LM akcionāri izvairīgi; Lipmans: 10 miljonu abiem nav liela nauda

Lielākie AS «Liepājas metalurgs» (LM) akcionāri - Sergejs Zaharjins, Iļja Segals un Kirovs Lipmans - ir izvairīgi komentāros par uzņēmuma akciju pārdošanu vai naudas ieguldīšanu.
Jau ziņots, ka kreditoru kluba konsultanta «Prudentia» pārstāvis pēc šīs dienas valdības sēdes informēja, ka «Liepājas metalurga» akcionāriem kreditoru klubam ir vai nu par vienu latu jāpārdod uzņēmuma akcijas, vai katram jāiegulda «Liepājas metalurgā» pa desmit miljoniem latu, un viņi varēs palikt uzņēmumā.

Lipmans biznesa portālam «Nozare.lv» atzina, ka «desmit miljoni latu nav liela nauda abiem [Zaharjinam un Segalam]», un uzsvēra, ka abiem akcionāriem ir jāpārdod akcijas.

«Viņi nedrīkst strādāt nevienu dienu,» sacīja Lipmans un apliecināja, ka savas «Liepājas metalurga» akcijas neplāno pārdot.

Savukārt «Liepājas metalurga» pārstāve Simona Laiveniece biznesa portālam «Nozare.lv» norādīja, ka nekomentēs valdības sēdē izskanējušos kreditoru kluba pārstāvja «Prudentia» izvirzītos jaunos noteikumus. «Man nav pilnvaru komentēt akcionāru vārdā. Kad uzņēmumam būs oficiāls komentārs, to nekavējoties publicēsim,» sacīja uzņēmuma pārstāve.

Kā ziņots, iepriekš «Liepājas metalurga» kreditori, kluba biedri, ir piedāvājuši uzņēmuma lielākajiem akcionāriem - Zaharjinam, Iļjam Segalam un Lipmanam - pārdot akcijas uzņēmuma lielākajiem kreditoriem vai to norādītajām personām par vienu latu katram.

Kreditoru piedāvājums paredzēja, ka Zaharjins, Segals un Lipmans savā īpašumā varētu paturēt pa vienai akcijai, kas nodrošinātu to tiesības piedalīties turpmākā «Liepājas metalurga» pamatkapitāla palielināšanā. Izpildot akciju pirkuma līgumu, Zaharjinam un Segalam būtu jānodrošina, ka «Liepājas metalurga» padome pārvēl uzņēmuma valdi uz kreditoru norādītām personām un atkāpjas. Izpildot vēstulē akcionāriem minētos nosacījumus, kreditori apņemtos nodrošināt uzņēmuma darbības atsākšanu, kā arī, lai nodrošinātos pret maksātnespējas situācijas iestāšanos, ierosinātu uzņēmuma tiesiskās aizsardzības procesu.

Saskaņā ar kreditoru kluba piesaistītā konsultanta «Prudentia» pārstāvja Kārļa Krastiņa teikto «Liepājas metalurga» lielākie akcionāri Zaharjins un Segals esot konceptuāli piekrituši kreditoru kluba piedāvājumam pārdot akcijas. Turpmāk notiks sarunas par iespējamo akciju pārdošanu, kā arī notiks diskusijas ar trešo akcionāru Lipmanu, kurš šo kreditoru piedāvājumu noraidījis.

«Liepājas metalurga» lielākie kreditori ir AS «Latvenergo», AS «Citadele banka», AS «SEB banka», Valsts kase un «Stemcor».

Apaļojot cenas eiro, zoodārzs un teātri pārkāptu likumu

Rīgas Zooloģiskais dārzs, arī Latvijas teātri un muzeji varētu masveidā pārkāpt likumu par eiro ieviešanu. Šāda loģika izriet no šo iestāžu plāniem arī pēc eiro ieviešanas pieturēties pie noapaļotām biļešu cenām, pēc konvertācijas gan solot dažām apmeklētāju grupām tās «apaļot» uz leju, bet dažām - arī uz augšu.
Finanšu ministrija šādu «kalibrācijas» pieeju neatbalsta, tas veicināšot cenas veidošanās necaurspīdīgumum, savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības centrs gatavs iestādes sodīt, svētdien ziņo Latvijas Televīzijas raidījums «De facto».

Piemēram, šobrīd ieeja pieaugušajiem Rīgas Zooloģiskajā dārzā maksā četrus latus. Pēc precīzā kursa, tai būtu jāmaksā 5 eiro 69 centus, taču zoodārza vadība grib šīs biļetes cenu noapaļot uz sešiem eiro. Tādejādi pieaugušajiem cena pēc eiro ieviešanas pieaugtu par aptuveni 20 santīmiem, taču, lai zoodārzam nepārmestu, ka tas uz eiro rēķina grib iedzīvoties, bērnu biļešu cenas, piemēram, tiktu apaļotas uz leju.

Zoodārza vadība skaidro, ka «apaļošana» ir tikai ērtības labad. Zvērus gadā apmeklējot aptuveni 300 tūkstoši cilvēku. Viņi pārsvarā norēķinās skaidrā naudā, un centu skaitīšanu ievērojami paildzinātu darbu kasē.

«Šis process var izraisīt rindas, kas stāv no zoodārza vārtiem līdz pat tramvaja pieturai,» norāda Rīgas Zooloģiskā dārza valdes loceklis Edgars Vītols.  

Viņu plāns gan ir apdraudēts. Likums par eiro ieviešanu nepieļauj cenas tik tālu apaļošanu.  To drīkst darīt, sākot tikai ar trešo ciparu aiz komata.  (Ja pakalpojuma cena ir pieci lati, bet eiro kurss par vienu latu ir 0,702804, tad cena eiro sanāk 7,1143591. Trešais cipars aiz komata ir četri, tātad tiek apaļots uz leju, un cenai jābūt 7 eiro 11 centiem.)

Izrādās, ka cenas «apvīlēt» tādā paša manierē iecerējuši arī teātri un muzeji, un Kultūras ministrija (KM) to atbalsta. «Ja, piemēram, mēs runājam par dažiem santīmiem aiz komata, tad, protams, cena ir jānoapaļo – tas būtu loģiski,» norāda KM pārstāve Ieva Līne.  Piemēram, Nacionālais teātris pieļauj, ka noapaļošanas dēļ cenas varētu pieaugt skatītājiem pirmajās rindās, bet tālakājās – samazināties.

Pagaidām vēl oficiāli nav zināms, kā rīkosies, piemēram, «Rīgas satiksme» ar transporta biļetēm, kuru cenas arī ir apaļas. No «de facto» aptaujātajiem valsts vai pašvaldību uzņēmumiem tikai «Latvijas Valsts meži», kuri apsaimnieko Tērvetes dabas parku, apgalvoja, ka rīkosies precīzi, kā liek likums. Ja vajag divus ciparus aiz komata, tad arī būšot.

Finanšu ministrijas Eiro ieviešanas projekta vadītāja Dace Kalsone skaidro, ka likuma mērķis tieši ir šī precīzā kārtība, jo «apaļošana» rada cenu pāreju necaurspīdīgumu, turklāt tās rezultātā kādai iedzīvotāju daļai cenas pieaugs. «Tieši tāpēc, lai šīs cenas nepieaugtu, mums ir prasība, lai tiktu piemērota precīza matemātika. Igaunijā, piemēram, cilvēki atzina, ka jūtas daudz mierīgāk, ja redz, ka aiz komata ir divi cipari,» skaidro Kalsone.

To, kā uzņēmumi pildīs likuma prasības, kontrolēs Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, kuram pat piešķirts soda instruments. Ja norādītā cena neatbildīs normatīvo aktu prasībām, tad uzņēmumu var sodīt ar administratīvo sodu līdz 500 latiem.  

Tiesa, tajā pašā laikā gan Finanšu ministrija, gan arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs atzīst, ka Latvijā, izņemot atsevišķus sektorus, kopumā ir brīvais tirgus, cenas regulēt nevar, un, ja uzņēmējs grib, tās var mainīt kaut katru dienu.

Septiņos gados ceļu sakārtošanā sola ieguldīt lielu naudu

Valdība šodien nolēma, ka finansējumam valsts galvenajiem autoceļiem no 2014. līdz 2020. gadam jāsasniedz 348,7 miljoni latu, savukārt valsts reģionālajiem autoceļiem šajā periodā paredzēti 535,8 miljoni latu.
Satiksmes ministrijā skaidro, ka valsts galveno autoceļu rekonstrukcijai atbilstoši Nacionālajam attīstības plānam 2014.-2020. gadam jāpiešķir finansējums 181,5 miljonu latu apmērā, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums 154 miljoni latu un valsts budžeta finansējums 27,5 miljoni latu.

Valsts galveno autoceļu seguma atjaunošanai un rekonstrukcijai 2014.-2020. gadam valsts budžeta finansējums atbilstoši finansēšanas modelim būs 167,2 miljoni latu.

Reģionālos ceļus labos uz ERAF rēķina

Valsts reģionālo autoceļu rekonstrukcijai līdz 2020.gadam finansējumam jābūt 196 miljoni latu, tai skaitā ERAF finansējumam - 166,6 miljoni latu un valsts budžeta finansējumam - 29,4 miljoni latu.

Valsts reģionālo autoceļu seguma atjaunošanai paredzēts budžeta finansējums 135,5 miljoni latu, savukārt valsts reģionālo autoceļu seguma un autoceļu posmu rekonstrukcijai - valsts budžeta finansējums atbilstoši finansēšanas modelim - 204,3 miljoni latu.

Ceļu stāvoklis - katastrofāls
Satiksmes ministrija skaidro, ka kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas 23 gadu laikā valsts un pašvaldību autoceļu un ielu stāvoklis turpina nepārtraukti pasliktināties.

Ikgadējais valsts autoceļu tīkla stāvokļa novērtējums apliecina, ka rādītājs - tuvu 50% no valsts autoceļu garuma - ir vērtējams kā neapmierinošs, vairāk nekā divas trešdaļas tiltu uz valsts autoceļiem prasa neatliekamu remontu. Problēmas cēlonis ir savlaicīgi un pietiekošā apjomā neveiktie autoceļu atjaunošanas darbi, kuriem ir jākompensē satiksmes slodzes radītais autoceļu konstrukciju nolietojums un klimatisko apstākļu radītā materiālu novecošanās. Līdzīga situācija ir izveidojusies ar pašvaldību autoceļiem un ielām.

Lai valsts autoceļi kalpotu nevainojami, katru gadu autoceļu tīklā ir jāatjauno asfalta sega vai jāveic tā rekonstrukcija vismaz 1100 kilometru apjomā, jāatjauno grants sega 1700 kilometru apjomā un jāveic 65 tiltu klāja konstrukciju atjaunošana vai tiltu rekonstrukcija, šiem mērķiem kopā plānojot 300 miljonus latu gadā (2012.gada cenās).

Katru gadu būtu jāatjauno 405 km ceļu

Lai sasniegtu Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020. gadam (NAP2020) izvirzītos mērķus, valsts autoceļu tīklā vidēji katru gadu periodā līdz 2020.gadam ir jāveic šādi darbu apjomi: jāatjauno asfalta segums - 405 kilometri, jārekonstruē autoceļu sega - 223 kilometri, jāizbūvē jauna asfalta sega - 14 kilometri, jāatjauno grants sega - 200 kilometri, jārekonstruē tilti - 29 gabali un jārealizē seši satiksmes drošības projekti.

SM skaidro, ka «Latvijas Valsts ceļu» speciālisti katru gadu izstrādā autoceļu rekonstrukcijas un atjaunošanas trīs gadu programmas, kas kalpo par pamatu ikgadējo finansēšanas plānu izstrādāšanai. Šo trīs gadu programmu izstrādāšanā iegūtā informatīvā bāze kalpoja par pamatu, lai izstrādātu «Valsts autoceļu sakārtošanas programmas 2014.-2020.gadam» projektu. Septiņu gadu autoceļu sakārtošanas programmas projektā ir iekļauti projekti kapitālieguldījumu apjomam 1062,2 miljonu latu apjomā, tai skaitā ar NAP2020 iekļauto ES fondu finansējums, taču šie plānu projekti neaptver visas vajadzības autoceļu tīklā, uzsver Satiksmes ministrijā.

Ja tiks īstenoti šajā programmā identificētie projekti, tad 2020.gadā valsts autoceļu stāvoklis tiks ievērojami uzlabots un ļaus sasniegt NAP2020 noteiktos mērķus sasniedzamības un autoceļu kvalitātes nodrošināšanā un tiks iezīmēts virziens turpmākiem valsts autoceļu stāvokļa uzlabojumiem, uzsver SM.

Valdības protokollēmumā teikts, ka jautājums par «Valsts autoceļu sakārtošanas programmas 2014-2020. gadam» finansēšanu tiks izskatīts 2014. gada valsts budžeta projekta sagatavošanas procesā.

Valsts pārvaldē atgriezušies «zemeņu kūkas» laiki

Valsts pārvaldes iestādēs krīze ir beigusies, un to var secināt pēc tēriņiem dažādu lietu iegādei vai pasākumu rīkošanai pagājušajā gadā, secinājusi Valsts kontrole. Trīs ministrijas ir iepirkušas nesamērīgi dārgus mobilos telefonus, bet IeM Nodrošinājuma valsts aģentūra samaksājusi 92 000 latu, nemaz nepārliecinoties, vai attiecīgie darbi patiešām ir veikti.
Ministrijas un to padotības iestādes pagājušajā gadā ir gan nelietderīgi tērējušas valsts budžeta līdzekļus dažādu lietu iegādei, piemēram, dārga tehnika, rīkoti darbinieku pasākumi, tērējot tam nodokļu maksātāju naudu, kā arī rīkoti iepirkumu konkursi, kur pēkšņi samazinātas prasības konkursa kandidātiem.

Valsts kontroles padomes locekle Marita Salgrāve šodien žurnālistiem atzina, ka revīziju laikā ir saņemti signāli, ka krīze valsts pārvaldē noteikti ir beigusies, jo ir bijuši tādi izdevumi, kādu nebija krīzes gados. Piemēram,

trīs ministrijas ir iepirkušas nesamērīgi dārgus mobilos telefonus, planšetdatorus un portatīvos datorus.

Šo iekārtu cena, pēc Valsts kontroles domām, nav samērojama ar iekārtu iegādes mērķi.
«Mēs tiešām domājam, ka līdz 550 latiem par mobilo telefonu ir nesamērīgi liela cena. Īpaši, ja atceramies, ka tā ir nodokļu maksātāju nauda un lielāko daļu no telefona piedāvātajām funkcijām ierēdņi nemaz neizmanto,» pauda Salgrāve. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Ekonomikas ministrija un Zemkopības ministrija ir tās, kas tā rīkojušās.

Tas gan nenozīmējot, ka citas iestādes nav rīkojušās līdzīgi - šie gadījumi atklājušies, veicot pārbaudes izlases kārtībā, skaidroja Salgrāve.

Pēc līguma noslēgšanas apmaksas nosacījumi kļūst pakalpojuma sniedzējam izdevīgāki

Kā cits gadījums, kur redzama nelietderīga valsts budžeta līdzekļu tērēšana ir Iekšlietu ministrijas Nodrošinājuma valsts aģentūras veiktais iepirkums par robežu demarkāciju aptuveni viena miljona latu apmērā. Pēc līguma noslēgšanas ar konkursa uzvarētāju apmaksas nosacījumi pakalpojuma sniedzējam ir padarīti labvēlīgāki, turklāt aģentūra nav pārliecinājusies par to, vai tiešām darbi ir veikti, un samaksājusi jau 92 000 latu.

Ministriju un to padotības iestāžu rīcība arī liecinot, ka ir atgriezušies «zemeņu kūkas» laiki, atzina padomes loceklis Aivars Ērglis. Proti,

ministrijas rīko dažādus pasākumus darbiniekiem, kur par budžeta līdzekļiem tiek nodrošināta konditorejas izstrādājumu iegāde un pasākumu vadītāja algošana.

Piemēram, Valsts meža dienesta pasākumā darbiniekiem bijusi iespēja pat iestiprināties ar konditorejas izstrādājumiem vairāk nekā 2000 latu vērtībā, bet Valsts zemes dienests rīkojis pasākumu darbiniekiem, algojot pasākuma vadītāju un nodrošinot uzkodas par kopumā 5273 latiem.
Valsts kontroliere Elita Krūmiņa norādīja, ka šādu tēriņu jautājums ir saistīts ar budžeta plānošanas jautājumu, kas nozīmē, ka budžeta plānošanas procesā nebūtu jāparedz līdzekļi šādiem pasākumiem. «Mūsu valstī ir daudz nepieciešamākas vajadzības, kuras joprojām nespējam apmierināt,» viņa sacīja.

Apple starp lielākajiem nodokļu bēgļiem ASV

Tehnoloģiju ražotājs Apple tiek raksturots kā viens no lielākajiem nodokļu nemaksāšanas shēmotājiem Amerikā, atsaucoties uz Senāta komitejas sniegto informāciju, ziņo BBC.
Kā norāda komiteja, Apple izmantojusi «kompleksu ārzonas uzņēmumu tīklu», lai izvairītos samaksāt miljardiem dolāru kā ienākumu nodokli ASV.

Apple vadītājam Timam Kukam būs jāsniedz skaidrojums, bet Apple jau paziņojusi, ka neesot izmantojusi trikus, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas.
Vienlaikus komiteja arī atzinusi, ka nav nekādu norāžu uz to, ka tehnoloģiju ražotājs būtu darījis kaut ko nelikumīgu.
Apple ir naudas uzkrājumi 145 miljardu ASV dolāru apmērā, bet komiteja informējusi, ka 102 miljardi no šīs naudas tiek turēti ārzonā.
Kompānija pati apgalvo, ka ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem ASV, 2012. fiskālajā gadā tā ienākuma nodoklī esot samaksājusi 6 miljardus ASV dolāru.

Līdz 31.maijam Liepājas metalurga akcionāriem jāpārdod uzņēmuma akcijas vai jāiegulda miljoni

Finanšu grūtībās nonākušās AS Liepājas metalurgs akcionāriem līdz šā gada 31. maijam jāizdara izvēle, vai nu pārdot uzņēmuma akcijas vai ieguldīt uzņēmumā apjomīgus finanšu līdzekļus.
Kā tika paziņots šodien pēc Ministru kabineta sēdes, uzņēmuma akcionāriem kreditoru klubam vai nu par vienu latu jāpārdod uzņēmuma akcijas, vai katram jāiegulda Liepājas metalurgā pa desmit miljoniem latu. Šis ir kreditoru kluba priekšlikums.
Saskaņā ar kreditoru kluba piesaistītā konsultanta Prudentia pārstāvja Kārļa Krastiņa un ekonomikas ministra Daniela Pavļuta teikto, ja akcionāri atteiksies ieguldīt privātos līdzekļus, uzņēmumam, visticamāk, tiks prasīta maksātnespēja. Savukārt, ja līdzekļi tiks ieskaitīti darījumu kontā, tiesiskās aizsardzības procesa ietvaros divu trīs gadu laikā Liepājas metalurgs var atgūt rentabilitāti.
Liepājas metalurga parādsaistības šobrīd veido 125 miljonus latu.
Liepājas metalurga lielākie kreditori ir AS Latvenergo, AS Citadele banka, AS SEB banka, tērauda tirgotājs Stemcor un Valsts kase.

Lembergs: Latvija par atrašanos ES sastāvā maksā ar savu atpalicību

Latvija par atrašanos Eiropas Savienības (ES) sastāvā maksā ar savu atpalicību, taču mums ir visas iespējas, lai atkārtotu, piemēram, vāciešu veiksmi, uzskata Ventspils mērs Aivars Lembergs («Latvijai un Ventspilij»). «Latvijai jābūt bagātākai un pārtikušākai uz vienu iedzīvotāju nekā Vācijai un Zviedrijai,» intervijā aģentūrai LETA atzina Lembergs.
«Vācija pazaudēja Otro pasaules karu un ir galvenā ekonomika Eiropā. Mums tikai jāatkārto vāciešu veiksme. Tikai mēs to varam izdarīt labāk, jo esam kompaktāki. Arī Ventspilij ir vieglāk, jo mēs esam kompaktāki. Viss potenciāls gan Latvijai, gan Ventspilij tam ir,» uzskata Lembergs.

«Man neder Eiropas Savienības 27 valstu vidējais līmenis, man Rumānija un Bulgārija nav kritērijs. Es vēlos, lai Latvijai uz vienu iedzīvotāju dzīves kvantitatīvie un kvalitatīvie rādītāji ir virs Vācijas un Zviedrijas līmeņa, lai vācieši un zviedri brauc pie mums strādāt, bet pirmā pilsēta, uz kuru brauc, lai ir Ventspils. Tāds ir mans uzstādījums. Ja mēs pieejam tam savādāk un ja cenšamies būt labāki nekā bulgāri, rumāņi vai poļi... Atvainojiet, kāpēc mēs gribam būt mazliet labāki nekā tie švakākie?» uzsvēra Ventspils mērs.

Taču pašlaik Latvija par atrašanos ES rindās maksā ar savu atpalicību, norādīja Lembergs. «Absurds ir tāds, – Latvija ir vienīgā ES dalībvalsts, kur absorbēts tiek vairāk CO2, nekā Latvija izmet. Tātad, mēs esam Eiropas plaušas. Pārējām valstīm, ja mēs rēķinām kaut vai uz vienu iedzīvotāju, šis pārsniegums ir ar plus zīmi – tās izmet vairāk CO2 nekā absorbē. Citiem vārdiem, viņiem vajadzētu apstādīt savus laukus ar mežu, atjaunot purvus, bet viņi mums prasa, lai mēs atveram plaušas vēl vairāk. Viņiem par to, ka esam Eiropas plaušas, būtu jāmaksā. Mēs esam pozitīvie zēni, bet mēs par to maksājam ar savu atpalicību. Viņi ir attīstījuši industriju, viņi ir veicinājuši piesārņojumu, un tāpēc viņiem iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir divreiz augstāks nekā Latvijai, un dinamikā attīstība viņiem ir lielāka nekā Latvijai,» norādīja Lembergs.

Lielākais izaicinājums - atgriezt darbā «bezcerīgos»

Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir atgriezt darbā «bezcerīgos», kas ir ap 30% no visiem bezdarbniekiem, otrdien norādīja Labklājības ministrijas un Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) amatpersonas.
No šiem 30 procentiem, kuriem ir grūti atgriezties darba tirgū, plānots izveidot 39 bezdarbnieku profilus.

«70% no mūsu klientiem, kas reģistrēti kā bezdarbnieki, būtiski nodarbinātības atbalsts nav nepieciešams, lai atgrieztos darba tirgū. Ko tad darīt ar tiem 30%? (..) Lai identificētu problēmas, (..) mēs plānojam ieviest profilēšanas metodi - analizēsim informāciju un risku cilvēkam kļūt par ilgstošu bezdarbnieku,» ieceri skaidroja NVA direktore Inese Kalvāne.

Statistika liecina, ka pašlaik pēc bezdarbniekiem finansētām apmācībām darbā iekārtojas 34%. Lai gan Pasaules Banka ir norādījusi, ka naudu varētu izmantot efektīvāk, Labklājības ministrijā uzskata, ka tas ir ļoti labs rādītājs.

«Tas nav pārsteigums, jo arī vidējais Eiropas rādītājs nepārsniedz vienu trešdaļu. Lai palielinātu rādītāju, protams, derētu orientēties uz tām personām, kas noteikti atradīs darbu. Bet NVA lielākais izaicinājums atgriezt darbā bezcerīgos, tādēļ rādītājs viena trešdaļa ir ļoti labs, jo netiek izvēlēti tie, kuri noteikti atrastu darbu,» norādīja LM valsts sekretāre Ieva Jaunzeme.

Prioritārās nozares, kur būs darba roku pieprasījums, ir apstrādes rūpniecība, transports un loģistika, tūrisms, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.

«Prioritātes nosaka nevis ierēdņi, bet darba devēji, kuri skaidri definē, kādas īstermiņā un ilgtermiņa profesijas būs nepieciešamas,» uzsvēra LM pārstāve.

Latvijā oficiāli reģistrējušies 107 tūkstoši ekonomisko aktīvo iedzīvotāju kā bezdarbnieki.

Izveidoties bezdarbnieka portrets liecina, ka pašlaik bez darba ir 55,7% sieviešu, 41,2% ir ilgstošie bezdarbnieki, 50% ir ar zemu izglītības līmeni, 10,3% bezdarbnieku ir jaunieši vecumā no 15 - 25 gadiem (68% jauniešu bezdarbnieku ir zems izglītības līmenis un nav profesijas), 37,7% ir 50 gadi un vairāk, bet 70% nesaņem bezdarbnieka pabalstu.

Kā lielu izaicinājumu Jaunzeme nosauca par 50 gadiem vecāku cilvēku pieņemšanu darbā.

«Gribu cerēt, ka esam uzrunājuši arī darba devējus – 50 plus ir realitāte, tas nav mīts, nevaram gaidīt, ka var nodarboties tikai ar jauniešiem, ir jāsāk strādāt arī ar personām 50 plus, tas ir viens no lielākajiem izaicinājumiem, kas mūs sagaida,» sacīja Jaunzeme.

Valdība otrdien skatīja Labklājības ministrijas informatīvo ziņojumu par darba tirgus īstermiņa prognozēm 2013.gadam un bezdarbnieku un darba meklētāju prioritārajiem apmācību virzieniem.

Labklājības ministrijai sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju līdz 2014.gada 10.janvārim sāks izmēģinājumprojekts, lai pārbaudītu iespējamo turpmāko sadarbības modeli bezdarbnieku sagatavošanai darba tirgum.