trešdiena, 2011. gada 23. novembris

Ziņas: Profesors par Krājbanku: lielajiem noguldītājiem ir svarīgi, lai banku neslēdz




Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmums apturēt visus Latvijas Krājbankas norēķinus ir pozitīvs solis, jo cilvēki šobrīd ir diezgan satricināti.
To laikrakstā Latvijas Avīze publicētā komentārā norāda Banku augstskolas finanšu katedras asociētais 
profesors
 Uģis Zālītis.
«Plašsaziņas līdzekļi šo satraukumu tikai vairo, un rodas cilvēciska reakcija: izņemt naudu, bet bankai naudas nav, jo tā ir kredītos. Tādējādi šis lēmums pasargā banku no naudas aizplūšanas,» viņš skaidro.
«Mums nevajadzētu satraukties, jo iedzīvotāju intereses aizsargā Noguldījumu garantijas likums,» akcentē profesors. «Problēmas valdībai radīsies tikai tad, ja banku pasludinās par maksātnespējīgu. Kur valdība ņems naudu, lai iedzīvotājiem izmaksātu noguldījumus? Viss atkarīgs no tā, cik gudri valdība šīs problēmas atrisinās. Turklāt tās jārisina, paturot prātā, ka, ja tiks palīdzēts Latvijas Krājbankai – doti naudas līdzekļi –, tad principā šie līdzekļi aizplūdīs uz citām bankām,» viņš raksta.
U. Zālītis skaidro: «No šā gada sākuma valstī ir Finanšu stabilitātes nodevas likums, kura mērķis ir stiprināt finanšu sistēmu, lai, ja nepieciešams, mazinātu finansiālās grūtībās nonākušo kredītiestāžu negatīvo ietekmi. Diemžēl šī nodeva ir tikai no 1. janvāra, un procents 0,036% gadā ir tik mazs, ka nekas daudz nevarētu būt uzkrāts. Ja banku pasludina par maksātnespējīgu, tad visi noguldītāji savu naudu saņem no garantiju fonda – līdz 100 000 eiro. Tā kā fondā naudas nav daudz, tad naudu izmaksās no valsts budžeta, bet bankas maksās nodevu (0,036%), un nodeva kompensēs to daļu, kas no budžeta būs izmaksāta. Atmaksāsies ilgtermiņā.»
«Cilvēki no Parex bankas necieta. Cieta tikai tie, kuri pirmajā mirklī pirms termiņa izņēma savus noguldījumus. Viņi pazaudēja procentus, samaksāja vēl soda naudu un galu galā saņēma vēl mazāk nekā ieguldījuši. Tiem, kas neņēma ārā, uzkrājums turpinājās. Arī šobrīd nezaudēs tie, kuriem ieguldīts līdz 100 000 eiro.
Turpretī lielajiem noguldītājiem ir svarīgi, lai banku neslēdz. Rīgas domei, piemēram, noguldīti vairāki miljoni latu, bet garantēti tiek tikai 100 000 eiro. Valdības lēmums rādīs, kā intereses būs svarīgākas,» norāda U. Zālītis.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru