pirmdiena, 2011. gada 28. novembris

Ziņas: Pēc Krājbankas kraha atkāpjas FKTK vadītāja Krūmane! Крумане ушла в отставку !


Pēc Krājbankas kraha no amata atkāpusies Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Irēna Krūmane, teikts viņas paziņojumā medijiem.

"Esmu pieņēmusi lēmumu atkāpties, jo uzskatu, ka radītā spriedze ap manu atrašanos šajā amatā tikai kavē Komisijas pilnvērtīgu darbu, un jebkura politiska diskusija (plānotā Saeimas ārkārtas sēde) bremzē sektora stabilizāciju. Kā arī uzskatu, ka aktīvā Komisijas rīcība, konstatējot iespējamo finanšu noziegumu, tika vērsta uz bankas aktīvu saglabāšanu, lai aizsargātu noguldītāju intereses, līdz ar to tā nevar būt par pamatu pārmetumiem par Komisijas bezdarbību. Kā Komisijas priekšsēdētāja vienmēr esmu pēc labākās sirdsapziņas rūpējusies par nekavējošu reakciju uz katru būtisku trūkumu Komisijas darbībā, un ceru, ka pārējie Komisijas Padomes locekļi pilda savus pienākumus ar līdzvērtīgu atbildības sajūtu," paziņojumā pauž Krūmane.

Premjers Valdis Dombrovskis (V) pirmdien neilgi pēc Krūmanes paziņojuma portālam "Delfi" atteicās komentēt FKTK priekšsēdētājas atkāpšanos, sakot, ka komentāru varētu sniegt pēc koalīcijas padomes sēdes.
Jau ziņots, ka piektdien pēc Krājbanka kraha atlūgumu iesniedza ilggadējais FKTK padomes loceklis Jānis Placis, kura vadītais departaments atbild tieši par banku uzraudzību.

Saistībā ar "Krājbankas" krahu FKTK vadība publiskajā telpā kritizēta par nepietiekami efektīvo banku uzraudzības politiku. Nacionālās apvienības  VL-TB/LNNK Saeimas frakcija aicināja FKTK priekšsēdētāju Irēnu Krūmani atkāpties no amata. Koalīcijas partneri - "Vienotība" un Zatlera Reformu partija (ZRP) - gan vēl nesteidza atbalstīt šo iniciatīvu.

Arī Lietuvas finanšu ministre Ingrīda Šimonīte FKTK pārmeta vilcināšanos ierobežot "Krājbankas" darbību. Tas, pēc ministres domām, negatīvi ietekmēja gan "Krājbankas", gan tās mātes bankas - Lietuvas "Snoras" stabilitāti.

"Latvija jau pagājušajā trešdienā [16.novembrī] tika informēta par Lietuvas Centrālās bankas lēmumiem par "Snoras", bet tikai ceturtdien ierobežoja "Krājbankas" darbību un vēl pēc tam spēra visus citus soļus. Pa to laiku caur "Krājbanku" tika paspēts veikt zināmas darbības, kas noteikti nesekmēja nedz šīs bankas, nedz "Snoras" stabilitāti," norādīja Šimonīte.

FKTK vadība Lietuvas amatpersonas pārmetumus noraidīja, uzsverot, ka jau šā gada 16.novembrī tika nodrošināts, ka bez saskaņošanas ar FKTK netiek veikta neviena darbība, kas būtu saistīta ar "Krājbankas" saimniecisko darbību.

FKTK padome 21.novembrī nolēma apturēt "Latvijas Krājbankas" visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz konstatēto līdzekļu iztrūkumu bankā, par ko tika informēta Ģenerālprokuratūra. Valsts policija sākusi kriminālprocesu saistībā ar "Latvijas Krājbanku".

"Krājbankas" noguldītājiem valsts garantētās atlīdzības  izmaksās valstij piederošā "Citadeles" banka. Valsts garantēto noguldījumu izmaksu "Citadele" sāks nākamajā otrdienā, 29.novembrī.

Pirmdien FKTK plāno tiesā iesniegt "Latvijas Krājbankas" maksātnespējas pieteikumu.

Lietuvas valdība nacionalizējusi 100% "Latvijas Krājbankas" lielākās īpašnieces ‒ bankas "Snoras" ‒ akciju, kuru kontrolpakete piederēja Krievijas uzņēmējam Vladimiram Antonovam. Lietuvas centrālā banka saņēmusi informāciju no ārvalstīm, ka "Snoras" aktīvos trūkst vērtspapīru vairāk nekā miljarda litu (204 miljonu latu) vērtībā. Savukārt 24.novembrī Lietuvas centrālās bankas valdeatzina banku "Snoras" par maksātnespējīgu un nolēma vērsties tiesā ar prasību atzīt to par bankrotējušu.

"Snoras" pieder nedaudz vairāk kā 60% "Krājbankas" akciju. Pēc aktīvu apmēra "Krājbanka" septembra beigās bija devītā lielākā no 31 Latvijas bankas.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru