trešdiena, 2011. gada 23. novembris

Ziņas: Atklāta "Krājbankas" shēma, iespējams, nauda apķīlāta jau augustā



Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) noliedz pārmetumus par nepietiekamu AS "Latvijas Krājbanka" uzraudzību, skaidrojot, ka naudas iztrūkums bankā radies pēc naudas apķīlāšanas, kas notikusi nelikumīgi un ko banka no komisijas slēpa. Iespējams, tas noticis jau augustā.

FKTK nav zināms, kad noslēgti ķīlas līgumi - pēc Krājbankas lielākas īpašnieces, Lietuvas "Snoras" bankas problēmu sākuma vai jau pēc tam. Oficiāli bankas valdes sēdēs jautājums par naudas apķīlāšanu nebija izskatīts, intervijā Latvijas Radio skaidroja komisijas biroja vadītāja Anna Dravniece.
Bankas krahu komisija nevarēja paredzēt, jo no tās informācija bija slēpta, "ir noticis noziedzīgs nodarījums", skaidroja Dravniece.

Pašlaik Krājbankā konstatēts 100 miljonu latu iztrūkums, šī nauda ir ārvalstu banku kontos, bet nav pieejama un Krājbanka netiek klāt. Dravniece uzsvēra, ka līdzekļu iztrūkumu atklāja FKTK, prasot Krājbankai akumulēt līdzekļus un ieskaitīt kontā, taču banka to nespēja izdarīt.
FKTK priekšsēdētājas vietnieks Jānis Brazovskis savukārt intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" skaidroja, ka 18.novemrbī FKTK uzdeva akumulēt līdzekļus vienā kontā, bet tas nenotika, par ko Krājbanka ziņoja un atzina, ka līdzekļi nav pieejami.

Dokumenti, kas apliecina ķīlu, Krājbankā nav pieejami, līgums esot parakstīts vienā eksemplārā un bankas grāmatvedībā šī dokumenta nav, skaidroja Brazovskis. Viņš stāstīja, ka ārvalstu bankām, kur nauda ir apķīlāta, lūgts sniegt ziņas par šo līgumu, un pagaidām saņemta tikai viena atbilde no bankas par saistību izpildi un šajā atbildē ir "norāde uz augusta vidu". Iespējams, Krājbankas nauda apķīlāta jau augusta vidū, secināja Brazovskis.

Naudas nepieejamību komisija nevarēja pamanīt, jo to nezināja arī Krājbanka un citi Krājbankas valdes locekļi. Bankas vadītājs Ivars Priedītis nevienu neesot informējis par līgumu, skaidroja FKTK pārstāvis.

Brazovskis arī pastāstīja, ka, lemjot par Krājbankas darbību, FKTK sazinājās ar bankas pastarpināto īpašnieku, Krievijas izcelsmes uzņēmēju Vladimiru Antonovu, kurš finanšu darījumus skaidrojis ar pašas FKTK prasībām palielināt Krājbankas kapitālu un to, ka citos viņa projektos nav gājis labi.

Jau ziņots, ka FKTK šobrīd strādā pie diviem "Krājbankas" nākotnes scenārijiem - Lietuvas valdība kā bankas lielākās īpašnieces, "Snoras" bankas jaunā akcionāre varētu ieguldīt naudu "Krājbankas" kapitālā vai arī gaidāma "Krājbankas" likvidācija, izmaksājot noguldītājiem valsts garantēto summu. Latvijas valdības dalība "Krājbankas" pārņemšanā netiek apsvērta.

FKTK padome pirmdien apturēja "Krājbankas"  visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Šāds lēmums pieņemts, pamatojoties uz bankā konstatēto līdzekļu iztrūkumu, par ko ir informēta Ģenerālprokuratūra. Saskaņā ar šo lēmumu ir apturēta arī bankas valdes un padomes darbība un iecelti komisijas pilnvarnieki jeb pilnvarnieku grupa, kas pārvalda banku un iegūst kredītiestādes valdes un padomes tiesības.

Ievērojot notikumus "Krājbankas" mātes sabiedrībā Lietuvas "Snoras bankā" un to iespējamo tālāko ietekmi uz "Krājbankas" finansiālo stabilitāti un tās maksātspēju, FKTK jau pagājušajā ceturtdienā noteica ierobežojumus "Krājbankas" darbībai. Tie zaudēja spēku līdz ar FKTK pirmdienas lēmumu apturēt visu bankas finanšu pakalpojumu sniegšanu.

Pagājušajā trešdienā Lietuvas Bankas valde nolēma uz laiku apturēt bankas "Snoras" darbību.  Neilgi pēc tam Lietuvas valdība ārkārtas sēdē nolēma nacionalizēt "Snoras". Saskaņā ar Lietuvas Bankas valdes priekšsēdētāja Vita Vasiļauska teikto bankā "Snoras" trūkst vērtspapīru vairāk nekā miljarda litu (204 miljonu latu) vērtībā.

Lietuvas "Snoras" bankai pieder vairāk nekā 60% "Krājbankas" akciju. Savukārt "Snoras" kontrolpakete pirms bankas nacionalizēšanas piederēja Krievijas uzņēmējam Vladimiram Antonovam. "Krājbanka" pēc aktīvu apmēra ierindojas Latvijā desmit lielāko banku sarakstā.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru