otrdiena, 2013. gada 6. augusts

Samazinās Metalurga darbinieku skaitu un pārdos uzņēmuma daļas


AS Liepājas metalurgs (LM) tiesiskās aizsardzības plānā iecerēts noteikt parādu kapitalizācijas iespējas, uzņēmuma dažu cehu atdalīšanu un meitas kompāniju daļu pārdošanu, kā arī darbinieku skaita samazināšanu, informēja uzņēmuma preses dienests.
Vakar pēcpusdienā tikusi pabeigta piektdien iesāktā LM padomes un valdes kopsēde, kurā piedalījies arī uzņēmuma kreditoru kluba pārstāvis, valsts pilnvarnieks Prudentia Advisor. Pēc padomes priekšsēdētāja Gunta Vilnīša teiktā, sanāksmē spriests, kā rūpnīcas tiesiskās aizsardzības plānu saskaņot ar kreditoru kluba interesēm.

Plānā paredzēts, ka uzņēmumam nepieciešamas 25 miljonu latu investīcijas apgrozāmo līdzekļu atjaunošanai, lai septembrī LM atsāktu ražošanu. Plāna projekts paredz nenodrošināto kreditoru parādu kapitalizāciju ar iespēju tos pārvērst akcijās.
Tāpat plāna projektā, kas vēl jāapstiprina tiesā, paredzēts pārdod LM daļas atsevišķās meitas kompānijās, atdalīt daļu pakalpojumus sniedzošos cehus kā atsevišķas juridiskas vienības, pārdot neizmantojamo kustamo un nekustamo mantu, beigt visa veida sponsorēšanas aktivitātes sportā un kultūrā, bet Ledus halli nodot nomā Liepājas pilsētas domei par vienu latu gadā.
LM strādniekiem jārēķinās, ka tiek plānots darbinieku skaita samazinājums, vienlaikus solot palielināt vidējo darba samaksu par 59 latiem mēnesī. Šo darbību rezultātā LM aizvien nodrošinās ar darbu līdz 1900 strādājošo, bet visu esošo kreditoru ieguvums būšot vismaz 20 reizes lielāki nekā bankrota gadījumā, sola uzņēmums.
Pēc Vilnīša teiktā, sēdes dalībnieki secinājuši, ka LM ir moderns uzņēmums ar jaunākajām tēraudkausēšanas tehnoloģijām Eiropā, uzņēmumam ir izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis, blakus dzelzceļa pievedceļš un neaizsalstoša osta. Sēdē secināts, ka vienīgais un valstij svarīgākais LM darbības atsākšanas modelis esot īstenot tiesiskās aizsardzības plānu.
«Sēdes dalībnieki saprata, ka valstij ir svarīgas sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas orientējoši 6,8 miljonu latu apmērā gadā. Svarīgs ir arī iedzīvotāju ienākumu nodoklis orientējoši 6,9 miljoni latu gadā,» turpināja Vilnītis.
Sanāksmē esot panākta vienošanās, ka LM norēķināsies ar valsti par kredītiem no UniCredit, par Itālijas bankā ņemto kredītu 51 miljonu latu apmērā. «Visa attīstība iespējama tikai pieņemtā plāna ietvaros,» teicis Vilnītis,«turpretim bankrota gadījumā administrators uzņēmuma mantu varētu realizēt provizoriski par 26 miljoniem latu un nodrošināto kreditoru prasījumi, tajā skaitā valsts prasījums tiktu apmierināts labi ja 25% apmērā, bet nenodrošinātie kreditori Latvenergo, Latvijas gāze, Stemcor un citi, visticamāk, neatgūtu neko.»
Ticis runāts arī par to, ka līdz tiesiskās aizsardzības plāna izskatīšanai tiesā 26.augustā netiks rosināta LM bankrota procedūra. Uzņēmuma padome, valde un kreditoru klubs apņēmušies darīt visu, lai septembrī rūpnīca atsāktu ražošanu. «Sagaidāms, ka Valsts kase pievienosies uzņēmuma apņēmībai atsākt LM darbību septembrī,» piebildis Vilnītis.
Kā ziņots, Liepājas metalurgs nonācis finanšu grūtībās, pārtraucis ražošanu, un patlaban tiek pilnveidots tā tiesiskās aizsardzības plāns.
Valsts kase jūlijā no valsts budžeta līdzekļiem samaksāja Liepājas metalurga vietā visu rūpnīcas parādu Itālijas bankai UniCredit S.p.A. - 67 465 056 eiro jeb 47 414 711 latus. Pirms tam aprīlī Valsts kase Itālijas bankai veica Liepājas metalurga valsts galvotā kredīta pamatsummas daļas maksājumu 6 128 456 eiro (4 307 103 latu) apmērā.

Pie ienesīga amata ticis ne tikai Pulks, bet arī Škapars; zināmas abu algas


Ienesīgu amatu uzņēmuma «Latvijas Dzelzceļa» struktūrā ieņēmis ne tikai «Vienotības» pārstāvis Olafs Pulks, bet arī Ēriks Škapars, vēsta Latvijas Televīzija.
Turpmāk Škapars un Pulks, kas nesen vēl bijuši valdes locekļi Rīgas brīvostā, būs speciālisti arī dzelzceļa jautājumos.

Škapars jūnijā pameta ienesīgo amatu Rīgas brīvostas valdē.Tas notika pēc tam, kad uzturoties oficiālā vizītē Kazahstānā viņš veltīja laiku uzdzīvei, nevis oficiālo pasākumu apmeklēšanai.

Tagad Škapars iekārtots par koncerna «Latvijas Dzelzceļš» meitasuzņēmuma «Latvijas dzelzceļa ritošā sastāva serviss» ražošanas un stratēģiskās attīstības direktora vietnieku projektu attīstības jautājumos, liecina Latvijas Televīzijas rīcībā esošā informācija.

Škapara alga mēnesī pēc neoficiālām ziņām būs 2400 latu. Vēl nesen klusām tika gatavota viņa iecelšana šī uzņēmuma valdē, bet, baidoties, ka šāds solis varētu sagraut «Vienotības» reitingus, tika pieņemts lēmums Škaparu amatā nevirzīt, bet atrast viņam uzņēmumā citu nodarbošanos.Škapars gan savā jaunajā amatā ap pulksten 15 vairs nebija sazvanāms un uz  Latvijas Televīzijas telefona zvaniem neatbildēja, bet vēlāk atrakstīja, ka intervija varētu notikt trešdien.

Jau ziņots, ka «Vienotības» valdes loceklis un Rīgas domnieks Olafs Pulks kļuvis par «Latvijas Dzelzceļa» meitasuzņēmuma «Pasažieru vilciens» valdes priekšsēdētāja konsultantu. Viņš katru mēnesi saņems 1500 latu lielu algu. Arī Pulks uz Latvijas Televīzijas telefona zvaniem neatbildēja. Abi «Vienotības«biedri amatiem izraudzīti bez konkursa.

Guntars Viziņš: Nav ceļu – nav valsts!


Atjaunotās Latvijas Republikas aizvadīto divu gadu desmitu vēsturiskā liecība – ģeometriskā progresijā brūkošais autoceļu tīkls norāda, ka plānojot valsts attīstību, varas turētājiem ir pietrūcis politiskas tālredzības, lai izprastu, cik lielā mēra autoceļu un ar tiem saistītās infrastruktūras stāvoklis ietekmē jebkuru tautsaimniecības nozari un sociālekonomisko situāciju visā valstī.

"Finansējuma trūkums" – tā parasti ir atslēgas frāze visām publiskajām diskusijām par ceļu problemātiku. Satiksmes ministrija ir sagatavojusi valsts ceļu sakārtošanas programmu nākamajiem septiņiem gadiem, kas nosaka ceļu būves finansēšanas modeli, kuru arī konceptuāli ir atbalstījis Ministru kabinets. Tas, protams, ir apsveicami un atliek tikai cerēt, ka tas, kas bija jāizdara jau daudzus gadus atpakaļ, beidzot tiks mērķtiecīgi īstenots. Bet vai ar to pietiek, lai Latvijas sabiedrība varētu justies apmierināta, cerot, ka mums būs droša autosatiksme pa labi izbūvētiem, kvalitatīviem ceļiem. Atbildīgās amatpersonas ir skaidri paudušas nostāju, ka ir jāuzlabo veicamo darbu kvalitāte no ceļa projekta izstrādes brīža līdz ceļa nodošanai ekspluatācijā. Tomēr neatbildēts paliek jautājums, par ko pēdējos gados nozarē runā samērā diskrēti – kā nodrošināt autoceļu lietošanu atbilstoši to izbūves parametriem? Kādi pasākumi valstij būtu jānodrošina, lai maksimāli ierobežotu piedalīties ceļu satiksmē transportlīdzekļiem, kuru faktiskā masa un/vai ass slodze ievērojami pārsniedz izbūvēto autoceļu nestspēju?

Jautājums ierindas pilsonim var likties pavisam nevainīgs, ņemot vērā, ka publiskajā telpā vaina par slikto autoceļu stāvokli diezgan bezkaislīgi tiek uzvelta ceļu būvētājiem. Tomēr, kā ir īstenībā?!
Fakti liecina par sekojošo. Lielākā daļa valsts autoceļu un tiem piesaistīto infrastruktūras objektu ir būvēti pagājušā gadsimta sešdesmitajos – astoņdesmitajos gados, pēc toreiz spēkā esošajiem būvnormatīviem, kas noteica mazākus maksimāli pieļaujamos autoceļu slodzes parametrus, kas tolaik pieļāva ceļa satiksmē pārvietoties transportlīdzekļiem, kuru faktiskā masa nepārsniedz 36 tonnas. Tā kā pēdējo divdesmit gadu laikā autopārvadājumu intensitāte un raksturs ir būtiski mainījušies, ir izveidojusies kardināli jauna situācija saistībā ar ceļu segumu, pārvadu un tiltu amortizāciju. Šobrīd normatīvais regulējums pieļauj, ka pa valsts ceļiem, ja nav īpašu apstākļu vai sezonālu ierobežojumu, drīkst pārvietoties transportlīdzekļi ar faktisko masu līdz 40 tonnām (pārvadājot ISO konteineri – 44 tonnas). Ņemot vērā vispārējās tendences Eiropas Savienības un tās partnervalstu tiesību aktu harmonizācijā, t.sk., transporta politikā, caurmērā līdzīgi vai tādi paši ierobežojumi attiecībā uz tonnāžām un ass slodzēm ir visās Eiropas valstīs ar diviem izņēmumiem – Zviedriju un Somiju. Šajās valstīs autoceļu tīkls ir būvēts ar tādu aprēķinu, lai pa to bez ierobežojumiem varētu pārvietoties transportlīdzekļi ar faktisko masu līdz 60 tonnām. (Jāņem vērā, ka Ziemeļvalstu teritorija pamatā ir klinšaina, turklāt granīta šķembas, kas plaši tiek izmantotas ceļu būvē, ir viegli pieejams un salīdzinoši lēts izejmateriāls).

Savukārt Latvijas valsts, daudziem, t.sk., OECD Starptautiskā Transporta foruma statistiķiem to nezinot, arī ir izcēlusies ar vienu paradoksālu izņēmumu. Proti, savā laikā, (kā runā, iespējams, atsevišķu pārvadātāju grupu un to lobētēju interesēs) Ministru kabinets ir noteicis regulējumu, kas šobrīd ir spēkā kā noteikumi Nr. 343. "Noteikumi par lielgabarīta un smagsvara pārvadājumiem", kuros noteikts, ka izņemot speciālu atļauju Valsts akciju sabiedrībā "Latvijas valsts ceļi", ir iespējams bez būtiskiem ierobežojumiem pārvadāt dalāmās kravas (kokmateriālus un lauksaimniecības produkciju) ar transportlīdzekļa faktisko masu līdz 52 tonnām. Zinot, ka, piemēram, faktiski viss mežistrādātāju industrijas autoparks, pārvadājot apaļkokos un šķeldu, izmanto minēto Ministru kabineta noteikumu priekšrocības, kā arī pēdējos gados atsevišķus lauksaimniecības produkcijas segmentus var pārvadāt pēc tiem pašiem noteikumiem, varam izsecināt, ka ikdienā pa Latvijas jau tā kritiskā stāvoklī esošajiem autoceļiem pārvietojas vairāki simti smago transportlīdzekļu, pārvadājot kravas, kas ievērojami pārniedz izbūvēto ceļu nestspējas parametrus.

Zīmīgi, ka atļaujas lielgabarīta un smagsvara pārvadājumiem dalāmo kravu transportēšanai izdod tā pati valsts akciju sabiedrība, kas pasūta un vada valsts autoceļu tīkla standartu un tehnisko noteikumu projektu izstrādi. Valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts ceļi" šajā gadījumā ir tikai izpildinstitūcija, normatīvais regulējums ir tapis Satiksmes ministrijas kabinetos, tomēr nav saprotams, kādēļ nevienai par autosatiksmes nozari atbildīgajai amatpersonai būtisks nav šķitis fakts, ka neskatoties uz nesalīdzināmi labāku autoceļu stāvokli un jau gadiem ilgi aprobētu ceļu būves politiku, nevienā no Eiropas kopienas valstīm (atsevišķi vērtējot situāciju Zviedrijā un Somijā) nekādi izņēmumi lielgabarīta un smagsvara pārvadājumos dalāmām kravām, ja transportlīdzekļa faktiskā masa pārsniedz 40 tonnas, nav paredzēti! Un šī vēl būtu tikai daļa no problēmas.

Kā zināms, mūsu mežizstrādes industrija apaļkoku pārvadāšanai pamatā izmanto zviedru autoražotāju "Volvo" un "Scania" specializēto transportu, kur – pie atbilstošas komplektācijas – ir iespējams uzkraut transportlīdzekļa sastāvu līdz pat 60 tonnām, kas reālajā dzīvē nereti arī notiek. Daudzi ceļa satiksmes dalībnieki ikdienā var novērtēt pārkrautu transportlīdzekļu klātbūtni uz Latvijas autoceļiem, domājams, pat nenojaušot kādu kaitējumu šādi autopārvadājumi nodara mūsu ceļu infrastruktūrai. Nav šaubu, ka kokrūpniecības sektors ir stratēģiski svarīga Latvijas tautsaimniecības nozare, tomēr ir nepieļaujami, ka atsevišķu komersantu peļņas faktors mūsu valstī tiek nostādīts augstāk par pārējās sabiedrības interesēm.

Latvijā īstenotā transporta politika, pie pašreizējā katastrofālā Latvijas autoceļu stāvokļa, ar esošo normatīvo regulējumu lielgabarīta un smagsvara kravu pārvadājumos, ir bezatbildīga un sabiedrības intereses degradējoša, turklāt rada apstākļus virknei negatīvu seku.

Pirmkārt. Ja valsts, Satiksmes ministrijas personā, apzināti uztur normatīvo bāzi, kas nelabvēlīgi atsaucas uz autoceļu ekspluatāciju, kā arī nespēj nodrošināt pilnvērtīgu autopārvadājumu kontroles funkciju īstenošanu, rodas jautājums – vai visos gadījumos korekti un tiesiski autoceļu būvdarbu pasūtītājs Valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts ceļi" ceļu būvētājiem un būvuzraugiem var prasīt atbildību un piemērot garantiju saistības par būvdarbu un būvuzraudzības pakalpojumu kvalitāti, piemēram, ja renovētam ceļam, kas būvēts ar standarta nestspējas slodzi 40 tonnas, pēc 3 vai 4 gadu ekspluatācijas veidojas deformācijas?

Otrkārt. Zinot, ka lielākā daļa no mūsu autoceļu būvniecības tiek finansēta no Eiropas Reģionālās attīstības un Kohēzijas fonda, neefektīva un nesaimnieciska finanšu līdzekļu izlietošana Latvijas valstij var izvērsties diezgan nepatīkamās konsekvencēs. Interesanti, vai autorizētais inženieru birojs –"Jacobs Consultancy U.K. limited", kas Eiropas Komisijas reģionālās politikas ģenerāldirektorāta uzdevumā veic Eiropas Savienības finansēto būvju vizuālās inspekcijas, ir novērtējis kādas sekas Ministru kabineta noteikumu Nr.343 piemērošana atstāj uz autoceļu stāvokļa kopainu?

Par valsts budžeta un Eiropas Savienības fondu līdzekļiem var izbūvēt visaugstākās kvalitātes ceļu, kas atbilst visiem autoceļu būves standartiem, bet ja netiks nodrošināta šī ceļa pareiza ekspluatācija, atbilstoši tā izbūves parametriem – nekur tālu mēs netiksim.

pirmdiena, 2013. gada 5. augusts

VM rosina piemērot akcīzes nodokli neveselīgai pārtika


Lai papildinātu valsts budžetu un tādējādi sniegtu lielāku finansiālu atbalstu veselības nozarei, Veselības ministrija (VM) rosina piemērot akcīzes nodokli vairākām neveselīgu produktu grupām, tostarp pārtikas produktiem ar augstu transtaukskābju saturu, piemēram, palmu eļļai, margarīnam un sāļajām uzkodām.
Tāpat ministrija rosina palielināt akcīzes nodokli azartspēlēm, alkoholiskajiem dzērieniem, bezalkoholiskajiem dzērieniem ar saldinātājiem vai aromātisko vielu piedevām un tabakas izstrādājumiem.

Kā šodien sanāksmē, iepazīstinot ar šiem priekšlikumiem, norādīja veselības ministre Ingrīda Circene (V), īstenojot tos un palielinot nodokli kaut nedaudz, varētu panākt finansiālu ieguvumu pusmiljona vai miljona latu apmērā katrā minētajā grupā. Šāds finansējums veselības nozarei ļautu īstenot dažādus iecerētos pasākumus, piemēram, samazināt pacientu iemaksas vai palielināt kompensējamo medikamentu budžetu.

Priekšlikumi budžeta papildināšanai jau nosūtīti Finanšu ministrijai, un šodien par tiem informēts arī premjers, sacīja ministre. Rīt VM tos prezentēs valdībā.

piektdiena, 2013. gada 26. jūlijs

Sinoptiķi paskaidro, kāpēc karstums neatnāca


Šonedēļ debesis lielākoties klāja mākoņi ciklona «Xander» dēļ, kas visu šo nedēļu noteica laika apstākļus Latvijā, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķu sniegtā informācija.
Sinoptiķi ziņo, ka nedēļas sākumā austrumu rajonos pat stipri lija, bet turpmākajās dienās nokrišņu daudzums bija neliels, tomēr termometra stabiņš augstāk par +23 grādu atzīmi nepakāpās.

Savukārt brīvdienās sinoptiskā situācija pakāpeniski mainīsies, starp mākoņiem visā Latvijā uzspīdēs arī saule.

Ievērojami nokrišņi nav gaidāmi un gaiss iesils līdz +20...+26 grādiem, svētdien vietām gaidāms karstums līdz +27...+28 grādiem.

Nākamās nedēļas pirmajās dienās turpināsies karsta gaisa ieplūšana mūsu reģionā, tādēļ gaidāms, ka gaisa temperatūra sasniegs pat +25...+30 grādus, tomēr jau pirmdien rietumu un centrālajos rajonos, bet otrdien arī austrumu rajonos gaidāmas pērkona lietusgāzes, kas var būt pat stipras ar krasām vēja brāzmām un krusu.

Tām atkāpjoties, nedēļas vidū kļūs nedaudz vēsāks.

Tomēr ilgāka termiņa prognozes uzrāda augstu varbūtību tam, ka arī nākamajā nedēļas nogalē Latvijā atgriezīsies stiprs karstums, liecina sinoptiķu prognozes.

ceturtdiena, 2013. gada 25. jūlijs

Būtiski maina noteikumus, kas skar iebraukšanu Jūrmalā


Jūrmalas pilsētas dome ceturtdien nolēma mainīt iebraukšanas noteikumus, atceļot iebraukšanas maksu Jūrmalā rudens un ziemas sezonā no 1.oktobra līdz 31.martam.
Iebraukšanas atļaujas īpaša režīma zonā – Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā – būs jāpērk tikai laika periodā no 1.aprīļa līdz 30.septembrim, informē domes pārstāve Dagnija Būmane.

Lai regulētu transporta plūsmu pavasara un vasaras sezonā, tiks palielināta nodeva par iebraukšanas atļaujām vasaras sezonā no 1. aprīļa līdz 30. septembrim. Vienreizējās iebraukšanas atļauja maksās 1,50 latu (tagad – viens lats), izmaiņas skars arī nodevas samaksu par viena mēneša un sešu mēnešu iebraukšanas atļaujām.

Plānots, ka grozījumi stāsies spēkā ar 2013.gada 30.septembri.

Maksa par iebraukšanu Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā tiek noteikta atbilstoši Jūrmalas pilsētas domes saistošajiem noteikumiem «Par transporta līdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā». Savukārt automašīnas Jūrmalas pilsētā vietās, kur atļauta autotransporta novietošana, var novietot bez maksas (izņemot privātās autostāvvietas).

Ieņēmumi, ko pašvaldība iegūst no samaksātās iebraukšanas nodevas, tiek izlietoti tranzīta satiksmes ierobežošanai, tūrismam un kūrorta attīstībai labvēlīgas vides radīšanai, vides aizsardzībai, kultūras pieminekļu aizsardzībai, kā arī citiem vides uzturēšanas pasākumiem, norāda domē.

2012.gadā pavasara un vasaras sezonā ar vienreizējām caurlaidēm Jūrmalā iebrauca 914 773 automašīnas, rudens un ziemas periodā 436 844 automašīnas.

Valsts 'Liepājas metalurga' vietā itāļu bankai pārskaita 67 miljonus eiro


Valsts kase ceturtdien pārskaitīja 67 465 056 eiro ( 47 414 711 latus) Itālijas bankai "UniCredit S.p.A.", kas ir valsts galvotā kredīta AS "Liepājas Metalurgs" pamatsummas atlikums. Šī atmaksa uzreiz palielinājusi šā gada valsts budžeta deficītu par 0,3%.
Vēstule ar atmaksas pieprasījumu no "UniCredit S.p.A." Valsts kasē saņemta ceturtdien, 25.jūlijā un samaksāts tika nekavējoties.

Iepriekš šādu vēstuli ar lūgumu atmaksāt izsniegto kredītu saņēma AS "Liepājas Metalurgs", kas atbildēja kreditoriem, ka nav spējīgs samaksāt.
Dienā, kad aizņēmējs, par kura aizņēmumu sniegts valsts galvojums aizdevējam, nespēj izpildīt savas saistības pret aizdevēju attiecīgajā līgumā noteiktajā kārtībā, valstij Finanšu ministrijas personā iestājas saistības pret aizdevēju un prasības pret aizņēmēju nenokārtota maksājuma apmērā.

"UniCredit S.p.A.", izmantojot aizdevuma līgumos paredzētos nosacījumus, kuriem iestājoties, "UniCredit S.p.A." rodas tiesības pieprasīt nekavējošu visas vai jebkuras daļas no aizdevumu summas atmaksu, pieprasīja kredīta atmaksu no "Liepājas Metalurgs", kas nevar izpildīt maksājumu, tādēļ valsts galvojuma līguma ietvaros kredīta summas atmaksa tika pieprasīta no kredīta galvotāja – Latvijas Finanšu ministrijas.

Šāds "UniCredit S.p.A." solis varētu būt skaidrojams ar to, ka ilgākā laika posmā nav bijis redzams nekāds progress no "Liepājas Metalurgs" akcionāru un vadības puses uzņēmuma darbības atsākšanas veicināšanai, norāda Valsts kase.

Tiek uzsvērts, ka maksājuma pieprasījums nav negaidīts valstij, jo par šādu iespējamo notikumu attīstības scenāriju liecināja  "Liepājas Metalurgs" valdes un akcionāru pasīvā attieksme pret valdības ierosinātajiem glābšanas scenārijiem, kā arī iesniegtais nepilnīgais tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns.

Līdz ar šo maksājumu valsts kļūst par nodrošināto kreditoru prasījuma pilnā apmērā un atkarībā no tālākās tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna virzības būs redzams, kādā veidā valsts atgūs ieguldītos līdzekļus – realizējot ķīlas no nestrādājoša uzņēmuma vai vienojoties ar "Liepājas Metalurgs" par atmaksas grafiku gadījumā, ja uzņēmums atsāks savu darbību.

Maksājumu aizņēmēja vietā īsteno valsts no Valsts kases attiecīgās valūtas naudas līdzekļu konta. Valsts galvoto "Liepājas Metalurgs" kredītsaistību atmaksa palielinās 2013.gada vispārējās valdības budžeta deficītu par 51,7 miljoniem latu jeb 0,3% no prognozētā šā gada IKP.

Atbilstoši nacionālajai budžeta uzskaites metodoloģijai kredīta atmaksa "Liepājas Metalurgs" vietā ir klasificējama kā finansēšanas darījums bez ietekmes uz valsts budžeta finansiālo deficītu, jo šāds darījums formāli nav uzskatāms par naudas plūsmas izdevumiem, taču atbilstoši Eiropas kontu sistēmas metodoloģijai valsts galvoto kredītsaistību atmaksa "Liepājas Metalurgs" vietā ir uzskatāma par vispārējās valdības sektora budžeta izdevumiem (kapitāla pārvedums), tādējādi tiešā veidā palielinot budžeta izdevumu apmēru bez atbilstoša ieņēmumu seguma šādiem izdevumiem.

Līdz 31.maijam finanšu grūtībās nonākušā LM akcionāriem bija vai nu jāpārdod uzņēmuma akcijas, vai jāiegulda uzņēmumā lieli finanšu līdzekļi. Uzņēmuma kreditori ir nolēmuši kapitalizēt aptuveni pusi jeb vairāk nekā 60 miljonus latu no "Liepājas metalurga" parādsaistībām, kuru kopējais apjoms sasniedz 125 miljonus latu, tādējādi kļūstot par uzņēmuma akcionāriem.

Viens no lielākajiem akcionāriem Kirovs Lipmans ir atteicies pieņemt kreditoru kluba piedāvājumu par vienu latu atdot sev piederošās LM akcijas un publiski paudis gatavību ieguldīt uzņēmuma glābšanā kreditoru prasītos 10 miljonus latu. Tikmēr Zaharjins un Segals apliecinājuši gatavību atdot savas akcijas, taču izteikuši vairākus būtiskus iebildumus pret kreditoru kluba piedāvāto vienošanos.

Pašlaik tiek runāts par diviem potenciālajiem investoriem - Krievijasmetalurģijas kompānija "Daļpolimetall" paudusi interesi par LM iegādi, tāpat interesi izrādījis akcionāra Kirova Lipmana uzrunātais Krievijas koncerns "Rosenergomaš".

Tikmēr Liepājas tiesa 27.maijā nolēma ierosināt LM tiesiskās aizsardzības procesa lietu. Tagad uzņēmumam ir noteikts tiesiskās aizsardzības plāna izstrādes un saskaņošanas termiņš līdz 26.jūlijam.

Uzņēmums apturējis ražošanu, no tā aizgājuši vairāk nekā 100 darbinieku.

otrdiena, 2013. gada 23. jūlijs

Analītiķi: HTC One piedzīvos strauju pārdošanas apjomu kritumu


Neraugoties uz problēmām ar piegādēm, HTC One ātri vien kļuva par pieprasītu tālruni, iegūstot pat best-seller statusu, tiesa gan, analītiķi prognozē, ka ierīces kulta dienas ir cauri un jau šajā ceturksnī tiks piedzīvots straujš pieprasījuma kritums.

Austrālijā bāzētā tirgus analītikas kompānija Macquarie Securities ziņo, ka, ja otrajā ceturksnī One pārdošanas apjomi sasniedza 3-3,5 miljonus vienību, tad trešajā ceturksnī pārdoto ierīču skaits saruks par 40 procentiem, sasniedzot 600-700 tūkstošus realizētu tālruņu mēnesī.

Kaut arī prognozes ir ļoti skeptiskas, jāņem vērā, ka pieprasījums pēc HTC flagmaņa krītas. Ja maijā tika pārdoti 1,5 miljoni ierīču, tad jūnijā šis skaits samazinājās par trešdaļu, sasniedzot 1 miljonu.

Šāds notikumu pavērsiens varētu atstāt dramatisku iespaidu uz kompānijas peļņas rādītājiem, kas pēdējā laikā nav iepriecinoši. Neraugoties uz jaunu modeļu parādīšanos (HTC Butterfly S un HTC One mini), analītiķi lēš, ka pārdoto tālruņu apjoms trešajā ceturksnī samazināsies par 15-20 procentiem.