otrdiena, 2011. gada 22. novembris

Ziņas: Fotoradaru karte ne vienmēr sakritīs ar melnajiem punktiem


Pēc vairāku nedēļu vilkšanas garumā Ceļu policija beidzot publiskojusi nepilnīgu fotoradaru izvietojuma karti, kas pagaidām aptver tikai Rīgas reģionu. Lai arī pēc loģikas vajadzētu būt citādi, Ceļu policijas šefs Edmunds Zivtiņš norāda, ka ātruma fiksēšanas iekārtu atrašanās ne vienmēr sakritīs ar melnajiem punktiem.  Uzrunātais auto eksperts Pauls Timrots atzīst, ka, pat kārtīgi neizpētot karti, uzskatāmi redzams loģikas trūkums radaru izvietošanā. 

Skaidrojot, kāpēc melno punktu karte ne vienmēr sakrīt ar internetā pieejamo neoficiālo fotoradaru izvietojumu, Zivtiņš izteicies, ka tie pēdējoreiz izstrādāti pirms trim gadiem, kamēr Ceļu policijas rīcībā šobrīd ir arī jaunākie dati par bīstamajām vietām uz ceļiem.
No izvairīgā atbilžu toņa var nojaust, ka ar šo informāciju Ceļu policija labprāt vis nevēlas dalīties. Uz jautājumu, kāpēc sabiedrībai nevarētu padarīt pieejamu arī jaunāko melno punktu kartes versiju, lai visiem viss beidzot būtu skaidrs, Ceļu policijas šefs atrunājas, ka ar šo jautājumu nodarbojas "Latvijas Valsts ceļi", bet Rīgā – domes Satiksmes departaments. Tomēr vēlāk sarunas gaitā viņš negribīgi atzīst: "Ja sabiedrībai melno punktu karte ir tik ļoti būtiska, to noteikti vajadzētu atjaunot."
Lai arī, vadoties pēc loģikas, fotoradaru izvietojumam jāsakrīt ar melnajiem punktiem, tie nesakrīt, un Zivtiņš norāda, ka arī ne vienmēr sakritīs.
Fotoradaru izvietojuma pamatā ir informācija par aktuālo negadījumu skaitu, kā arī mācību iestāžu un maģistrālo ceļu atrašanās tuvums.
 uzrunāja auto un satiksmes drošības ekspertu Paulu Timrotu. Pat tikai uzmetot acis Rīgas reģionā izvietoto fotoradaru kartei, ir skaidri redzami trūkumi, jo radaru izvietošanas principi ir visai neskaidri. It kā apmierināta sabiedrības vēlme pēc kartes publiskošanas, tomēr radari nereti atrodas neloģiskās vietās, spriež Timrots.
Kā dažus no piemēriem viņš min ātruma fiksēšanas ierīces Mūkusalas, Krasta, Lokomotīves un Maskavas ielā – tās izvietotas taisnos ceļa posmos, kaut arī daudz loģiskāka būtu radaru uzstādīšana pirms krustojumiem vai bīstamiem pagriezieniem.
"Protams, gadās, ka kādreiz kāds ieskrien kokā uz taisna ceļa, bet biežāk avārijas notiek krustojumos, pie dzeltenās gaismas,"
viņš saka. Ceļu policijas priekšnieks pauda viedokli, ka skolu apkārtnē (īpaši to, kuru tuvumā ir maģistrālais ceļš) policijas ekipāžu vajadzētu aizstāt ar fotoradaru, tomēr, pēc Timrota domām, šis nebūtu tas labākais risinājums, tāpēc ka, fiksējot pārkāpumus šādās vietās, nereti izpaužas tā dēvētais cilvēcīgais faktors. "Man šķiet svarīgi, lai fotoradari darbotos ar prognozējamu toleranci – uz šosejas tik un pilsētā tik. Tos nelielos pārkāpumus par dažiem kilometriem stundā un tos nežēlīgos 30+1 pie skolām varētu izpildīt vecie labie ceļu policisti ar vecajiem labajiem radariem. Jāņem vērā arī cilvēka faktors – cik šajā brīdī šis pārkāpums bijis svarīgs, fotoradariem atstājot automātisko funkciju."

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru