ceturtdiena, 2011. gada 1. decembris

Ziņas: 224 000 latu par 47,2% 'airBaltic' akciju – neadekvāti zema summa! 22400 латов за акции 'Airbaltic' неадекватная сумма!


"Ir acīmredzami, ka divsimt tūkstoši latu par 47,2% "airBaltic" akciju ir neadekvāti zema summa, un šajā situācijā valdība, kā arī "Latvijas Krājbankas" administrators rīkojušies pretēji bankas noguldītāju un lidsabiedrības interesēm," šādu viedokli ceturtdien izplatītā paziņojumā pauž SIA "Baltijas Aviācijas sistēmas" (BAS) līdzīpašnieks un bijušais "airBaltic" prezidents Bertolts Fliks, komentējot BAS "Latvijas Krājbankā" ("Krājbankā") ieķīlāto 47,2% "airBaltic" akciju pārdošanu valstij par nominālvērtību - 224 453 latiem.

Fliks uzskata, ka valdības rīcības rezultātā vērtīga darījuma iespēja gājusi secen, neļaujot "Krājbankai" gūt ievērojami lielākus ienākumus par tajā ieķīlātajām lidsabiedrības akcijām.

""Krājbankā ieķīlātās "airBaltic" akcijas pārdotas, pamatojoties uz valdības piesaistītā finanšu konsultanta "Prudentia" veikto analīzi. Esot konstatēti riski "airBaltic" turpmākai attīstībai un valsts interešu aizstāvībai saistībā ar "Snoras bankas" maksātnespēju un "Latvijas Krājbankas" darbības apturēšanu, jo tām esot izšķiroša ietekme BAS maksātspējas nodrošināšanā," Satiksmes ministrijas (SM) skaidrojumu ieķīlāto lidsabiedrības daļu iegādē atgādina Fliks.
Viņš gan norāda, ka BAS rīcībā nav SM konstatēto risku skaidrojuma saistībā ar šo situāciju. BAS arī nav bijusi izdevība iepazīties ar konsultantu analīzēm.

Fliks norāda, ka BAS līdz šim ir pildījis visas saistības, kas izriet no "airBaltic" akcionāru 3.oktobra vienošanās, tai skaitā oktobrī ieguldījis 14 miljonus latu "airBaltic" operatīvās darbības nodrošināšanai. "BAS vienmēr ir bijis gatavs pildīt noslēgto vienošanos starp "airBaltic" akcionāriem," norāda bijušais "airBaltic" prezidents.

BAS analizē situāciju un vērtēs, kādus tiesiskus soļus spert savu akcionāra tiesību aizstāvībai šajā jautājumā, piebilst BAS līdzīpašnieks.

Jau vēstīts, ka valsts SM personā trešdien ieguvusi līdz šim "Krājbankai" piederošo ķīlu - 47,2% lidsabiedrības "airBaltic" kapitāldaļas par nominālvērtību 224 453 lati. Šīs akcijas bankā bija ieķīlājis BAS, un ar trešdien noslēgto darījumu starp SM un "Krājbanku" valsts kļuva par 99,8% "air Baltic" akciju īpašnieku.

"AirBaltic" mazākuma akcionāra BAS ieķīlātās aviosabiedrības akcijas SM ieguva uz pirmpirkuma tiesību pamata. Piedāvājums iegādāties akcijas izteikts pēc vairāku pielīgto aizdevuma noteikumu neizpildes konstatēšanas un pamatots ar nepieciešamību nekavējoties sākt "Krājbankas" kreditoru (noguldītāju) mantisko interešu efektīvu aizstāvību, nepieļaujot bankas mantas aizdevuma un tā atmaksas nodrošinājuma - ķīlu - vērtības samazinājumu.

Ieņēmumus par "airBaltic" akcijām "Krājbanka" izmantos to noguldītāju prasību apmierināšanai, kuriem, atbilstoši likumam, kompensācijas neparedz Noguldījumu garantijas fonds, iepriekš skaidroja SM.

SM valsts sekretārs Anrijs Matīss preses konferencē ceturtdien uzsvēra, ka "Krājbanka" piedāvājusi valdībai nopirkt BAS bankā ieķīlātās nacionālās aviokompānijas "airBaltic" akcijas, jo "Krājbanka" pret BAS ir sākusi piedziņas procesu.

Plašākus komentārus gan Matīss saistībā ar šo procesu nesniedza, jo ministrijai neesot papildu informācija. Taču no SM pārstāvja teiktā noprotams, ka piedziņas process pret lielāko "airBaltic" privāto akcionāru BAS sākts, jo tas nepilda savas kredītsaistības pret banku.

Vienlaikus SM pārstāvis atzīmēja, ka uzsāktais piedziņas process pret BAS un bankas izteiktais piedāvājums SM par nominālvērtību nopirkt BAS "Krājbankā" ieķīlātās lidsabiedrības akcijas nekādā mērā nav saistīts ar 3.oktobrī noslēgto "airBaltic" akcionāru vienošanos. Tā paliek spēkā, tostarp nosacījums, ka puses iegulda aviokompānijā kopumā 109 miljonus latu.

Tas nozīmē, ka BAS saskaņā ar 3.oktobra "airBaltic" īpašnieku vienošanos būs iespēja iegādāties jaunemitētās lidsabiedrības akcijas un tādejādi ieguldīt naudu kompānijas pamatkapitālā atbilstoši iepriekšējai akciju proporcijai (Latvijas valsts 52,6%, BAS - 47,2%).

Tomēr, ja BAS nepiedalīsies papildu akciju iegādē, valstij vienai pašai nāksies ieguldīt atlikušo naudu kompānijā. Pagaidām gan vēl nav skaidrs, cik daudz naudu valsts papildus ieguldīs gadījumā, ja BAS neiegādāsies jaunās kapitāldaļas. Tas būs atkarīgs no valdības rocības un arī kompānijas biznesa plāna, piebilda Matīss.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru