svētdiena, 2011. gada 18. decembris

Ziņas: Antonovs atzīst, ka ir airBaltic līdzīpašnieks! Антонов признался, что истинный совладельце airBaltic



Investors Andrejs Rudeško nacionālajā lidsabiedrībā "airBaltic" pārstāvējis Vladimira Antonova biznesa intereses, svētdien intervijā TV3 raidījumam "Nekā Personīga" atzina pats sabrukušās Krājbankas bijušais pastarpinātais līdzīpašnieks Antonovs.

Līdz ar to Antonovs pirmo reizi atznis, ka ir patiesais "airBaltic" līdzīpašnieks, vēsta raidījums. Pēc Antonova teiktā, Rudeško ir viņa labākais draugs un bijis liecinieks baņķiera kāzās.

Raidījums ar Antonovu jaunāko caur "Skype" sarunājās piektdien, 16.decembrī pēc tiesas sēdes Londonā, kur atlika lemšanu par viņa izdošanu Lietuvai.

Sarunā eksbaņķieris stāstīja, ka bijušais "airBaltic" vadītājs Bertolds Fliks, lai arī turējies pie kompānijas prezidenta amata, pēdējā gadā to īstenībā nav vadījis. Viņš bijis aizņemts ar aizstāvību kriminālprocesā, ko pret Fliku ierosinājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, tādēļ "airBaltic" strādājis pašplūsmā.

"Mēs kreditējām "airBaltic" 2008.gada finanšu krīzes karstumā par diezgan lielu summu (…). 2009.gadā mēs ar visu bijām apmierināti, viss strādāja. Mums neviens papildu likviditāti neprasīja, procenti maksājās, ķīlas apkalpojās un mums nebija nekādu bažu," stāstīja raidījumam bijušais Krājbankas īpašnieks.

"Faktiski no 2010.gada septembra, varbūt pat no augusta mēs kļuvām par vienīgo kompānijas "AirBaltic" finanšu partneri un par vienīgo organizāciju, kas centās stabilizēt tās finanšu stāvokli un uzcelt kaut kādu biznesa modeli. 2011.gada maijā zaudējumi pārsniedza 2 miljonus eiro mēnesī. Pēc Latvijas Republikas ekonomikas ministra Arta Kampara uzstāšanās, zaudējumi sasniedza 4 miljonus latu mēnesī," raidījumam stāstīja Antonovs.

Viņš lēš, ka, neskaitot Krājbankas aizdevumus, viņš "airBaltic" papildus ieguldījis vēl vismaz 50 miljonus eiro. Konkrētu summu šobrīd esot grūti precizēt, jo "es esmu atgriezts no rādītājiem. Man nav pieejas nevienai no sistēmām."

Antonovs raidījumam atklāj, ka nav bijis ierosinātājs sarunu sākšanai ar Latvijas varasiestādēm, kurās šonedēļ aktīvi iesaistījies viņa tēvs. Pie viņa tēva vērsies uzņēmējs Bislans Abdulmuslimovs ar juristu Gintu Gžibovski. Taču viņš noliedz, ka Abdulmuslimovam būtu kāds sakars ar Krievijas kompānijām, kas cenšas piedzīt Krājbankā iestrēgušo naudu.

Antonovs raidījumam arī atzina, ka Krājbankā bija diezgan liels nerezidentu naudas apjoms: "Manuprāt, intervences brīdī kādi 216 miljoni eiro vai latu, neatceros precīzi."

Antonovs arī pats esot gatavs sarunām par bankas turpmāko likteni, bet uz Latviju braukt nevarot, "jo esmu arestēts. Formāli es atrodos zem aresta." Viņš stāsta, ka Londonā saticies ar saviem Latvijas advokātiem un "Vienotības" pārstāvi Gati Kokinu. "Es viņam godīgi aprakstīju situāciju, kas noticis, tāpat kā jums. Viņš visu rūpīgi pierakstīja un teica, ka padomās," stāsta Antonovs.

Antonovs uzskata, ka Krājbanka varēja turpināt darbu un to nebija nepieciešams apturēt. "Bankai bija pietiekama likviditāte pat tās aizvēršanas brīdī. No klientu puses nebija īpašas panikas, bija panikojošie pilsoņi, bet kopumā, ja būtu pieņemts lēmums ātri banku nacionalizēt vai sanēt, vai arī, ja to pievienotu "Citadeles" bankai, kas ir valsts banka, tad no tās kolapsa varētu izvairīties," domā Antonovs.

"Otra problēma, kādēļ to būtu grūti īstenot, ir tā, ka "de jure" banka pieder nacionalizētajai bankai "Snoras". Un "de jure", valstij ir kāds mehānisms vai nav, droši vien, ka nevar tā vienkārši otrai nacionalizētajai bankai to atņemt vai arī nopirkt par vienu latu," norādīja Antonovs.

Antonovs raidījumam teicis, ka šobrīd jūtoties "kā ellē", jo viss viņa pēdējo desmit gadu darbs ir sabrucis un viņam vairs nav iespēju piekļūt ne svarīgiem dokumentiem, ne arī savai automašīnu kolekcijai, kuru viņš esot sakrājis Maskavā, bet kurai arestu uzlikusi Latvijas policija.

Intervijā eksbaņķieris par politiķiem runāt negrib, tomēr apgalvo, ka "viņa galvā par Latvijas politiķiem esot trīs sējumi" un, kad pienākšot laiks, Antonovs šos sējumus publiskošot, vēsta raidījums.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru