TeleMedia centrs” īpašnieku, 23. martā, „TeleMedia centrs” it kā nejauši iegādājās divas spēcīgas reģionālas radiostacijas – „Radio Zemgale” Jelgavā un „Radio 3” Cēsīs. Līdz ar to pastarpināti par šo radiostaciju īpašnieku kļuva Mencis.

Fiščenko skandalozie darījumi
Fiščenko vārds saistās ar neskaitāmām darbībām finanšu shēmās, aiz kurām stāv „Latvijas Krājbankas” īpašnieka miljardiera Antonova intereses, kā arī veicis biznesa darījumus, kas ieguvuši plašu rezonansi:

* Fiščenko vārds bija iesaistīts shēmā, ar kuras starpniecību 2010. gada decembrī Bahamu salās reģistrēta kompānija „Taurus Asset Management Fund Limited” iegādājās aviokompānijas „airBaltic” privātā akcionāra SIA „Baltijas aviācijas sistēmas” (BAS) akcijas. Tika uzskatīts, ka aiz šā darījuma slēpās Antonovs. Vairāku Fiščenko piederošu uzņēmumu padomes loceklis Janeks Jeļkins uzreiz pēc tam nonāca BAS valdē kā jaunā līdzīpašnieka pārstāvis.

* Tagad ir apturēts vērienīgais „Pasažieru vilciena” vilcienu iepirkums, jo ir šaubas, ka konkursa uzvarētāja Spānijas uzņēmuma Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles” apakšuzņēmējs Rīgas Vagonu rūpnīca (RVR) nespēs izpildīt visas saistības, jo RVR manta pilnībā ir ieķīlāta „Latvijas Krājbankā”. Te arī pie vainas ir Fiščenko.

Pagājušā gada 5. martā Kiprā reģistrētais uzņēmums „Mysea Enterprises Limited” ieķīlājis „Latvijas Krājbankā” sev piederošās 696 130 RVR akcijas (67% akciju kontrolpaketi). Kā Kipras ārzonas „Mysea Enterprises Limited” pārstāvis šajā darījumā figurēja Sergejs Fiščenko,

* Pērn februārī Fiščenko par 310 000 latiem, neizmantojot hipotekāros kredītus, no Karginu ģimenes pārstāvja Georgija Kargina iegādājās 1507 kvadrātmetrus lielu zemesgabalu ar dzīvojamo ēku Rīgā, Ernesta Birznieka-Upīša ielā.

* Fiščenko piederošā SIA „Latvian Development Holding” bija pieteikusies arī Skrundas militārās pilsētiņas izsolē, veikusi samaksu par piedalīšanos, taču noteiktajā termiņā apliecinājumu nav iesniegusi.


„Radio 101” pārstāvis Ilgvers Rukers stāsta, ka „Krājbankas” krahs radio darbību neietekmēs

Ziņas: Rīgas 'Dinamo' izcīna trešo uzvaru pēc kārtas

Kontinentālajā hokeja līgā (KHL) ar uzvaru piecu spēļu izbraukuma sēriju trešdien uzsāka Rīgas "Dinamo", kas Maskavā ar 2:1 (1:0, 0:0, 1:1) pieveica Jūliusa Šuplera vadīto CSKA.

"Dinamo" tas bija trešais panākums pēc kārtas, kas ļāva KHL kopvērtējumā Rietumu konferenfcē nostiprināties astotajā vietā.

Spēles astotajā minūtē vārtus guva Džeimijs Lundmarks. Pēdējās trešdaļas sākumā Dmitrijs Krugliševs izlīdzināja rezultātu, bet uzvaras vārtus pēc trīsarpus minūtēm guva Ainārs Podziņš.
Kontinentālajā hokeja līgā (KHL) ar uzvaru piecu spēļu izbraukuma sēriju trešdien uzsāka Rīgas "Dinamo", kas Maskavā ar 2:1 (1:0, 0:0, 1:1) pieveica Jūliusa Šuplera vadīto CSKA.

"Dinamo" tas bija trešais panākums pēc kārtas, kas ļāva KHL kopvērtējumā Rietumu konferenfcē nostiprināties astotajā vietā.

Spēles astotajā minūtē vārtus guva Džeimijs Lundmarks. Pēdējās trešdaļas sākumā Dmitrijs Krugliševs izlīdzināja rezultātu, bet uzvaras vārtus pēc trīsarpus minūtēm guva Ainārs Podziņš.
Pirms spēles

Trešdienas spēlē "Dinamo" treneri pieteikuši septiņus aizsargus un 13 uzbrucējus, bet vārtus sargās Kriss Holts. Pēc savainojuma sadziedēšanas laukumā atgriezies Aleksandrs Ņiživijs, bet spēlēt nevarēs apslimušais Fredriks Vargs. Kā 13. uzbrucējs tiks pieteikts Juris Štāls.
Pirmais periods

Jau spēles pirmajā minūtē laba iespēja izvirzīties vadībā bija "Dinamo" komandai, taču Jāņa Sprukta piespēle vārtu priekšā Miķelim Rēdliham nebija ērta un metiens neizdevās, tomēr šajā epizodē rīdzinieki nopelnīja vairākumu. Spēlējot ar viena vīra pārsvaru, bīstamus uzbrukumus izveidot neizdevās, taču pēc tā labs metiens padevās Mārtiņam Karsumam, tomēr to tvēra CSKA vārtsargs Rastislavs Staņa. Piektajā minūtē arī Maskavas komanda izveidoja labu uzbrukumu, tomēr "Dinamo" vārtsargs Kriss Holts ripu atvairīja un aizsargi briesmas novērsa.

Turpmākajās minūtēs spēles gaita izlīdzinājās un abas vienības uzbruka viena pēc otras, bet mača astotajā minūtē ātrā uzbrukumā pēc Aleksandra Ņiživija piespēles ar plaukstas metienu no uzbrukuma zonas vidus "Dinamo" komandu vadībā izvirzīja Džeimijs Lundmarks. Pēc zaudētiem vārtiem CSKA metās uzbrukumā, bet vārtos lieliski spēlēja Holts. Brīdi vēlāk Rīgas komanda atkal spēlēja vairākumā, izveidojot vairākus labus, bet nerezultatīvus uzbrukumus. Arī turpmākajās minūtēs iniciatīva piederēja viesiem, kas pretinieku vārtus apdraudēja biežāk. Pirmā perioda noslēgumā spēle galvenokārt ritēja laukuma viduszonā un rezultāts nemainījās.
Otrais periods

Otro trešdaļu aktīvāk iesāka mājinieki, kuri ilgāku laiku kombinēja uzbrukumus "Dinamo" aizsardzības zonā, taču pārāk bīstami metieni CSKA hokejistiem neizdevās. Pēc spēlētām divām minūtēm otrajā periodā rīdzinieki palika mazākumā, jo noraidījumu nopelnīja Lundmarks, taču ar visas komandas pūlēm viņi veiksmīgi aizsargājās un CSKA rezultātu neizlīdzināja. Pēc vairākuma labs uzbrukums izdevās Maskavas komandai, kad pa vārtu stabu trāpīja Aleksejs Badjukovs.

CSKA otrajā trešdaļā turpināja uzbrukt aktīvāk nekā "Dinamo", kuri situāciju pie Staņas vārtiem pirmo reizi saasināja tikai devītajā minūtē. Nedaudz vēlāk presingu pretinieku aizsardzības zonā iesāka Miķelis Rēdlihs, kurš pārtvēra ripu un piespēlēja to uz brīvo laukumu Karsumam, taču viņš ripu neuzņēma un labā situācija palika neizmantota. Turpinājumā vienības apmainījās ar saturīgiem uzbrukumiem, bet spēles 34.minūtē Mihails Pašņins saņēma divu minūšu noraidījumu. Vairākumā Rīgas kluba hokejisti labi kombinēja uzbrukumus, bet vēl reiz laba iespēja bija Karsumam, kurš uzmeta virsū CSKA vārtsargam. Perioda noslēdzošajā minūtē "Dinamo" uzbrucējs Niklass Luceniuss pārkāpa noteikumus un atstāja savu vienību mazākumā, bet tajā viņi vēl nespēja gūt vārtus.
Trešais periods

Trešās trešdaļas sākumā CSKA turpināja spēlēt vairākumā, bet tajā neko bīstamu neizveidoja, taču tūlīt pēc tā Dmitrijs Kugriševs pielaboja Petra Časlava metienu, izlīdzinot rezultātu 1:1. Pēc gūtajiem vārtiem maskavieši turpināja apdraudēt "Dinamo" vārtus, taču šoreiz viņiem gūt vārtus neizdevās. Tomēr rīdzinieki spēja atspēlēties un trešā perioda piektajā minūtē pēc Staņas atsistā Lundmarka metiena pirmais pie ripas bija Ainars Podziņš, kurs raidīja ripu vārtos un atkal izvirzīja "Dinamo" vadībā.

Nākamajās minūtēs iniciatīvu pārņēma CSKA, kuri veidoja uzbrukumus "Dinamo" aizsardzības zonā, taču vairākas reizes precīzi vārtos spēles Holts. Astoņas minūtes pirms perioda noslēguma savu vienību uz divām minūtēm mazākumā atstāja Jakubs Šindels. Vairākumā Maskavas kluba spēlētāji veidoja nesekmīgus uzbrukumus, bet "Dinamo" aizskrēja pretuzbrukumā, taču tas bija neveiksmīgs. Pēc mazākuma rīdzinieki spēlēja aktīvāk par konkurentiem, apdraudot viņu vārtus, bet Staņa bija savā vietā. Pēdējās divās minūtēs CSKA centās uzspiest savu spēli, taču "Dinamo" to nepieļāva un mājiniekus neglāba arī vārtsarga maiņa pret sesto laukuma spēlētāju. Līdz ar to "Dinamo" izcīnīja pirmo uzvaru garajā izbraukuma sērijā.

Nākamo maču "Dinamo" aizvadīs piektdien, kad Novokuzņeckā tiksies ar "Metallurg".

Rīgas "Dinamo" sastāvs

Vārtsargi: #31 Chris Holt (#37 Māris Jučers).
Aizsargi: #9 Krišjānis Rēdlihs - #13 Guntis Galviņš, #8 Sandis Ozoliņš - #14 Jēkabs Rēdlihs, #6 Arvīds Reķis - #11 Kristaps Sotnieks, #2 Rodrigo Laviņš.
Uzbrucēji: #15 Mārtiņš Karsums - #5 Jānis Sprukts - #19 Miķelis Rēdlihs, #72 Ville Nieminen - #83 Jamie Lundmark - #17 Aleksandrs Ņiživijs, #66 Ainārs Podziņš - #32 Jakub Sindel - #47 Mārtiņš Cipulis, #95 Juris Upītis - #73 Niclas Lucenius - #87 Gints Meija, Juris Štāls.

Ziņas : Krājbankas likvidācija tautsaimniecībai izmaksātu virs 100 miljoniem latu

Latvijas krājbankā kopējais noguldījumu apjoms, pēc pēdējiem zināmajiem datiem, bijis aptuveni 580 miljonu latu apjomā, no kuriem noguldītāji garantēto izmaksu gadījumā varētu saņemt aptuveni 350 miljonus latu. Tādējādi 230 miljoni latu ir summa, no kuras lielāku vai mazāku daļu noguldītāji - uzņēmumi un privātpersonas - var zaudēt Krājbankas likvidācijas gadījumā.
Lai arī pastāv cerība, ka daļu naudas izdosies atgūt pēc Krājbankas aktīvu pārdošanas, tomēr jāņem vērā, ka vismaz 200 miljoni latu no aktīvu pārdošanas vēl būs jāatmaksā valstij, no kuras nāksies aizņemties naudu garantēto noguldījumu atmaksai, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājas Irēnas Krūmanes jau iepriekš teiktais. Šajos apšaubāmi atgūstamajos noguldījumos lielu daļu veido pašvaldību, arī valsts un pašvaldības uzņēmumu noguldījumi, kuri nevar pretendēt uz garantētajiem noguldījumiem. Tāpat daļu veido arī uzņēmumi, par kuriem liela daļa līdzekļu kalpoja, piemēram, par nosacījumu kredītu saņemšanai. No aptaujāto ekspertu teiktā izriet, ka negatīvs efekts uz tautsaimniecību būs, to veido ne vien tieši zaudēta nauda, bet arī negūtais labums tausaimniecībai, ko šie līdzekļi varēja sniegt. Aplēses ir dažādas: daži eksperti domā, ka zaudējumu apjoms varētu sasniegt 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kura apjoms varētu būt aptuveni 13 miljardi latu.
Eksperti ir vienisprātis, ka Krājbankas likvidācija ietekmēs IKP izaugsmi šogad ceturtajā ceturksnī un 2012. gada 1. ceturksnī. Pēc DNB bankas eksperta Pētera Strautiņa atzītā, ja nebūtu Krājbankas gadījuma, Latvijas IKP 4. ceturksnī varēja būt ātrākais ES.
Vairākas uzrunātās bankas šoreiz atteicās sagatavot savu analītiķu viedokli par Krājbankas likvidācijas ietekmi uz tautsaimniecību, to, no vienas puses, argumentējot ar pārāk neskaidro situāciju, kas rada augsni pārāk lielām spekulācijā, bet, no otras puses, tās šobrīd vairāk pievērsušās to klientu apkalpošanai, kas steidzamā kārtā spiesti pāriet no Krājbankas. Tikmēr ekonomists Uldis Osis uzskata, ka ietekme var būt dažāda, tostarp uz banku sistēmu ietekme būs ļoti neliela, jo Krājbankas aktīvu apjoms veidoja vien 3% kopējā banku tirgū. Tomēr cita situācija var būt ar noguldītājiem, tostarp, ja kādam uzņēmumam bija lielāki uzkrājumi, tad tiem būs zaudējumi, «jārēķinās, ka kāda nozare varētu ciest», tā U. Osis.
Tiesa gan, viņš nedomā, ka zaudētā nauda Krājbankā atstās lielu ietekmi uz tautsaimniecību. Pašlaik konkrētu zaudējumu apjomu izmērīt grūti, to varētu pateikt vēlāk, kad kāds uzņēmums kļūtu maksātnespējīgs Krājbankā pazaudētās naudas dēļ. Zaudējumi kopumā var būt aptuveni 200 miljonu latu apjomā (starpība starp kopējiem un atgūstamiem noguldījumiem), tomēr tas atkarīgs arī no tā, kā tiks pārdoti Krājbankas aktīvi. Problēma ir apstāklī, ka, tuvojoties otrajam krīzes vilnim, tirgus ir ļoti pasīvs, un realizēt aktīvus, ja to grib izdarīt ļoti ātri, var par ļoti zemām cenām

Ziņas: Policija atbrīvojusi Latvijas Krājbankas bijušo valdes locekli Ovčiņņikovu

Valsts policija trešdienas vakarā atbrīvojusi "Latvijas Krājbankas" bijušo valdes locekli Svetlanu Ovčiņņikovu.

To apliecināja advokāts Saulvedis Vārpiņš. Vai Ovčiņņikova ir atzīta par aizdomās turēto, advokāts nezināja. To pašu aģentūrai BNS nevarēja pagaidām pateikt arī Valsts policijā.

Valsts policijas pārstāve Lita Juberte gan aģentūrai BNS sacīja, ka policija nekomentēs, vai pārsūdzēs Rīgas apgabaltiesā trešdienas Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu, ar kuru atteikts piemērot apcietinājumu šonedēļ aizturētajiem bankas valdes bijušiem locekļiem Mārtiņam Zalānam un Dzintaram Pelcbergam.

Jau ziņots, ka pēc tam, kad tiesa atteica piemērot apcietinājumu Zalānam un Pelcbergam, Valsts policija trešdienas vakarā viņiem noteikusi aizliegumu izbraukt no valsts un tuvoties pārējiem bankas valdes locekļiem.

Zalānam un Pelcbergam kā drošības līdzeklis piemērota arī uzturēšanās noteiktā dzīvesvietā.

Abi atzīti par aizdomās turētajiem pēc Krimināllikuma panta par pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu.

Vēstīts arī, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija 21.novembrī nolēma apturēt "Latvijas Krājbankas" visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz konstatēto līdzekļu iztrūkumu bankā, par ko ir informēta Ģenerālprokuratūra. Savukārt Valsts policija sākusi kriminālprocesu saistībā ar "Latvijas Krājbanku" un aizturējusi bijušo valdes priekšsēdētāju Ivaru Priedīti un bankas valdes locekļus ‒ Zalānu, Pelcbergu un Ovčiņņikovu. Priedītim kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, taču viņš atrodas ārstniecības iestādē un viņu apsargā likumsargi.

Pašlaik kriminālprocess ir sākts par dienesta pilnvaru pārsniegšanu un ļaunprātīgu izmantošanu. Pagaidām tajā aizdomās turamie ir četri – bijušais "Latvijas Krājbankas" valdes priekšsēdētājs Priedītis, bijušais bankas padomes loceklis Vladimirs Antonovs, Zalāns un Pelcbergs.

Policija ir veikusi vairākas kratīšanas un izmeklēšanas darbības, kuru laikā atsavināti dažādi informācijas nesēji un dokumenti.

"Snoras" pieder nedaudz vairāk kā 60% "Latvijas Krājbankas" akciju. Pēc aktīvu apmēra "Latvijas Krājbanka" septembra beigās bija devītā lielākā no 31 Latvijas bankas.

Lietuvas valdība 16.novembrī nacionalizēja 100% bankas "Snoras" akciju, kuru kontrolpakete piederēja Antonovam, bet 25% ‒ Raimondam Baranauskam, kurš bija "Snoras" valdes priekšsēdētājs. Arī Lietuvas ģenerālprokuratūra pēc informācijas saņemšanas no Lietuvas centrālās bankas par situāciju bankā "Snoras" 14.novembrī ierosinājusi krimināllietu.

Ziņas: Nodokļu maksātāji – 'Krājbankas ķīlnieki' var prasīt nodokļu termiņa pagarinājumu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina nodokļu maksātājus, kuri Latvijas Krājbankas darbības apturēšanas dēļ nevar savlaicīgi nomaksāt nodokļus valstij, prasīt nodokļu maksājumu samaksas termiņa pagarinājumu.

Iesniegumu par nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu nodokļu maksātāji var iesniegt elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (dokumentu grupa "Citi" - dokumentu veids "Informācija VID klientu apkalpošanas centriem"), klātienē jebkurā VID Klientu apkalpošanas centrā, kā arī pieteikt nodokļu samaksas termiņa pagarinājuma nepieciešamību telefoniski pa VID informatīvo tālruni 1898, izvēloties tēmu "Nodokļi, Elektroniskās deklarēšanas sistēma", informē VID, tiesa, jau iepriekš atvainojoties par to, ka sakarā ar nodokļu maksātāju lielo interesi šajā jautājumā VID informatīvā tālruņa līnijas ir ļoti noslogotas.

Pieteikumu, iesniegumu par nodokļu samaksas termiņa pagarinājuma nepieciešamību VID izskatīs maksimāli īsā laikā, nepārsniedzot septiņas dienas. Piešķirot nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu, nokavējuma naudas aprēķināšana tiks pārtraukta ar šo pirmdienu – dienu, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisijas paziņoja par Krājbankas darbības apturēšanu.
VID arī norāda, ka gadījumos, kad Latvijas Krājbanka ir pieņēmusi izpildei nodokļu maksātāja maksājumu uzdevumu par nodokļu samaksu, taču nav izpildījusi to sakarā ar bankas darbības apturēšanu, VID neaprēķinās nokavējuma naudu vai pārtrauks nokavējuma naudas aprēķināšanu uz laiku, līdz tiks pieņemts lēmums par bankas darbības atjaunošanu vai bankrotu.

Dienests arī informē, ka VID pašlaik nav iespējas veikt pieprasīto pārmaksāto nodokļu atmaksu Latvijas Krājbankas klientiem, tāpēc nodokļu administrācija aicina šos nodokļu maksātājus atvērt norēķinu kontu citā kredītiestādē vai arī informēt VID par savu jau esošo norēķinu kontu citā kredītiestādē. Fiziskajām personām, atverot jaunu kontu citā kredītiestādē, jāinformē par to VID, vēršoties jebkurā VID Klientu apkalpošanas centrā. Ar nodokļu maksātājiem, kuri pieprasījuši pārmaksāto nodokļu atmaksu un iesniegumā norādījuši Krājbankas kontu, VID darbinieki sazināsies telefoniski, lai informētu klientus un lūgtu sniegt informāciju par kontu citā kredītiestādē, uz kuru veikt pārmaksāto nodokļu atmaksu.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) trešdien aicināja VID un citas iestādes neuzlikt sodus par laicīgu nodokļu vai rēķinu nenomaksāšanu uzņēmumiem, kuru konti atrodas Krājbankā.

Konfederācija, atsaucoties uz VID datiem, informē, ka 18 000 juridiskajām personām, individuālajiem komersantiem un saimnieciskās darbības veicējiem nodokļu rēķinu konti atrodas Krājbankā.

LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone norāda, ka Krājbankas darbības apturēšanu "var uzskatīt par "force majeure" situāciju, kuras risināšanai jāizmanto visas VID rīcībā esošās iespējas, lai neradītu nodokļu maksātājiem papildus izdevumus". "Aicinām arī citas valsts un pašvaldību iestādes rīkoties atbildīgi, veikt izmaiņas sistēmās un aizsargāt godīgos nodokļu un dažādu pakalpojumu rēķinu maksātājus (elektrība, ūdens apgāde, u.c.), nepiemērojot soda naudas par kavētajiem maksājumiem," pausts LDDK paziņojumā.

Pēc LDDK rīcībā esošās informācijas, visvairāk no Krājbankas kraha cietīs mazais un vidējais bizness, īpaši tirdzniecības nozares uzņēmumi un to darbinieki Latvijas reģionos, jo vēsturiski plaši sazarotais reģionu tīkls ir bijusi Krājbankas priekšrocība klientu piesaistē.

"Apgrūtinātā norēķināšanās negatīvi ietekmēs kopējo ekonomisko aktivitāti gan tieši, nevarot izmantot Krājbankas norēķinu kartes un nepildot laicīgi saistības pret klientiem un partneriem, gan novēršot sekas - soda sankcijas un citus uzrēķinus par maksājumu kavējumiem," norāda LDDK.

Jau ziņots, ka FKTK padome pirmdien apturēja "Krājbankas" visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Šāds lēmums pieņemts, pamatojoties uz bankā konstatēto līdzekļu iztrūkumu, par ko ir informēta Ģenerālprokuratūra. Saskaņā ar šo lēmumu ir apturēta arī bankas valdes un padomes darbība un iecelti komisijas pilnvarnieki jeb pilnvarnieku grupa, kas pārvalda banku un iegūst kredītiestādes valdes un padomes tiesības.

Krājbankā šobrīd par labu trešajām personām apķīlāti aptuveni 100 miljoni latu, un aizdomās turētā statuss šai lietā piemērots bankas prezidentam Ivaram Priedītim, kurš otrdien arī apcietināts, un bankas pastarpinātajam īpašniekam un padomes loceklim, Krievijas miljardierim Vladimiram Antonovam.

Ja Lietuva neglābs tās nacionalizētās "Snoras" bankas meitas kompāniju Krājbanka, kuru šāda scenārija gadījumā nāktos likvidēt, tad valsts garantēto noguldījumu izmaksai visiem bankas noguldītājiem būtu nepieciešami aptuveni 350 miljoni latu. Patlaban vēl tiek precizēti aprēķini, cik liela summa būtu vajadzīga, lai visiem 238 000 "Krājbankas" noguldītājiem nodrošinātu garantēto noguldījumu izmaksu. Taču saskaņā ar aptuveniem aprēķiniem tam vajadzētu aptuveni 350 miljonus latu, kas ievērojami pārsniedz fondā uzkrāto summu - 149 miljonus latu. Trūkstošā summa tiktu aizņemta Valsts kasē, kam tā pēc bankas aktīvu realizācijas tiktu atdota.

Ievērojot notikumus "Krājbankas" mātes sabiedrībā Lietuvas "Snoras bankā" un to iespējamo tālāko ietekmi uz "Krājbankas" finansiālo stabilitāti un tās maksātspēju, FKTK jau pagājušajā ceturtdienā noteica ierobežojumus "Krājbankas" darbībai. Tie zaudēja spēku līdz ar FKTK pirmdienas lēmumu apturēt visu bankas finanšu pakalpojumu sniegšanu.

Pagājušajā trešdienā Lietuvas Bankas valde nolēma uz laiku apturēt bankas "Snoras" darbību. Neilgi pēc tam Lietuvas valdība ārkārtas sēdē nolēma nacionalizēt "Snoras". Saskaņā ar Lietuvas Bankas valdes priekšsēdētāja Vita Vasiļauska teikto bankā "Snoras" trūkst vērtspapīru vairāk nekā miljarda litu (204 miljonu latu) vērtībā. Lietuvas "Snoras" bankai pieder vairāk nekā 60% "Krājbankas" akciju. Savukārt "Snoras" kontrolpakete pirms bankas nacionalizēšanas piederēja Krievijas uzņēmējam Vladimiram Antonovam. "Krājbanka" pēc aktīvu apmēra ierindojas Latvijā desmit lielāko banku sarakstā.

Ziņas: Lietuvas muitnieki aizturējuši „Snoras” bankas vadītāju! Задержана управляющая "Snoras" банка!

Lietuvas bankas „Snoras” vadītāja Raimonda Baranauska sieva Sigita Baranauskiene 22. novembra vakarā ieradās Rīgā. Tikmēr Lietuvas ģenerālprokuratūra viņas vīru izsludinājusi starptautiskajā meklēšanā.

Baranauskieni 22. novembra pēcpusdienā Lietuvas muitnieki aizturējuši Saloču (Grenctāles) robežkontroles punktā uz Lietuvas - Latvijas robežas, raksta diena.lv.

Muitnieki arī konfiscējuši „Snoras” bankai piederošu automašīnu „Mercedes Benz”, kuru vadīja Raimonda Baranauska sieva Sigita Baranauskiene, atstājot sievieti uz ceļa, ziņo Lietuvas mediji.

Muitas kriminālpārvaldes pārstāvis J. Rimkevicius Lietuvas portālam balsas.lt skaidroja, ka automašīna pārtverta pēc Finanšu noziegumu izmeklēšanas dienesta pieprasījuma. „Tā ir daļa no procedūrām, kas paredzētas, lai arestētu „Snoras” bankas aktīvus,” viņš paskaidrojis. Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā pēc Lietuvas ģenerālprokuratūras pieprasījuma ir apcietināti visi „Snoras” bankas aktīvi, bet tā vadītājs izsludināts starptautiskā meklēšanā.

Noskaidrots, ka Baranauskiene vēlējās izceļot no Lietuvas, lai tiktos ar savu vīru. Saskaņā ar oficiālajiem datiem, sieviete nav apcietināta, bet tikai konfiscēta mašīna, ar ko tā braukusi. Viņai piedāvāts pārkāpt citā mašīnā, kas viņu nogādātu mājās, ko viņa nav vēlējusies. Viļņas laikraksts „Respublika” vēsta, ka pēc mašīnas konfiskācijas, baņķiera sieva atstāta klajā laukā, līdz viņai no Viļņas pakaļ atbraukusi meita un pēc tam abas aizbraukušas uz Rīgu.

Sadusmota par notikušo mašīnas pārmeklēšanu un tās konfiskāciju sieviete laikrakstam „Respublika” izteikusies, ka līdzīgi kā norvēģis (par terorismu apsūdzētais Breivīks) vēlas paņemt ieroci un nošaut visus šajā lietā iesaistītos („Snoras” lietas izmeklētājus). 

Ziņas: VL-TB/LNNK frakcija aicina Krūmani atkāpties

Nacionālās apvienības VL-TB/LNNK Saeimas frakcija nolēmusi aicināt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāju Irēnas Krūmanes atkāpties no amata.
Šādu lēmumu frakcija pieņēmusi vienbalsīgi, pirms tam savā tviterī paziņoja frakcijas deputāts, Saeimas sekretārs Dzintars Rasnačs.

Nacionālās apvienības Saeimas frakcija uzskata, ka pašreizējie notikumi ar Latvijas Krājbanku ir jāsaista arī ar nepietiekami efektīvu līdzšinējo FKTK banku uzraudzības politiku, kas kopš "Parexs Bankas krīzes tā arī nav tikusi uzlabota, informēja VL-TB/LNNK valdes loceklis Jānis Tomels.
Cilinskis portālam "Delfi" sacīja, ka gadījumā, ja Krūmane neatkāpjas pati, VL-TB/LNNK varētu rosināt viņas demisiju. Viņš gan atzina, ka šobrīd nevar pateikt, kāda ir atstādināšanas procedūra.

Jau ziņots, ka FKTK padome pirmdien apturēja "Krājbankas" visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Šāds lēmums pieņemts, pamatojoties uz bankā konstatēto līdzekļu iztrūkumu, par ko ir informēta Ģenerālprokuratūra. Saskaņā ar šo lēmumu ir apturēta arī bankas valdes un padomes darbība un iecelti komisijas pilnvarnieki jeb pilnvarnieku grupa, kas pārvalda banku un iegūst kredītiestādes valdes un padomes tiesības.

FKTK uzskata, ka tā nav atbildīga par Krājbankas finanšu situāciju, jo informējusi Ģenerālprokuratūru uzreiz pēc līdzekļu iztrūkuma konstatēšanas. Arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers atzina, ka FKTK pārmest neko nevar, un norādīja, ka kriminālprocess par nolaidību sākt neesot pamata.

Krājbankā šobrīd par labu trešajām personām apķīlāti aptuveni 100 miljoni latu, un aizdomās turētā statuss šai lietā piemērots bankas prezidentam Ivaram Priedītim, kurš otrdien arī apcietināts, un bankas pastarpinātajam īpašniekam un padomes loceklim, Krievijas miljardierim Vladimiram Antonovam.

Ja Lietuva neglābs tās nacionalizētās "Snoras" bankas meitas kompāniju Krājbanka, kuru šāda scenārija gadījumā nāktos likvidēt, tad valsts garantēto noguldījumu izmaksai visiem bankas noguldītājiem būtu nepieciešami aptuveni 350 miljoni latu. Patlaban vēl tiek precizēti aprēķini, cik liela summa būtu vajadzīga, lai visiem 238 000 "Krājbankas" noguldītājiem nodrošinātu garantēto noguldījumu izmaksu. Taču saskaņā ar aptuveniem aprēķiniem tam vajadzētu aptuveni 350 miljonus latu, kas ievērojami pārsniedz fondā uzkrāto summu - 149 miljonus latu. Trūkstošā summa tiktu aizņemta Valsts kasē, kam tā pēc bankas aktīvu realizācijas tiktu atdota.

Ievērojot notikumus "Krājbankas" mātes sabiedrībā Lietuvas "Snoras bankā" un to iespējamo tālāko ietekmi uz "Krājbankas" finansiālo stabilitāti un tās maksātspēju, FKTK jau pagājušajā ceturtdienā noteica ierobežojumus "Krājbankas" darbībai. Tie zaudēja spēku līdz ar FKTK pirmdienas lēmumu apturēt visu bankas finanšu pakalpojumu sniegšanu.

Pagājušajā trešdienā Lietuvas Bankas valde nolēma uz laiku apturēt bankas "Snoras" darbību. Neilgi pēc tam Lietuvas valdība ārkārtas sēdē nolēma nacionalizēt "Snoras". Saskaņā ar Lietuvas Bankas valdes priekšsēdētāja Vita Vasiļauska teikto bankā "Snoras" trūkst vērtspapīru vairāk nekā miljarda litu (204 miljonu latu) vērtībā. Lietuvas "Snoras" bankai pieder vairāk nekā 60% "Krājbankas" akciju. Savukārt "Snoras" kontrolpakete pirms bankas nacionalizēšanas piederēja Krievijas uzņēmējam Vladimiram Antonovam. "Krājbanka" pēc aktīvu apmēra ierindojas Latvijā desmit lielāko banku sarakstā.

Ziņas: Lietuva izsludina 'Snoras' bijušos akcionārus starptautiskā meklēšanā

Lietuvas ģenerālprokurors Darjuss Valis trešdien parakstījis Eiropas aresta orderi par bijušo komercbankas " Snoras" akcionāru – Vladimira Antonova un Raimonda Baranauska – aizturēšanu, informē portāls "Delfi.lt"
Trešdien tiesa apmierināja Vaļa pieprasījumu  par drošības līdzekļiem, ko piemērot bijušajiem komercbankas akcionāriem.

"Abi  bijušie akcionāri ir aizdomās turamās personas. Viņus tur aizdomās par īpašuma piesavināšanos lielos apmēros un dokumentu viltošanu, Baranausku - arī par " melno grāmatvedību" un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu," teikts Ģenerālprokuratūras paziņojumā.

Valis atteicies izpaust, kurām personām vēl var tikt izvirzītas apsūdzības. "Aizdomās turamo skaitu nedrīkstu nosaukt," sacījis Lietuvas ģenerālprokurors.
Viņš apliecinājis, ka likumsargi " darot visu iespējamo", lai noteiktu personu atrašanās vietu. Tiek pieļauts, ka Antonovs un Baranausks ir Lielbritānijā.

Ģenerālprokurors arī nav komentējis ziņas par  bijušā Lietuvas Bankas vadītāja Reinolda Šarkina iespējamo nopratināšanu.

Kā ziņots, Lietuvas valdība 16. novembrī nacionalizēja 100% "Snoras" akciju, kuru kontrolpakete piederēja Krievijas uzņēmējam Vladimiram Antonovam, kad Lietuvas centrālā banka saņēma informāciju no ārvalstīm, ka "Snoras" aktīvos trūkst vērtspapīru vairāk nekā miljarda litu (204 miljoni latu) vērtībā.

Pašlaik banku "Snoras" pārvalda pagaidu administrators Saimons Freklijs un viņa komanda, kurā ir 20 līdz 25 cilvēki.

Seims 17. novembrī pieņēma likumu grozījumus, kas ļaus atdalīt daļu pārņemtās bankas īpašuma un nodot to jaunai valsts dibinātai bankai. Šie grozījumi ļaus valstij nepieciešamības gadījumā atdalīt bankas labos aktīvus no sliktajiem un nodot daļu aktīvu privāta kapitāla bankai vai valsts dibinātai pagaidu bankai.

Jau vēstīts, ka pēc notikumiem ar "Snoras"   pārbaudes veiktas arī "Latvijas Krājbankā" un šobrīd apcietināti vairāki tās bijušie vadītāji , bet banka, spriežot pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāvju atzinumiem, ir bankrotējusi.

Joki: Latvijas CRYbanka. В Латвии приключился крах Latvijas Krajbanka.

Ziņas: Profesors par Krājbanku: lielajiem noguldītājiem ir svarīgi, lai banku neslēdz

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmums apturēt visus Latvijas Krājbankas norēķinus ir pozitīvs solis, jo cilvēki šobrīd ir diezgan satricināti.
To laikrakstā Latvijas Avīze publicētā komentārā norāda Banku augstskolas finanšu katedras asociētais 
profesors
 Uģis Zālītis.
«Plašsaziņas līdzekļi šo satraukumu tikai vairo, un rodas cilvēciska reakcija: izņemt naudu, bet bankai naudas nav, jo tā ir kredītos. Tādējādi šis lēmums pasargā banku no naudas aizplūšanas,» viņš skaidro.
«Mums nevajadzētu satraukties, jo iedzīvotāju intereses aizsargā Noguldījumu garantijas likums,» akcentē profesors. «Problēmas valdībai radīsies tikai tad, ja banku pasludinās par maksātnespējīgu. Kur valdība ņems naudu, lai iedzīvotājiem izmaksātu noguldījumus? Viss atkarīgs no tā, cik gudri valdība šīs problēmas atrisinās. Turklāt tās jārisina, paturot prātā, ka, ja tiks palīdzēts Latvijas Krājbankai – doti naudas līdzekļi –, tad principā šie līdzekļi aizplūdīs uz citām bankām,» viņš raksta.
U. Zālītis skaidro: «No šā gada sākuma valstī ir Finanšu stabilitātes nodevas likums, kura mērķis ir stiprināt finanšu sistēmu, lai, ja nepieciešams, mazinātu finansiālās grūtībās nonākušo kredītiestāžu negatīvo ietekmi. Diemžēl šī nodeva ir tikai no 1. janvāra, un procents 0,036% gadā ir tik mazs, ka nekas daudz nevarētu būt uzkrāts. Ja banku pasludina par maksātnespējīgu, tad visi noguldītāji savu naudu saņem no garantiju fonda – līdz 100 000 eiro. Tā kā fondā naudas nav daudz, tad naudu izmaksās no valsts budžeta, bet bankas maksās nodevu (0,036%), un nodeva kompensēs to daļu, kas no budžeta būs izmaksāta. Atmaksāsies ilgtermiņā.»
«Cilvēki no Parex bankas necieta. Cieta tikai tie, kuri pirmajā mirklī pirms termiņa izņēma savus noguldījumus. Viņi pazaudēja procentus, samaksāja vēl soda naudu un galu galā saņēma vēl mazāk nekā ieguldījuši. Tiem, kas neņēma ārā, uzkrājums turpinājās. Arī šobrīd nezaudēs tie, kuriem ieguldīts līdz 100 000 eiro.
Turpretī lielajiem noguldītājiem ir svarīgi, lai banku neslēdz. Rīgas domei, piemēram, noguldīti vairāki miljoni latu, bet garantēti tiek tikai 100 000 eiro. Valdības lēmums rādīs, kā intereses būs svarīgākas,» norāda U. Zālītis.

Ziņas: Lato Lapsa: Krājbankas krahs - ko valsts mums melo šoreiz?

"Kāpēc Krūmane vēl uz brīvām kājām? Par 3300 latu mēnesī tā "uzraudzīja", ka beigās palīdzēja kārtējo reizi apzagt 80 000 Latvijas pensionārus! Tas jānovērtē ar pieciem gadiem cietumā un mantas konfiskāciju!" ir sašutis viens portāla lasītājs. "Tas, ka FKTK kārtējo reizi visu nogulēja, nav nekāds pārsteigums. Kompetences līmenis LV iestādēs ļauj tikai konstatēt notikušo," viss ir skaidrs citam. Un šādus viedokļus pa visu interneta telpu otrdien vien kopā varētu savākt tūkstošiem.

Atceroties Parex krahu, kad mūsu dārgais banku uzraugs - Finanšu un kapitāla tirgus komisija patiešām nogulēja visu, ko nu vien varēja nogulēt, būtu liels kārdinājums piekrist, nemaz ilgi nedomājot. Jo vairāk, piemēram, ieklausoties "banku eksperta" Ģirta Rungaiņa otrdien radio visā nopietnībā, pat neaptverot sacītā komiskumu, teiktajā - ka, lūk, mūsu banku uzraugi ir pārlaiduši trīs banku krīzes (mēs zinām, kā tieši) un tagad ir visnotaļ gatavi ceturtajai.
Taču, ja ticam mums oficiāli stāstītajam, šis it kā īsti nebūtu tas gadījums.
Atminēsimies - kad tika paziņots par Lietuvas Snoras bankas atklāto iztukšošanu un tai sekojušo nacionalizāciju, visi mūsu banku uzraugi un pārējie, kam vien ir kaut kāds sakars ar banku jomu, vienā balsī apgalvoja - tikai mieru, tikai mieru, Krājbankā viss ir kārtībā, uztraukumam nav pamata.
Protams, banku uzraugiem un draugiem patiešām tā ir jāapgalvo līdz pat pēdējam brīdim, un nav ko par to uz viņiem dusmoties, - tikko apgalvojumos iezagsies kaut mazākā šaubu ēniņa, attiecīgās bankas noguldītāju un klientu panika, vienalga, pamatota vai nepamatota, būs klāt. (Kas netic, var pajautāt Ivaram Godmanim, cik desmitu miljonu aizplūšanu no valsts jau pārņemtās Parex bankas savulaik izmaksāja viņa glupā izmuldēšanās televīzijā - varbūt mēs banku slēgsim, varbūt neslēgsim: jo kurš idiots gan atstās savu naudu bankā, kuru valsts gan pārņēmusi, taču pasaka - nu, tad jau redzēs, ko mēs ar to darīsim.)
Taču, ja reiz līdz ar Snoras bankas krahu nekādi nekavējoši soļi netika sperti (ja neskaita gluži remdeno lēmumu par ierobežojumu uzlikšanu izmaksām no Krājbankas), varētu pieņemt, ka uz to brīdi informācijas par kādiem brēcošiem un uzskatāmiem - simt miljonu ir diezgan iespaidīga summa - iztrūkumiem Krājbankā mūsu banku uzraugiem nebija. Jo tad taču viņi būtu sarosījušies uzreiz, vai ne?
Bet tad... paiet burtiski dažas dienas, un izrādās, ka iztrūkums esot gan, turklāt tas esot visnotaļ krimināls - pietiekams, lai no tiesas dabūtu akceptu Krājbankas prezidenta apcietināšanai.
Un te nu sākas neskaidrības. No vienas puses - patīk mums tas vai ne, bet banku uzraugiem, pat tiem visprasmīgākajiem un zvērīgākajiem, ir savas iespēju robežas: ja pēkšņi vienas bankas vadībai ienāk prātā tādu vai citādu summu pārskaitīt nezinkam, uzraugi var vienīgi žēli noskatīties palikušajās sliedēs un ķerties pie pārskaitītāju žmiegšanas, - aizkavēt šādu pārskaitījumu viņi nevar, lai kā mums gribētos.
Tātad - dažās dienās Krājbankas vadība būtu aizskaitījusi, par labu nez kam ieķīlājusi vai nez kā nozaudējusi 100 miljonus latu (kas ir oficiāli nosauktā summa)? Baltie un pūkainie uzraugi bijuši uzdevumu augstumos, taču neko nav spējuši izdarīt zvērīgo bankas kriminālistu izdarībām. Holivudas filmai tas būtu visnotaļ okei, bet šeit un tagad?

Krājbankas līdzšinējam vadītājam Ivaram Priedītim var pārmest daudz ko, bet nez vai atradīsies cilvēks no banku jomas, kurš skaidrā prātā pieļaus, ka šis ilgizdzīvojošais baņķieris - vienalga, vai viņš strādāja par latvieti vai ko citu, - vienkārši tāpat, tikai tāpēc, ka visvarenais Antonovs "palūdza", būtu veicis kaut ko uzskatāmi un viennozīmīgi (un viegli atklājami) kriminālu. Šāds un tāds viņš, protams, bija - bet atklāti glupjš? Un vēl kopā ar visu valdi, kura, kā zināms, tāpat ir aizturēta?
Publika, protams, pašlaik ar labsajūtu brēkā par veco, glumo, visādi nesimpātisko komjaunieti Priedīti, - bet ir ārkārtīgi grūti iedomāties, ka tieši šāds vecs un glums žuks ar visu savu dzīves pieredzi, kurš pieredzējis visas līdzšinējās banku krīzes, tā vienkārši varētu aizskaitīt kaut kur simt miljonus, labi saprotot, ka šāds solis - ja tas tiešām ir krimināls -, ņemot vērā Krājbankai pievērsto megavērību, tiks atklāts ja ne stundu, tad dienu laikā. Mums priekšā noliktais stāstiņš, kā Priedītis policistiem stāstījis par savu nepārdomāto rīcību ar bankas finanšu līdzekļiem un kā policisti pateicībā par vērtīgo informāciju viņu ir aši iespundējuši čokā, ir, maigi izsakoties, jokains.
Ar vārdu sakot, oficiālā versija par kriminālo dumiķi Priedīti, kurš nozūmējis simt miljonus, ir dīvaina. Tā vienkārši īsti neiet kopā ar veselo saprātu.
Protams, ja to atmetam, nekavējoties parādās jautājums - kas tad ir noticis?
Es nevaru uz to atbildēt, jo gluži vienkārši nezinu. (Kaut otrdienas preses konferencē FKTK vadītājas Irēnas Krūmanes stāstiņš par to, kā komisija "pārkāpumus bankas darbībā" konstatējusi 18. novembrī - tātad divas dienas pēc Snoras kraha - un uzreiz pa galvu, pa kaklu vērsusies Ģenerālprokuratūrā, liek domāt, ka ne jau vienā dienā kriminālais Priedītis ticis galā ar simt miljoniem un ka patiesībā kaut kas finansiāli jokains, mūsu trīs krīzes pieredzējušajiem un nogulējušajiem uzraugiem nemanot, noticis jau ilgāku laiku iepriekš, bet ieraudzīts tikai pēc notikumiem Lietuvā. Jo vairāk, ka "iztrūkums" nu jau vairs netiek pat pieminēts.)
Tāpat kā nezināt jūs, neraugoties uz to, ka likuma "Par valsts noslēpumu" 5. pants skaidri nosaka, ka valsts nav tiesīga iedzīvotājiem ierobežot pieejamību informācijai par ekonomisko stāvokli valstī un līdz ar to katram no jums it kā ir likumīgas tiesības pašam iepazīties ar, piemēram, valdības otrdienas sēdes slēgtajā daļā izskatīto informāciju par banku jomas stāvokli valstī. Tiesības jums ir - tikai valsts tām uzspļauj, jo no Parex kraha laikiem lieliski zina, ka nekas jau par šādiem sīkumiem nebūs.
Bet tā vēl nav Parex kraha galvenā mācība. Tas, kas pirmām kārtām ir jāatceras - Latvijas valsts šādās situācijās mums melo aizrautīgi un, šķiet, pat ar zināmu labsajūtu. Valsts dienu dienā mums meloja Parex kraha laikā, vienlaikus aizkulisēs vienojoties ar "abiem K", un nav pamata domāt, ka tās tikumos kaut kas šajā laikā būtu mainījies. Vismaz no līdzšinējās publiski sniegtās informācijas nekas par to neliecina.
Līdz ar to jautājums par to, kas īsti noticis Krājbankā un kur (un it īpaši - kad) aizčibējuši oficiāli nosauktie simt miljoni, nu nekādā gadījumā nav atbildēts. Un, ja skaidrība par to vēl tikai gaidāma, viens gan ir skaidrs jau pašlaik: pat, ja izrādīsies, ka Latvijas valsts amatpersonas jau atkal nav uzraudzījušas, jau atkal nav pamanījušas, jau atkal ir noticējušas, jau atkal nav operatīvi reaģējušas, toties jau atkal pa kaktiem par kaut ko vienojušās utt., "iesēdīsies" labākajā gadījumā kāds privātbaņķieris, bet nekādā gadījumā ne kāds no tiem, kam ir jāuzrauga, jānovērš un jākontrolē.

Ziņas: Atklāta "Krājbankas" shēma, iespējams, nauda apķīlāta jau augustā

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) noliedz pārmetumus par nepietiekamu AS "Latvijas Krājbanka" uzraudzību, skaidrojot, ka naudas iztrūkums bankā radies pēc naudas apķīlāšanas, kas notikusi nelikumīgi un ko banka no komisijas slēpa. Iespējams, tas noticis jau augustā.

FKTK nav zināms, kad noslēgti ķīlas līgumi - pēc Krājbankas lielākas īpašnieces, Lietuvas "Snoras" bankas problēmu sākuma vai jau pēc tam. Oficiāli bankas valdes sēdēs jautājums par naudas apķīlāšanu nebija izskatīts, intervijā Latvijas Radio skaidroja komisijas biroja vadītāja Anna Dravniece.
Bankas krahu komisija nevarēja paredzēt, jo no tās informācija bija slēpta, "ir noticis noziedzīgs nodarījums", skaidroja Dravniece.

Pašlaik Krājbankā konstatēts 100 miljonu latu iztrūkums, šī nauda ir ārvalstu banku kontos, bet nav pieejama un Krājbanka netiek klāt. Dravniece uzsvēra, ka līdzekļu iztrūkumu atklāja FKTK, prasot Krājbankai akumulēt līdzekļus un ieskaitīt kontā, taču banka to nespēja izdarīt.
FKTK priekšsēdētājas vietnieks Jānis Brazovskis savukārt intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" skaidroja, ka 18.novemrbī FKTK uzdeva akumulēt līdzekļus vienā kontā, bet tas nenotika, par ko Krājbanka ziņoja un atzina, ka līdzekļi nav pieejami.

Dokumenti, kas apliecina ķīlu, Krājbankā nav pieejami, līgums esot parakstīts vienā eksemplārā un bankas grāmatvedībā šī dokumenta nav, skaidroja Brazovskis. Viņš stāstīja, ka ārvalstu bankām, kur nauda ir apķīlāta, lūgts sniegt ziņas par šo līgumu, un pagaidām saņemta tikai viena atbilde no bankas par saistību izpildi un šajā atbildē ir "norāde uz augusta vidu". Iespējams, Krājbankas nauda apķīlāta jau augusta vidū, secināja Brazovskis.

Naudas nepieejamību komisija nevarēja pamanīt, jo to nezināja arī Krājbanka un citi Krājbankas valdes locekļi. Bankas vadītājs Ivars Priedītis nevienu neesot informējis par līgumu, skaidroja FKTK pārstāvis.

Brazovskis arī pastāstīja, ka, lemjot par Krājbankas darbību, FKTK sazinājās ar bankas pastarpināto īpašnieku, Krievijas izcelsmes uzņēmēju Vladimiru Antonovu, kurš finanšu darījumus skaidrojis ar pašas FKTK prasībām palielināt Krājbankas kapitālu un to, ka citos viņa projektos nav gājis labi.

Jau ziņots, ka FKTK šobrīd strādā pie diviem "Krājbankas" nākotnes scenārijiem - Lietuvas valdība kā bankas lielākās īpašnieces, "Snoras" bankas jaunā akcionāre varētu ieguldīt naudu "Krājbankas" kapitālā vai arī gaidāma "Krājbankas" likvidācija, izmaksājot noguldītājiem valsts garantēto summu. Latvijas valdības dalība "Krājbankas" pārņemšanā netiek apsvērta.

FKTK padome pirmdien apturēja "Krājbankas"  visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Šāds lēmums pieņemts, pamatojoties uz bankā konstatēto līdzekļu iztrūkumu, par ko ir informēta Ģenerālprokuratūra. Saskaņā ar šo lēmumu ir apturēta arī bankas valdes un padomes darbība un iecelti komisijas pilnvarnieki jeb pilnvarnieku grupa, kas pārvalda banku un iegūst kredītiestādes valdes un padomes tiesības.

Ievērojot notikumus "Krājbankas" mātes sabiedrībā Lietuvas "Snoras bankā" un to iespējamo tālāko ietekmi uz "Krājbankas" finansiālo stabilitāti un tās maksātspēju, FKTK jau pagājušajā ceturtdienā noteica ierobežojumus "Krājbankas" darbībai. Tie zaudēja spēku līdz ar FKTK pirmdienas lēmumu apturēt visu bankas finanšu pakalpojumu sniegšanu.

Pagājušajā trešdienā Lietuvas Bankas valde nolēma uz laiku apturēt bankas "Snoras" darbību.  Neilgi pēc tam Lietuvas valdība ārkārtas sēdē nolēma nacionalizēt "Snoras". Saskaņā ar Lietuvas Bankas valdes priekšsēdētāja Vita Vasiļauska teikto bankā "Snoras" trūkst vērtspapīru vairāk nekā miljarda litu (204 miljonu latu) vērtībā.

Lietuvas "Snoras" bankai pieder vairāk nekā 60% "Krājbankas" akciju. Savukārt "Snoras" kontrolpakete pirms bankas nacionalizēšanas piederēja Krievijas uzņēmējam Vladimiram Antonovam. "Krājbanka" pēc aktīvu apmēra ierindojas Latvijā desmit lielāko banku sarakstā.

Ziņas:FKTK oficiāli atzīst Krājbankas krahu; garantēto atlīdzību fiziskās un juridiskās personas saņems 20 darbdienu laikā

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome otrdienas sēdē pieņēma lēmumu, ar kuru konstatēts, ka "Latvijas Krājbankā" ir iestājusies noguldījumu nepieejamība, līdz ar to likumā noteikto 20 darbdienu laikā visi bankas klienti – gan fiziskās, gan juridiskās personas – saņems likumā noteikto garantēto atlīdzību līdz 100 tūkstošiem eiro (70 000 latu), informēja komisijā.

FKTK galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Upleja portālam "Delfi" sacīja, ka paziņojums FKTK mājaslapā ievietots otrdien pēc pulksten 22. Likumā noteikts, ka garantēto atlīdzību izmaksā ne vēlāk kā 20 darbdienu laikā no dienas, kad iestājusies noguldījumu nepieejamība, tātad šajā gadījumā – līdz 20.decembrim.

FKTK padome nolēma uzdot Krājbankai izmaksāt daļu garantēto atlīdzību līdz 50 latiem dienā klientiem – fiziskām personām, kurām saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu ir tiesības saņemt garantēto atlīdzību. Šie klienti tiks noskaidroti, pamatojoties uz informāciju, kāda ir bankas grāmatvedības reģistros noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienā – otrdien.
50 latus dienā izmaksās pēc bankas klientu - fizisko personu izvēles šādā veidā: no trešdienas - izmaksājot skaidrā naudā Krājbankas bankomātos saskaņā ar bankomātu darba laiku, izmantojot norēķinu kartes, kas piesaistītas norēķinu kontam, un izmantojot norēķiniem sociālo pabalstu kartes. Savukārt no ceturtdienas naudu izmaksās Krājbankas telpās vai bankas klientu apkalpošanas centros to darba laikā.
FKTK arī noteica, ka "Krājbanka" garantēto atlīdzību izmaksai nav tiesīga piemērot komisijas vai jebkādu citu maksu par šo darbību veikšanu.

Iepriekš minētā atlīdzības izmaksas kārtība būs spēkā līdz sestdienas, 26.novembra pulksten 24, savukārt par atlikušās garantētās atlīdzības daļas izmaksas kārtību FKTK lems Noguldījumu garantiju likumā noteiktajā termiņā, proti, līdz 20.decembrim.

FKTK uzsver, ka jebkuram Krājbankas klientam – gan fiziskām, gan juridiskām personām – saskaņā ar likumu tiek nodrošināta atlīdzības izmaksa par visu veidu noguldījumiem visās valūtās līdz 100 000 eiro (apmēram 70 000 latu), kas attiecas uz visiem kontiem kopā šajā bankā.

Valsts garantētā summa attiecas uz visiem klientu bankā esošajiem līdzekļiem - gan uz noguldījumiem, gan uz norēķinu kontu atlikumiem, gan algu kontiem, krājkontiem un citiem kontiem, skaidro FKTK.

Jau ziņots, ka FKTK padome pirmdien apturēja "Krājbankas" visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Šāds lēmums pieņemts, pamatojoties uz bankā konstatēto līdzekļu iztrūkumu, par ko ir informēta Ģenerālprokuratūra. Saskaņā ar šo lēmumu ir apturēta arī bankas valdes un padomes darbība un iecelti komisijas pilnvarnieki jeb pilnvarnieku grupa, kas pārvalda banku un iegūst kredītiestādes valdes un padomes tiesības.

Krājbankā šobrīd par labu trešajām personām apķīlāti aptuveni 100 miljoni latu, un aizdomās turētā statuss šai lietā piemērots bankas prezidentam Ivaram Priedītim, kurš otrdien arī apcietināts, un bankas pastarpinātajam īpašniekam un padomes loceklim, Krievijas miljardierim Vladimiram Antonovam.

Ja Lietuva neglābs tās nacionalizētās "Snoras" bankas meitas kompāniju Krājbanka, kuru šāda scenārija gadījumā nāktos likvidēt, tad valsts garantēto noguldījumu izmaksai visiem bankas noguldītājiem būtu nepieciešami aptuveni 350 miljoni latu. Patlaban vēl tiek precizēti aprēķini, cik liela summa būtu vajadzīga, lai visiem 238 000 "Krājbankas" noguldītājiem nodrošinātu garantēto noguldījumu izmaksu. Taču saskaņā ar aptuveniem aprēķiniem tam vajadzētu aptuveni 350 miljonus latu, kas ievērojami pārsniedz fondā uzkrāto summu - 149 miljonus latu. Trūkstošā summa tiktu aizņemta Valsts kasē, kam tā pēc bankas aktīvu realizācijas tiktu atdota.

Ievērojot notikumus "Krājbankas" mātes sabiedrībā Lietuvas "Snoras bankā" un to iespējamo tālāko ietekmi uz "Krājbankas" finansiālo stabilitāti un tās maksātspēju, FKTK jau pagājušajā ceturtdienā noteica ierobežojumus "Krājbankas" darbībai. Tie zaudēja spēku līdz ar FKTK pirmdienas lēmumu apturēt visu bankas finanšu pakalpojumu sniegšanu.

Pagājušajā trešdienā Lietuvas Bankas valde nolēma uz laiku apturēt bankas "Snoras" darbību. Neilgi pēc tam Lietuvas valdība ārkārtas sēdē nolēma nacionalizēt "Snoras". Saskaņā ar Lietuvas Bankas valdes priekšsēdētāja Vita Vasiļauska teikto bankā "Snoras" trūkst vērtspapīru vairāk nekā miljarda litu (204 miljonu latu) vērtībā. Lietuvas "Snoras" bankai pieder vairāk nekā 60% "Krājbankas" akciju. Savukārt "Snoras" kontrolpakete pirms bankas nacionalizēšanas piederēja Krievijas uzņēmējam Vladimiram Antonovam. "Krājbanka" pēc aktīvu apmēra ierindojas Latvijā desmit lielāko banku sarakstā.