ceturtdiena, 2011. gada 24. novembris

Ziņas : Krājbankas likvidācija tautsaimniecībai izmaksātu virs 100 miljoniem latu


Latvijas krājbankā kopējais noguldījumu apjoms, pēc pēdējiem zināmajiem datiem, bijis aptuveni 580 miljonu latu apjomā, no kuriem noguldītāji garantēto izmaksu gadījumā varētu saņemt aptuveni 350 miljonus latu. Tādējādi 230 miljoni latu ir summa, no kuras lielāku vai mazāku daļu noguldītāji - uzņēmumi un privātpersonas - var zaudēt Krājbankas likvidācijas gadījumā.
Lai arī pastāv cerība, ka daļu naudas izdosies atgūt pēc Krājbankas aktīvu pārdošanas, tomēr jāņem vērā, ka vismaz 200 miljoni latu no aktīvu pārdošanas vēl būs jāatmaksā valstij, no kuras nāksies aizņemties naudu garantēto noguldījumu atmaksai, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājas Irēnas Krūmanes jau iepriekš teiktais. Šajos apšaubāmi atgūstamajos noguldījumos lielu daļu veido pašvaldību, arī valsts un pašvaldības uzņēmumu noguldījumi, kuri nevar pretendēt uz garantētajiem noguldījumiem. Tāpat daļu veido arī uzņēmumi, par kuriem liela daļa līdzekļu kalpoja, piemēram, par nosacījumu kredītu saņemšanai. No aptaujāto ekspertu teiktā izriet, ka negatīvs efekts uz tautsaimniecību būs, to veido ne vien tieši zaudēta nauda, bet arī negūtais labums tausaimniecībai, ko šie līdzekļi varēja sniegt. Aplēses ir dažādas: daži eksperti domā, ka zaudējumu apjoms varētu sasniegt 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kura apjoms varētu būt aptuveni 13 miljardi latu.
Eksperti ir vienisprātis, ka Krājbankas likvidācija ietekmēs IKP izaugsmi šogad ceturtajā ceturksnī un 2012. gada 1. ceturksnī. Pēc DNB bankas eksperta Pētera Strautiņa atzītā, ja nebūtu Krājbankas gadījuma, Latvijas IKP 4. ceturksnī varēja būt ātrākais ES.
Vairākas uzrunātās bankas šoreiz atteicās sagatavot savu analītiķu viedokli par Krājbankas likvidācijas ietekmi uz tautsaimniecību, to, no vienas puses, argumentējot ar pārāk neskaidro situāciju, kas rada augsni pārāk lielām spekulācijā, bet, no otras puses, tās šobrīd vairāk pievērsušās to klientu apkalpošanai, kas steidzamā kārtā spiesti pāriet no Krājbankas. Tikmēr ekonomists Uldis Osis uzskata, ka ietekme var būt dažāda, tostarp uz banku sistēmu ietekme būs ļoti neliela, jo Krājbankas aktīvu apjoms veidoja vien 3% kopējā banku tirgū. Tomēr cita situācija var būt ar noguldītājiem, tostarp, ja kādam uzņēmumam bija lielāki uzkrājumi, tad tiem būs zaudējumi, «jārēķinās, ka kāda nozare varētu ciest», tā U. Osis.
Tiesa gan, viņš nedomā, ka zaudētā nauda Krājbankā atstās lielu ietekmi uz tautsaimniecību. Pašlaik konkrētu zaudējumu apjomu izmērīt grūti, to varētu pateikt vēlāk, kad kāds uzņēmums kļūtu maksātnespējīgs Krājbankā pazaudētās naudas dēļ. Zaudējumi kopumā var būt aptuveni 200 miljonu latu apjomā (starpība starp kopējiem un atgūstamiem noguldījumiem), tomēr tas atkarīgs arī no tā, kā tiks pārdoti Krājbankas aktīvi. Problēma ir apstāklī, ka, tuvojoties otrajam krīzes vilnim, tirgus ir ļoti pasīvs, un realizēt aktīvus, ja to grib izdarīt ļoti ātri, var par ļoti zemām cenām

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru